Rīga 2°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 22:29
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Skolotājiem ļauj nedaudz ieskatīties jaunajā mācību saturā
Skolu direktoriem un izglītības pārvalžu vadītājiem ļoti trūkst informācijas par gaidāmo jauno izglītības saturu, ko plāno pakāpeniski ieviest jau no 2018. gada 1. septembra. Tas spilgti bija redzams pagājušās nedēļas nogalē notikušajā izglītības vadītāju konferencē, kur tika prezentēta iespējamā satura tā sauktā demo versija. Uz lielām lapām bija izdrukāts dažādu mācību jomu plānotais saturs un mērķi, kas skolēniem būtu jāsasniedz, pabeidzot 3., 6. un 9. klasi, taču skolu un pašvaldību pārstāvjiem šīs lapas netika izdalītas līdzņemšanai, tās bija tikai uz vietas apskatāmas un apspriežamas. Ar to, protams, nepietika, tāpēc informatīvās lapas tika intensīvi fotografētas, lai būtu ko vēlāk parādīt kolēģiem un paši varētu mierīgi iedziļināties plānotajā.
Septembrī saturs tikšot nodots publiskai apspriešanai, tad plāni būšot brīvāk pieejami, solīja jaunā satura izstrādātāji, projekta "Skola 2030" pārstāvji.
Kas tad bija šajās tikai apskatāmajās lapās? Piemēram, mācību saturs sociālajā un pilsoniskajā jomā. Pirmkārt, izvirzītas "Lielās idejas". Sociālajās zinātnēs tās ir gana daudzveidīgas. Kā viena no "Lielajām idejām" minēta "Indivīdi veido pārvaldes institūcijas sabiedrības pastāvēšanai". Tad sīkāk aprakstīts, ko skolēni pēc dažādu klašu absolvēšanas zinās par šo tematu. Cita ideja: "Kultūras ir atšķirīgas un daudzveidīgas". Plānots, ka, beidzot 3. klasi, skolēni būs uzzinājuši, ka pasaulē ir gan dažādas rases, gan tautības un ticības, bet pēc 6. klases skolēni jau pratīs salīdzināt kultūras tagad un senatnē, atrast un analizēt informāciju par mūsdienu globāliem procesiem, piemēram, bēgļu plūsmu.
Kopumā jaunajā mācību saturā priekšmeti sadalīti septiņās jomās: valodu, jau pieminētā sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes. Plānots, ka jaunajā sistēmā uzsvars būs uz rezultātu – to, ko būs apguvuši un kā iemācīto skolēni mācēs izmantot, savukārt mācību procesā skolas būs autonomākas nekā līdz šim. Tomēr būs vidēji ieteicamais stundu skaits katrā no jomām. Piemēram, iecerēts, ka valodu jomai – latviešu valodai, svešvalodām un mazākumtautību valodai – 1. līdz 3. klasē vajadzētu atvēlēt 22 stundas nedēļā, 4. līdz 9. klasē – 25 stundas nedēļā.
Skolu vadītājus interesē arī birokrātiski, tomēr svarīgi jautājumi, uz kuriem projekta pārstāvji nebija gatavi atbildēt. Piemēram, skaidrs, ka jaunais izglītības saturs liks mainīt arī mācību stundu skaitu dažādos priekšmetos. Tātad tiek mainīta izglītības programma, kas nozīmē, ka skolai tā būtu jālicencē. Atbildi, vai arī šoreiz nāksies licencēt programmas, skolu direktori nesaņēma.
Jāmācās sadarboties
Tāpat konferences dalībnieki pauda bažas, ka jauno saturu nevarēs īstenot klasēs, kur ir ap 30 bērniem.
Tika vaicāts, kad beidzot pilotskolas, kurās jau šajā mācību gadā plānots aprobēt saturu, to vispār saņems. Projekta pārstāve Zane Oliņa uz šo jautājumu atbildēja tā: saturu skolas saņems oktobrī, taču iemesls, kāpēc vajadzīgas pārmaiņas, ir ne tik daudz mācību saturs, cik mācību process. Tāpēc aprobēt vajadzēs ne tik daudz saturu, cik skolotāju spēju sadarboties savā starpā. Tāpat mācību līdzekļus aprobēt neesot vajadzīgs, teica Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks. Jaunajam saturam piemēroti 87 jauni mācību līdzekļi gan taps, taču pamazām.
Kā zināms, būtisks jaunā satura aspekts būs tā sauktās caurviju kompetences, tātad prasmes, kas tiks attīstītas dažādos mācību priekšmetos, un vienā stundā apgūtajam būs jānoder arī citos mācību priekšmetos. Tāpēc, piemēram, literatūrā skolēni mācīsies lasīt ne tikai literārus, bet arī tos tekstus, kas jālasa, lai apgūtu, piemēram, dabaszinātnes. Tas nav nekas jauns un revolucionārs – tāda pieredze jau ir daudzviet pasaulē. Tā strādā arī prestižajā un dārgajā privātskolā Latvijas Starptautiskajā skolā. Tās pārstāvis Kreigs Patersons konferences dalībniekiem stāstīja, ka, piemēram, 6. klasē tiek apgūtas tādas tēmas kā līdzsvars, sadarbība, spēja pielāgoties, risks u.c. Tā priekšmetā "mājturība un tehnoloģijas" skolēni pēta dažādus konservu attaisāmos un spriež, ar kādiem izaicinājumiem saskaras izgudrotāji, bet ģeogrāfijā ar "Skype" starpniecību piedalās intervijā ar cilvēku, kas dzīvo reģionā, ko bieži skar zemestrīces. Skolotāji kopīgi diskutē par tēmām, kas jāapgūst skolēniem. Mācību plāns visos priekšmetos katrā klasē ir pie sienas, un pedagogi zina, ko šajā klasē darījuši kolēģi.
Sola divu līmeņu eksāmenus
Gaidāmas arī pārmaiņas eksāmenu organizēšanā. G. Catlaks stāstīja: pabeidzot 9. klasi, vairs nebūs septiņi eksāmeni, būs kompleksi pārbaudījumi. Piemēram, vienā eksāmenā varētu iekļaut gan jautājumus par latviešu valodu, gan par vēsturi un ģeogrāfiju. Līdzīgi kā PISA testā – no viena pārbaudījuma redzams skolēnu līmenis gan lasītprasmē, gan matemātikā un dabaszinātnēs. Arī mācību procesā ienāks kompleksi pārbaudījumi, kas gan neizslēdz to, ka būs arī testi katrā mācību priekšmetā atsevišķi.
Pagaidām vēl nav tapis mācību saturs vidusskolai. Taču iecerēts, ka 10. un 11. klasē skolēni vēl mācīsies kopā, taču 12. klasē katrs apgūs padziļināti vien dažus pašu izvēlētus mācību priekšmetus. Eksāmeni būs dažādi: pamatlīmeņa un augstākas grūtības pakāpes tajos priekšmetos, kas apgūti padziļināti.
***
Viedokļi: Ko secinājāt no konferencē dzirdētā un redzētā?
Egons Valters, Brocēnu vidusskolas direktors: "Skaidrs ir tas, ka mūs sagaida pārmaiņas. Mēs tām arī esam gatavi. Labi, ka ledus ir sakustējies. Kardinālas pārmaiņas izglītības sistēmā ir nepieciešamas. Kādas tās būs, par to te kaut kāda skaidrība radās. Piemēram, par termiņiem, kad saturam vajadzētu būt gatavam. Tomēr vairāk interesē saturs – jāiet un jālasa, kas par to rakstīts. Mēs esam projekta pilotskola. Tūlīt jāsāk saturu aprobēt, bet skaidrības, kas jāaprobē, vēl nav. Mani nedaudz baida, vai pārmaiņas nebūs pārāk straujas. Pedagogu lielākā daļa ir ar cienījamu darba stāžu, un nebūs viegli mums strauji mainīties. Svarīgi, lai būtu kvalitatīva pedagogu tālākizglītība. Ceru, ka pārmaiņu rezultātā skolēni tiks labāk sagatavoti dzīvei."
Silva Ozoliņa, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma direktore: "Tā kā vadu profesionālās izglītības iestādi, esmu lielā neziņā, jo nedzirdēju neviena vārda par to, kā šis jaunais mācību saturs ienāks tehnikumos. Pagaidām kaut cik redzams tikai plānotais mācību saturs pamatskolai, tāpēc jūtos te drusciņ lieka. Katrā ziņā strādājam, lai būtu gatavi pārmaiņām. Kā arī ceru, ka, pateicoties pārmaiņām, mēs ar laiku saņemsim mācībām tehnikumā labāk sagatavotus audzēkņus."
***
Plānotie valsts pārbaudījumi
No 2021./2022. mācību gada visiem 9. klašu un 12. klašu beidzējiem būs obligāti jaunie pārbaudījumi.
Diagnosticējošie darbi – skolas un skolotāja instrumenti skolēnu progresa mērīšanai (3. un 6. kl.).
9. klasē matemātikas un svešvalodas eksāmeni; kombinēts eksāmens latviešu valodā, Latvijas vēsturē, dabaszinātnēs vai citos priekšmetos un caurviju prasmēs, kur daļa pārbaudījuma projekta formā mācību gada gaitā.
Vidusskolu beidzot, eksāmeni pēc izvēles četros, sešos priekšmetos pamatkursa vai Alīmenī.
***
Obligātā mācību satura ietvars Valsts izglītības satura centra projekts
Mācību jomas
Valodu
Sociālā un pilsoniskā
Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā
Dabaszinātņu
Matemātikas
Tehnoloģiju
Veselības un fiziskās aktivitātes
Caurviju prasmes
Pašizziņa un pašvadība
Domāšana un radošums
Sadarbība un līdzdalība
Digitālā prasme
Vērtības
Atbildība
Centība
Drosme
Godīgums
Gudrība
Laipnība
Līdzcietība
Mērenība
Savaldība
Solidaritāte
Taisnīgums
Tolerance
***
Izglītības pakāpju lomas
Pirmsskolas loma ir ielikt pamatus bērnu caurviju prasmēm, kuras tālāk jau darbināt saturiskos kontekstos.
Pamatskolā jāapgūst pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās, caurviju prasmes, ieradumi, lai var tālāk turpināt mācīties visa mūža garumā, lai skolēni saprot, ko darīs tālāk savā izglītībā.
Vidusskolas loma ir individuāla iedziļināšanās atbilstoši mērķiem, vispirms vēlreiz padziļinot un vispārinot pamatus jau augstākā līmenī (10./11. klase), tad mācoties dziļāk, šaurākā jomu lokā (11./12.klase).
Dati: Valsts izglītības satura centra vadītāja Guntara Catlaka prezentācija "Jaunais mācību saturs. Mērķi un līdzekļi".
***
Cik maksā un kā ieviesīs
Jaunais saturs top, lielākoties izmantojot Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Plānots, ka jaunā satura izveidei un ieviešanai tērēs teju 14 miljonus eiro, no kuriem ES finansējums ir gandrīz 12 miljoni eiro.
2018./2019. mācību gadā jauno saturi ieviesīs 1. un 4. klasē, 2019./ 2020. mācību gadā 2.,5, 7. un 10. klasē, 2020./2021. mācību gadā – 3.,6., 8. un 11. klasē, bet 2021./2022. mācību gadā – 9. un 12. klasē.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003