Rīga 1°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 05:09
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Spēcīgo plūdu radītie zaudējumi Latgales lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro
Ministru prezidents Māris Kučinskis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards šodien Līvānos tiekas ar Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem, lai apspriestu situāciju pēc pagājušās nedēļas lietavām. Pašvaldības līdz tam solījušas apkopot informāciju par plūdu skartajām lauksaimniecības zemēm. Dažu novadu vadītāji varētu lūgt premjeru izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar radušos krīzes situāciju lauksaimniecībā.
"Situācija ir stabilizējusies, taču turpmākais stāvoklis atkarīgs no iespējām atjaunot infrastruktūru, kā arī zemnieku izdzīvošanas iespējām," atzīst Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. Viņš norādīja, ka patlaban vēl nav iespējams nosaukt konkrētus zaudējumu apmērus, jo ir apkopota tikai vispārīga informācija par situāciju pašvaldībā.
Precīza zaudējumu tāme varētu būt izstrādāta aptuveni divu nedēļu laikā, to tālāk iesniedzot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Novada vadītājs uzsvēra, ka šodien pašvaldība būs izstrādājusi apkopojumu par plūdu skartajām lauksaimniecības zemēm, to platību un kultūrām. M. Švarcs atzina, ka ražas zaudējumi lauksaimniekiem būs milzīgi, līdz ar to pašvaldība gaida valsts atbalstu grūtībās nonākušajiem lauksaimniekiem.
Arī Alūksnes novada domes vadītājs Arturs Dukulis atzīst, ka, visticamāk, lielākie zaudējumi lietavu laikā nodarīti nevis pašvaldībai, bet privātpersonām, applūdinot laukus un tādējādi radot lielu risku labības bojāejai. Lielākie bojājumi radušies Pededzes upes un Melnupes baseinos, un izskalojumi radušies arī mazākās ūdenstilpēs. Baltinavas novada vadītāja Sarmīte Tabore sacīja, ka smagāk cietušas divas lielas un vēl trīs mazākas saimniecības. Divu lielāko saimniecību platība ir aptuveni 2000 hektāru, savukārt mazākajās saimniecībās tiek turēti mājlopi, tostarp cūkas, kuras Āfrikas cūku mēra dēļ no applūdinātajiem apgabaliem nedrīkst pārvietot. Tabore skaidroja, ka sarežģīta situācija izveidojusies pie Kūkovas upes, kas tek gar Krievijas robežu – ūdens līmenis tajā turpina kāpt. Vienā no mājsaimniecībām tādēļ pastāv risks zaudēt lopus – ūdens līmenim kāpjot, lopi var aizpeldēt uz Krieviju, savukārt dzīvnieku saimnieki tiem nevarēs tikt pakaļ, sestdien teica Tabore. Arī Zilupes novada zemnieki nonākuši neapskaužamā stāvoklī, pastāstīja Zilupes novada domes izpilddirektore Aina Borsuka. Nesenā vētra esot noguldījusi sējumus, bet stiprais lietus tos saslapinājis un tie vairs nespēj pacelties. Savukārt lopi gaidot sienu. "Man ir žēl šo cilvēku, kas ir ieguldījuši laiku, līdzekļus un enerģiju, kam ir paņemti kredīti un saslēgti līgumi un kam tagad, stāvot tīruma malā un visu to redzot, bezmaz vai jāraud," sacīja Borsuka.
Vai labību varēs novākt?
Plūdu radītie zaudējumi lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro, uzskata biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis Mārtiņš Trons. Viņa vērtējumā stihija skārusi vairākus tūkstošus hektāru sējumu. Un neesot skaidrs, vai labību no plūdu skartajiem laukiem vispār varēs novākt. "Situācija ir diezgan dramatiska. Vēl vismaz kāda nedēļa paies, lai ūdens noietu no laukiem, pēc kā vajadzēs lemt, vai tehnika var braukt uz lauka un vai būs raža, ko novākt," teica Trons. Eksperts norādīja, ka plūdu dēļ bojātie ceļi rada risku, ka līdz sējumiem nemaz nevarēs nokļūt arī tad, kad ūdens no laukiem noies. Līdz ar to jau patlaban ir skaidrs, ka plūdi radījuši vairāku miljonu eiro zaudējumus. Trons uzskata, ka valstij ir jāuzņemas atbildība par zaudējumiem, jo meliorācijas sistēmas lietavu laikā nestrādāja tā, kā tām pienāktos. Savukārt tas liecinot, ka tās nav bijušas pietiekami labi uzturētas. Trons pauda cerību, ka plūdu skartie novadi lūgs izsludināt ārkārtas stāvokli, lai lauksaimnieki varētu pretendēt uz kompensācijām, kā arī izvairīties no sankciju piemērošanas par nespēju pildīt līgumsaistības.
Piektdien plūdu skartos novadus apmeklēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. "Ļoti lielas platības ir zem ūdens, un, ja tur pašlaik ir pusmetrs līdz metrs ūdens virs graudaugiem, skaidrs, ka tādus graudaugus šogad novākt nevarēs. Tā ir ļoti liela un graujoša nelaime zemniekiem," Baltinavas pusē un Kārsavā redzēto komentēja ministrs. Viņš apliecināja, ka tiek domāts par atbalsta pasākumiem stihijā cietušajiem lauksaimniekiem, bet par konkrētiem pasākumiem varēs runāt tad, kad tiks noskaidroti precīzi nelaimes apmēri. "Apspriedīsimies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kopā jānāk valdībai, finanšu ministrei, premjeram, tad arī tālāk lemsim, jo šis ir neparedzēts gadījums gan pēc satura, gan formas," sacīja ministrs.
Ceļi joprojām slēgti
Vakar Latgali apmeklēja satiksmes ministrs Uldis Augulis, lai apskatītu plūdu skartos ceļa posmus un līdz šim paveiktos darbus. Vizītes laikā apkopota visa informācija par esošo situāciju un turpmāko rīcību. Nedēļas nogalē tika atjaunota satiksme uz šosejas starp Kārsavu un Rēzekni, kas ir valsts galvenā autoceļa A13 posms. Bet vakar satiksmei slēgti joprojām saglabājās deviņi valsts vietējās nozīmes autoceļi un divi valsts reģionālie autoceļi šādos posmos: Viļaka–Kārsava (P45) pie Pazlaugas (37. km); Ilūkste (Virsaiši)–Bebrene–Birži (P72) pie Kaldabruņas (26,6. km); Tilža–Baltinava (V460) pie Baltinavas (18,8. km); Upītes–Demerova (V478) pie Demerovas (6,7. km); Rogovka–Mežvidi (V499) pie Rogovkas (2. km); Rogovka–Mežvidi (V499) pie Bliseniem (5. km); Višķi–Grāveri (V676) pie Ambeļiem (7,4. km); Bozova–Kaskāni (V504) pie Bozovas (1,1. km); Verēmi–Rogovka (V593) pie Čudarāniem (9. km).
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003