Rīga 1°C, mākoņains, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 23:07
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Ik gadu Latvijā ieved 20 tūkstošus tonnu jaunu autoriepu, bet nolietotās nav kur likt un tās krājas izgāztuvēs
Lai novērstu jaunu, legālu un nelegālu riepu kalnu veidošanos, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards rosina no 2019. gada 1. janvāra nolietoto riepu apsaimniekošanu uz 10 gadiem nodot tikai vienam apsaimniekotājam, kuru izvēlētos konkursa kārtībā. Konkursa nolikumā būtu iekļauti nosacījumi par riepu pārstrādes jaudu un nodrošināšanu Latvijas teritorijā.
Tādējādi būšot viens uzņēmums, kuru Valsts vides dienests (VVD) varēšot stingrāk uzraudzīt, un būšot zināms, kādi ir savākto nolietoto riepu apjomi, kur tos uzglabā un kam aizved pārstrādei. Tāpat ar finansiālu instrumentu palīdzību tiktu panākts, ka Latvijas teritorijā savāktajām riepām ir pārstrādes prioritāte.
Savukārt riepu tirgotājiem, kuru valstī esot ap 40, ar apsaimniekotāju būs jānoslēdz līgumi vai jāmaksā dabas resursu nodoklis – 660 eiro par tonnu. Riepu problēmu tirgus pats nav varējis sakārtot, tāpēc nepieciešama valsts stingrāka uzraudzība, atzina ministrs.
Riepu pārstrādē plānots arī piemērot zaļā iepirkuma principus, kas paredzēs pārstrādāto riepu materiālu izmantot ceļu būvē, sporta laukumu labiekārtošanā. Arī publiskajos iepirkumos augstāku vērtējumu varētu iegūt gumijas izstrādājumi, kas izgatavoti, pārstrādājot riepas.
VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības lietās Alda Ozola vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atzina, ka riepu kalni aug tāpēc, ka riepas nav kur likt. Ar šo problēmu saskaras arī citās Eiropas valstīs. Ik gadu Latvijā ieved ap 20 tūkstošiem tonnu jaunu autoriepu, bet trūkst uzņēmumu, kas gribētu pievērsties nolietoto riepu pilnīgai pārstrādei, pārstrādāto materiālu izmantojot jaunu produktu, piemēram, bituma ražošanā.
Pārstrāde neatmaksājas tāpēc, ka par riepu savākšanu un nodošanu apsaimniekošanas uzņēmumi negrib maksāt. Kādu daļu nolietoto riepu līdz šim pieņēma Brocēnu cementa ražotnē "Cemex", kur tās sadedzināja. Bet, tā kā cementa ražošanas apjomi samazinājušies, riepas dedzināšanai vairs nevajagot arī tam. Vēl kādu daļu riepu dažos uzņēmumos sapresē, kas tik un tā nenovērš sapresēto materiālu uzglabāšanu un vides piesārņošanu.
VARAM vēlas ieviest maksimālo atkritumu uzglabāšanas ilguma noteikšanu. Uzņēmumiem par neatbilstoši uzglabātiem atkritumiem varētu noteikt maksimālo termiņu, kura laikā jāsatīra teritorija. Ministrija arī aicina noteikt, ka atkritumu gala saņēmējs nevar būt atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks. Visiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas valstī ieved atkritumus vai otrreizējās izejvielas, tiks prasītas finansiālās garantijas.
Kas seko līdzi atkritumu plūsmai?
Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) šaubās, vai būtu lietderīgi nolietoto riepu apsaimniekošanu uz 10 gadiem nodot tikai vienam apsaimniekotājam, kurš tad vienīgais lemtu, par kādu cenu nodot tās pārstrādei. Drīzāk apsaimniekošana jānodod valsts rokās. Viņaprāt, sadzīves atkritumu problēma ir daudz smagāka, tās nav tikai nolietotās riepas. Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur sadzīves atkritumus joprojām uzglabā poligonos, radot piesārņojumu videi. Deputātam radies iespaids, ka VVD tikmēr sarakstās ar uzņēmumiem, kamēr tie bankrotē un vairs nav kam prasīt atbildību vai piedzīt naudu par dabai nodarīto kaitējumu.
Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts uzskata, ka problēmas un kaitējumu videi veicina Valsts vides dienesta avansā izsniegtās atkritumu apsaimniekošanas vai ievešanas atļaujas cerībā, ka to saņēmēji izdarīs to, ko ir apņēmušies. Viņaprāt, nolietoto riepu pārstrādātājiem jābūt skaidram plānam, ko no tām saražos vai kā tās izmantos pēc pārstrādes.
Saeimas deputāts Edvards Smiltēns gribēja noskaidrot, vai pēc nesen Jūrmalā atklātās nelegālās izgāztuves, tāpat SIA "Riepu bloki" izveidotās riepu glabātavas Rīgā, Starta ielā, Kaspars Gerhards esot vērtējis VVD vadītājas Ingas Koļegovas darbību. "Šādas nelegālas glabātavas to izveidotājiem ir izdevīgs bizness, pēc tam var pieteikt maksātnespēju un pazust. Bet atkritumi un dabai nodarītais kaitējums jānovērš valstij par nodokļu maksātāju naudu. Ja nelegālās izgāztuves sakopšanai un piesārņojuma novēršanai Jūrmalā bija vajadzīgi 700 000
eiro, cik būs nepieciešams citu vietu sakopšanai? Vai VVD vispār seko, kur aizved un kā uzglabā riepas un citus sadzīves atkritumus?" jautā deputāts.
Jālabo likumi
Lai novērstu atkritumu ievešanu no citām valstīm, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) ierosina labot Atkritumu apsaimniekošanas likumu, nosakot, ka atkritumus Latvijā var ievest tikai licencēts pārstrādātājs, kuram būtu pienākums tos pārstrādāt sešu mēnešu laikā. Ja ievestos atkritumus ievestu īslaicīgai uzglabāšanai kādam starpniekam, tad tam būtu jāiesniedz VVD neatsaucama bankas garantija vai jāiemaksā Valsts kasē depozīts dabas resursu nodokļa apmērā, kāds būtu jāmaksā par noteikta atkritumu apjoma apglabāšanu poligonā. Saeimas deputāts aicina VARAM ātrāk ķerties pie grozījumu sagatavošanas šajā un citos tiesību dokumentos, kurus Saeimā varētu pieņemt jau līdz šā gada beigām un kuri būtu spēkā no 2018. gada 1. janvāra.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālā komisija konceptuāli atbalstīja VARAM piedāvātos grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā un Dabas resursu nodokļa likumā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003