Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 16:10
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Pašvaldības kritizē VARAM piedāvājumā par pašvaldību 29 sadarbības teritorijām – paredzēts izveidot tikai tukšu formu
"Slēpts mēģinājums uzspiest jaunu reģionālo reformu", "neskaidrs pusfabrikāts", "atgriešanās pie savulaik likvidētajām rajonu padomēm" – tik skeptiski pašvaldības un to organizācijas izsakās par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plāniem veidot sadarbības teritorijas. Turpretim ministrijas pārstāvji pārliecināti, ka tas ir loģiskākais un pareizākais ceļš reģionu attīstības nodrošināšanai Latvijā.
Reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards jau 2016. gada vidū sāka runāt par nepieciešamību atgriezties pie reģionālās reformas un pašvaldību apvienošanas, nonākot līdz 16 apriņķiem. Šī iecere gan sacēla tādu sašutuma vētru, ka tika ātri atmesta, 16 apriņķus aizstājot ar 29 sadarbības teritorijām.
Argumenti gan abiem variantiem ir vieni un tie paši. Proti – 2009. gadā noslēgtā reģionālā reforma valdošo partiju politisko interešu un pašvaldību vadītāju savstarpējo nesaskaņu rezultātā esot nepilnīga. Latvijas administratīvais iedalījums ar 119 pašvaldībām (110 novadi un 9 republikas nozīmes pilsētas) esot neloģisks un nelietderīgs. Līdztekus ar teritoriāli un iedzīvotāju skaita ziņā milzīgiem novadiem pastāv pundurnovadi ar pāris tūkstošiem cilvēku (šobrīd jau 57 pašvaldības neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, lai tiktu atzītas par atsevišķiem novadiem vai republikas pilsētām). Mazām pašvaldībām ir ierobežotas budžeta iespējas. Ekspertu un pieejamā līdzfinansējuma trūkuma dēļ tās nespējot īstenot lielus investīciju projektus. Daži novadi, kā Rauna vai Olaine, pat ģeogrāfiski ir neloģiski, jo tos gandrīz kā salu arhipelāgus veido savstarpēji nesaistītas teritorijas.
Vismaz 8000 iedzīvotāju
VARAM šīs nepilnības piedāvā labot ar grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz izveidot 29 pašvaldību sadarbības teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem (vienīgais izņēmums projektā ir Jūrmala, kas gan ir nacionālās nozīmes centrs, bet šajā projektā pieskaitīta pie Rīgas). Iedalījums esot tapis, par pamatu ņemot 2013. gadā veiktu pētījumu par iedzīvotāju darba un pakalpojumu svārsta migrāciju (uz kurieni iedzīvotāji dodas strādāt un kur saņem valsts vai pašvaldību pakalpojumus, piemēram, izglītību, veselības aprūpi, transportu), iedzīvotāju skaitu (attīstības teritorijā jādzīvo vismaz 8000 cilvēku) un uzņēmējdarbības aktivitāti. Šādas izmaiņas tiek pamatotas ar nepieciešamību "nostiprināt teritorijas ekonomisko potenciālu tautsaimniecības izaugsmei ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, tādējādi valstī veicinot policentrisku attīstību".
Tikai tukša forma
Augusta beigās šis VARAM projekts tika izskatīts valsts sekretāru sanāksmē un pašlaik tiek saskaņots ar citām ministrijām un pašvaldību organizācijām. Pirmās atsauksmes gan liecina, ka diskusijas vēl gaidāmas smagas un tik drīz šis likums līdz Saeimai vēl nenonāks.
Galvenā problēma – VARAM piedāvājums paredz izveidot tikai tukšu formu – sadarbības teritoriju ģeogrāfisko iedalījumu, bet funkcijas šajā formā tiks ieklātas vēlāk.
"Būtībā mums piedāvā apspriešanai mehānismu, bet nav skaidrs, kādus uzdevumus un kādā veidā tas tiks veikts. Ne likumprojekts, ne anotācija to nepaskaidro. Esam izskatījuši šo jautājumu valdes sēdē un esam aicinājuši sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Vislielākās raizes pašvaldībām rada neskaidrība par to, kādas funkcijas šīm teritorijām būs jāveic. Tāpat mums šķiet neloģiski, ka plānojas milzīga attīstības teritorija Rīgā kopā ar Pierīgas novadiem un Jūrmalu ar kopumā vairāk nekā 800 000 iedzīvotāju un tai pašā laikā 10 reizes mazāka vienība Valkā. Neaizmirsīsim, ka mums jau darbojas plānošanas reģioni. Varbūt pareizāk būtu stiprināt un attīstīt tos, nevis veidot jaunus modeļus," spriež Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.
Tā kā VARAM piedāvājumā ir daudz neskaidrību, LPS izsūtījusi vēstuli visām ministrijām, lūdzot skaidrot, kā tās redz sadarbību ar 29 pašvaldību sadarbības teritorijām. Pirmās atbildes gan nav labvēlīgas VARAM projektam. Piemēram, Veselības ministrija savu reģionālo slimnīcu tīklu balsta uz astoņiem, nevis 29 centriem. "Ja valsts iestādes pašas savā starpā nespēj vienoties par vienotu sadarbības formu, tad kā lai mēs atbalstām šādu modeli," teic Kaminskis.
Vēl skarbāks vērtējumā ir Reģionālās attīstības centru apvienības (RACA) priekšsēdētājs un Valkas mērs Vents Armands Krauklis: "Mums tiek piedāvāts pusfabrikāts bez lielas jēgas, jo nav noteiktas funkcijas, nav sasaistes ar valsts pakalpojumu pieejamību. Bez tā šim projektam zūd jebkāda jēga. Iespējams, tas ir slēpts veids, lai īstenotu jaunu reformu un nākotnē šādās robežās veidotu pašvaldības. Bet arī tas nav īsti labs, jo disproporcija starp mērogiem ir ļoti liela – saglabājas gan mazas teritorijas, gan tiek veidotas ļoti milzīgas. Neprognozēju šim likumprojektam labu mūžu."
Sadarbojas jau tagad
Gan LPS un RACA, gan atsevišķu pašvaldību pārstāvji uzsver, ka novadi un pilsētas jau tagad sadarbojas. Turklāt arī ārpus VARAM piedāvājuma ģeogrāfiskajiem rāmjiem. Tā, piemēram, deviņas pašvaldības (Jūrmalas pilsēta, Tukuma novads, Jaunpils novads, Engures novads, Kandavas novads, Talsu novads, Dundagas novads, Rojas novads un Mērsraga novads) izveidojušas kopīgu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Piejūra" ar poligonu Talsos.
"Var piekrist, ka mazajiem novadiem ir grūtības vieniem pašiem realizēt atsevišķas funkcijas vai īstenot projektus, tādēļ sadarbība ir nepieciešama, bet tai jābūt brīvprātīgai, nezaudējot novadu autonomiju. Pašlaik pietrūkst informācijas, pēc kādiem noteikumiem VARAM piedāvātā sadarbība notiks, tādēļ nevaru pateikt ne jā, ne nē," spriež Talsu mērs Edgars Zelderis.
Piesardzīga ir arī Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore: "Grūti izprast, kā šīs sadarbības teritorijas īsti darbosies, vai varēsim sadarboties ar novadiem arī ārpus šīs teritorijas. Piemēram, mums ir kopīgi tūrisma projekti ar Kārsavu, kas ieskaitīta citā sadarbības teritorijā. Tāda sajūta, ka ministrija šo projektu uzsākusi no nepareizā gala – tā vietā, lai piedāvātu kopīgu redzējumu, vispirms izstrādās tukšu formu un tad lipinās klāt tai darāmos darbus."
Daži pašvaldību pārstāvji neoficiālās sarunās arī ironizē, ka notiek atgriešanās pie savulaik likvidētajām 26 rajonu padomēm. Pastāv arī bažas, ka valsts tiešā pārvalde varētu izmantot sadarbības teritorijas kā sabiedrotos nepopulāru lēmumu ieviešanā. Piemēram, ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas kādā atsevišķā novadā likvidēt skolu, tad parasti pašvaldība cīnās pretim. Taču pēc sadarbības teritoriju izveides IZM varēs vienkārši paziņot – sak', jūsu teritorijā iedzīvotāju skaits ir tāds, ka lietderīgāk būtu vienu skolu slēgt, izlemiet paši – kuru! Un tad nu sadarbības teritorijā ietilpstošo pašvaldību vadītāji, visticamāk, savā vidū atradīs vājāko un "noplēsīs" viņa skolu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pārējie tad saņems bez skolas palikušos skolēnus un viņiem sekojošo naudu. Līdzīgi arī lēmumos par uzņēmējdarbības uzsākšanu. Novada iedzīvotāji var izdarīt spiedienu uz savu mēru un nepieļaut savā apkārtnē kādu jaunu ražotni vai fermu. Taču daudz grūtāk būs to panākt, ja uzņēmējam zaļo gaismu būs devusi attīstības teritorija.
Ko saka ministrija
Ar pašvaldības satraukušajiem jautājumiem devos meklēt atbildes uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Ko darīs sadarbības teritorijas?
Aivars Draudiņš,
VARAM valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos: "Mūsu ieskatā, šeit jāvirzās pakāpeniski. Vispirms radīt teritoriju ģeogrāfisko iedalījumu. Ja Saeima apstiprinās 29 sadarbības teritoriju modeli, tad ministrijas varēs pēc tā vadīties, plānojot savu sadarbību ar reģioniem. Mūsu piedāvājums satur uzdevumu valdībai līdz 2019. gada 1. martam sagatavot un iesniegt Saeimai likumprojektu par valsts pārvaldes institūciju darbību pašvaldību sadarbības teritorijās. Tas gan nenozīmē, ka visos 29 centros būs tiešās valsts iestāžu nodaļas, jo daudzus jautājumus var nokārtot elektroniski un fiziska pārstāvniecība reģionā vairs nav nepieciešama."
Jānis Eglītis, VARAM parlamentārais sekretārs: "Diskusijas par sadarbības teritoriju atbildību un funkcijām jau notiek. Mēs šeit runājam gan par veselības un sociālās aprūpes iestāžu tīkla sakārtošanu, ceļu un sabiedriskā transporta nodrošināšanu, komunālo saimniecību, valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla uzturēšanu, uzņēmējdarbības veicināšanas projektu īstenošanu."
Bet par kādu naudu šos sadarbības projektus varēs īstenot?
A. Draudiņš: "Pareizāk būtu domāt, nevis kur ņemsim naudu, bet kā efektīvāk izmantos jau pieejamo naudu, lai labāk apkalpotu cilvēkus, piesaistītu uzņēmējus un risinātu neplānotas problēmas."
J. Eglītis: "Arī sadarbības teritorijas finansējuma jautājums ir rindas kārtībā. Šeit iespējams gan atsevišķs finansējums no valsts budžeta, gan arī sadarbības teritorijā ietilpstošo novadu maksājumi."
Kas šīs teritorijas vadīs?
J. Eglītis: "Visticamāk, par darāmajiem darbiem un projektiem lems padome, kura sastāvēs no konkrētās teritorijas pašvaldību vadītājiem un atsevišķos gadījumos – arī valsts pārvaldes pārstāvjiem. VARAM uzskata, ka teritorijas pārvalde jāīsteno esošo resursu ietvaros. Visticamākais variants – organizatorisko darbu un sekretariātu nodrošinātu konkrētās teritorijas administratīvā centra pašvaldība esošā budžeta ietvaros."
A. Draudiņš: "Būtiski uzsvērt, ka netiks veidots jauns pārvaldes līmenis ar papildu izmaksām! Tas notiks esošā budžeta ietvaros."
Kā sastrādāsies ar jau esošajiem plānošanas reģioniem un vai netraucēs iesāktajiem pašvaldību sadarbības modeļiem?
J. Eglītis: "Ja plānošanas reģioni veiksmīgi strādās, tad varēs atrast sadarbības formātu. Šis variants jāpatur diskusijām. Katrā ziņā šie teritoriālie veidojumi viens otru neizslēdz, 29 sadarbības teritoriju modelī vieglāk pieņemt lēmumus attiecībā uz konkrēto vietu."
A. Draudiņš: "Šī projekta mērķis nekādā gadījumā nav likt šķēršļus jau iesāktajiem sadarbības modeļiem. Tie varēs turpināt darboties!"
Kādēļ sadarbības teritorijas pēc mērogiem tik atšķirīgas?
J. Eglītis: "Atšķirības vienmēr būs. Tāda gluži vienkārši ir Latvijas realitāte ar metropoli Rīgu. Turklāt Rīga, Pierīgas novadi un Jūrmala ir ļoti cieši saistīti infrastruktūras un administratīvā ziņā, tādēļ bija loģiski to apkopot vienā sadarbības teritorijā, nevis sadalīt vairākās mazās. Taču būtiski, ka šoreiz vismaz ir noteikts minimālais iedzīvotāju skaits – 8000, kas ir objektīvs lielums, lai teritorija spētu patstāvīgi funkcionēt."
Vai tā nav slēpta reģionālā reforma?
J. Eglītis: "Sadarbības teritorijas ietvarā veicināma pašvaldību brīvprātīga apvienošanās, un tā, visticamāk, arī notiks. Mēs ne brīdi nešaubāmies, ka sadarbības teritorijas darbosies efektīvi. Un tas būs liels stimuls, kas veicinās pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos, jo cilvēki sāks uzdot jautājumu – kāpēc mums vajadzīgs novads, ja varam lietas nokārtot vienkopus sadarbības teritorijas administratīvajā centrā. Tas arī izskaidro, kādēļ šis piedāvājums saskaras ar tik lielu pretestību – pašvaldību vadītāji gluži vienkārši baidās par saviem krēsliem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003