Rīga 3°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 07:27
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Investoru beidz meklēt šonedēļ, atrasts kāds investīciju fonds
Iespējams, kārtējā izgāšanās – tā īsumā varētu raksturot atkārtoto "Air Baltic Corporation" stratēģiskā investora meklēšanas procesu. Iepriekš kompānijai kā stratēģisko investoru izdevās piesaistīt vācieti Ralfu Dīteru MontāguGirmesu, kurš pērn kompānijā ieguldīja 52 miljonus eiro, tomēr par veiksmes stāstu to nekādi nosaukt nevar, jo viņš nāca ar vēlmi "Air Baltic" floti papildināt ar krievu "Sukhoi Superjet" lidmašīnām.
Tagad premjers Māris Kučinskis atzinis, ka starp palikušajiem sarunu partneriem nav nevienas globālās aviokompānijas, jo ar tām sarunas beigušās neveiksmīgi. Tā vietā esot kāds investīciju fonds. Taču investīciju fondu par stratēģisku investoru nosaukt grūti – investīciju fondi lielākoties reformē uzņēmumus, cenšoties audzēt to vērtību un vēlāk pārdot. Šāds variants varbūt nav pretrunā ar Latvijas puses vēlmi strādāt ilgtermiņā, taču noteikti nepalīdzēs "Air Baltic" paplašināt ģeogrāfiju, palielināt maršrutu skaitu, būtiski pieaudzēt pasažieru plūsmu.
Jāpaliek nacionālai lidsabiedrībai
Zīmīgi, ka vēl pavisam nesen Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš norādīja, ka sarunas veiktas ar gandrīz 95% pasaules aviokompāniju. Tas nozīmē, ka "Air Baltic", kas šobrīd ir gana veiksmīgs un zaudējumus nenesošs uzņēmums, lielajiem spēlmaņiem nav interesants. Tikmēr tādas grūtībās nonākušas lidsabiedrības kā Itālijas "Alitalia" un Vācijas "Air Berlin", kuras gadiem cietušas zaudējumus un ir lielos parādos, spēj piesaistīt dažādu lielo aviokompāniju interesi.
Lidostas "Rīga" padomes loceklis un transporta nozares pārzinātājs Tālis Linkaits man sacīja, ka globālo kompāniju intereses neesamība ir bēdīga. "Manuprāt, "Air Baltic" ir sava noteikta niša, kas varētu būt interesanta, piemēram, "AirFranceKLM" vai "British Airways" grupai. Varbūt šoreiz izvēlēts nepareizais laiks, kad meklēt investoru, jo tas sakrīt ar nenoteiktību, ko radījušas "Air Berlin" un "Alitalia", ar kuru pārņemšanas procesiem saistītas lielās grupas. Ceru, ka pēc procesa beigām mums pastāstīs, kādi bija apstākļi, kāpēc kāds nav atlasīts vai kāds nav vēlējies piedalīties," sacīja T. Linkaits. Tomēr viņš nestrebj karstu un neuzskata, ka investīciju fonds automātiski nozīmē sliktu darījumu.
"Pagaidām uz situāciju skatos ļoti uzmanīgi. Grūti komentēt, pirms nav atklāts šis investīciju fonds un ar kādiem nosacījumiem. Protams, kompānijai ir vajadzīgs stratēģiskais investors, kurš kompāniju vada ilgtermiņā, lai tā attīstītos un augtu. Taču investīciju fondi var būt dažādi, ar dažādiem mērķiem un īpašniekiem, tāpēc grūti teikt, vai viņu mērķis būtu nopirkt, nedaudz nopelnīt un pārdot," sacīja transporta eksperts. Viņaprāt, darījumā vissvarīgākais faktors ir "Air Baltic" bāzes saglabāšana Rīgā, tādējādi nodrošinot Rīgas savienojamību ar Eiropu un arī ar citiem kontinentiem. Tāpat ļoti svarīgi esot saglabāt lidsabiedrības nacionālā pārvadātāja statusu, kas "Air Baltic" ļautu lidot "ārpus Eiropas atvērto debesu telpas". "Mums ir svarīgi lidojumi gan uz NVS valstīm, gan uz Turciju, gan Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Šis ir svarīgs statuss, ko nosaka Čikāgas konvencija, kurā teikts, ka nacionālajam pārvadātājam jābūt nacionāli kontrolētam un nacionāli vadītam," sacīja T. Linkaits.
Valsts drīkst pārdot kontrolpaketi
Nacionālas lidsabiedrības statusu var saglabāt arī tad, ja valsts zaudē kompānijas kontrolpaketi. "Ir visādas juridiskas konstrukcijas, kā to izdarīt, un ceru, ka tajā virzienā tiek strādāts," uzskata eksperts. Viņš norādīja, ka Eiropā ir pat pārāk daudz lidsabiedrību. "Skaidrs, ka notiek konsolidācijas, un konsolidācijas valstu robežas nepazīst. "Iberia" tagad ietilpst "British Airways" grupā, ir nosacīti vāciski runājošā "Lufthansa" grupa, un nevienā no šīm lielajām kompānijām nav valstu līdzdalība vai tā ir ļoti minimāli. Valsts līdzdalība nav priekšnoteikums, lai kompānija varētu veiksmīgi attīsties. Drīzāk tas ir traucējošs faktors, ņemot vērā, ka ES konkurences politikas nosacījumi apgrūtina iespējas valstij investēt aviokompānijā. Tāpēc arī valdības cenšas iziet no aviokompānijām," uzsvēra T. Linkaits.
Kā iepriekš norādījis K. Ozoliņš, Latvijas pusei jāņem vērā ES regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. "Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram," skaidroja Ozoliņš. Eiropas Komisijā man norādīja, ka Eiropas Savienības valstu atbalsta noteikumi ir ļoti skaidri. "Dalībvalsts var iejaukties kompānijas darbībā, taču tikai saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem." Proti, valsts rīcībai, ieguldot naudu, jābūt tādai pašai, kā līdzīgos apstākļos būtu rīkojies privātais investors. Tādā gadījumā šāda valsts iejaukšanās atbilstu ES valsts atbalsta noteikumiem. Taču jebkurā gadījumā dalībvalstij jāziņo Eiropas Komisijai ikreiz, kad notiek kāda darbība, kas varētu klasificēties kā valsts atbalsts.
Potenciālais ieguldītājs līdz 3. novembrim jāpiedāvā starptautiskajam finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldības uzņēmumam "Lazard Freres", bet sarunas par stratēģiskā investora piesaisti lidsabiedrībai "Air Baltic" ir paredzētas līdz gada beigām, vēstījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.
***
Eiropas lidsabiedrību īpašnieki
Lidsabiedrība Lielākie akciju turētāji Komentārs
"Austrian Airlines"
(Austrija) "Lufthansa Group" (100%) Lidsabiedrība līdz 2009. gadam piederēja Austrijai, darījuma summa – 366 miljoni eiro
"Brussels Airlines" (Beļģija) "SN Airholding SA/NV" (gandrīz 100%) "SN Airholding SA/NV" akcijas gandrīz pilnībā pieder "Lufthansa"; "Lufthansa" pirmos 45% lidsabiedrības akciju par 65 miljoniem eiro iegādājās 2009. gadā, atlikušās daļas – 2016. gadā par 2,6 miljoniem eiro
"Bulgaria Air" (Bulgārija) "Balkan Hemus Group EAD" (100%) Lidsabiedrību privatizēja 2006. gadā; "Hemus Group" samaksāja 6,6 miljonus eiro
"Croatia Airlines"
(Horvātija) Horvātijas valdības aktīvu pārvaldības aģentūra (97,02%) Lidsabiedrība vairākus gadus cietusi zaudējumus, 2012. gadā valdība kompānijā ieplūdināja 136 miljonus dolāru, lai veiktu pārstrukturizāciju; valdība meklē stratēģisko investoru
"Czezh Airlines" (Čehija) "Travel Service" (78,9%) un valstij
piederošā "Prisko" (20%) Piektā vecākā lidsabiedrība pasaulē
"Scandinavian Airlines" (SAS) (Zviedrija, Dānija
un Norvēģija) Zviedrija (21,4%), Dānija un Norvēģija (pa 14,3%), atlikušie 50% laisti akciju tirgū No 2007. līdz 2013. gadam cieta zaudējumus un pārcieta vairākas izmaksu cirpšanas
"Finnair" (Somija) Somija (55,8%) Somijas valdība apsver samazināt savu akciju skaitu zem 50%
"Air France" (Francija) "Air FranceKLM Group" (74,6% akcijas var iegādāties bez ierobežojumiem, 17,6% – Francija) Ar Nīderlandes "KLM" apvienojās 2003. gadā
"Lufthansa" (Vācija) Vācu investori (68,6%), akciju turētāji no ASV (13,4%). 54,5% akciju pieder institucionālajiem investoriem, 45,5% – privātajiem investoriem Bija valsts īpašumā līdz 1994. gadam
"Aegean Airlines" (Grieķija) Teodoross Vasilakis (34,17%), "Alnesco Enterprises Company Limited" un "Siana Enterprises Company Limited" (pa 9,48%) un Konstantakopuloss Akileass (6,39%) Lidsabiedrībai pieder Kipras "Cyprus Airways";
lidsabiedrība ir pelnoša kopš 2013. gada un
2016. gadā kompānijas apgrozījums pirmo reizi pārsniedza miljardu eiro
"Wizz Air" (Ungārija) Akcijas laistas akciju tirgū. Vairākums – ASV uzņēmējam Bilam Frankem piederošajam "Indigo Partners" privātā kapitāla investīciju fondam "Indigo Partners" jūnijā akciju tirgū izlika 18,7% savu akciju, taču joprojām saglabā 66,5% balsstiesību; pelnoša lidsabiedrība kopš 2012. gada
"Ryanair" (Īrija) "Capital Research and Management Company" (14,4%), "HSBC Holdings PLC" (8,7%) u.c. Jau gadiem pelnošs uzņēmums; 2016. gadā peļņa sasniedza 1,2 miljardus eiro
"Alitalia" (Itālija) "Compagnia Aerea Italiana" (51%) un "Etihad Airways" (49%) Sākta maksātnespējas procedūra; Itālijas valdība atteikusies no iespējas lidsabiedrību nacionalizēt
"Luxair" (Luksemburga) Luksemburga (52,04%), "Banque et Caisse d'Epargne de l'Etat" (21,81%), "Banque Internationale a Luxembourg" (13,14%) u. c. Kopumā Luksemburgas valstij pieder 74,98% akciju, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības akcijas pieder vairākiem Luksemburgai piederošiem uzņēmumiem; "Lufthansa" 2015. gadā pārdeva savus 13% akciju
"Air Malta" (Malta) Malta (51%) Malta apsver iespēju samazināt valsts daļas uzņēmumā, tās sadalot līdzīgās daļās valstij, stratēģiskajam investoram, kā arī atlikušo daļu kotēt biržā
"KLM" (Nīderlande) "Air FranceKLM Group" (74,6% akcijas var iegādāties bez ierobežojumiem, 17,6% – Francijai) Vecākā lidsabiedrība Eiropā, dibināta 1919. gadā;
ar Francijas "AirFrance" apvienojās 2003. gadā
"LOT Polish Airlines" (Polija) Polija (68%), "Regionalny Fundusz
Gospodarczy S.A." (25%) 2011. gadā lidsabiedrību gandrīz privatizēja, taču darījums ar "Turkish Airlines" neizdevās; Polija
joprojām meklē interesentus privatizācijai, taču,
ja tas neizdosies, Polija ir gatava lidsabiedrības akcijas kotēt biržā
"TAP Air Portugal"
(Portugāle) Portugāle (50%), "Atlantic
Gateway Consortium" (45%) 2015. gadā, īsi pirms parlamenta nomaiņas, vecā valdība pārdeva lidsabiedrības akcijas un 61% akciju nonāca "Atlantic Gateway Consortium" rīcībā, taču uzreiz pēc jaunās valdības nākšanas pie varas tā vienojās ar "Gateway", ka valsts atkal kļūs par
vairākuma akciju turētāju
"TAROM" (Rumānija) Rumānija (97,05%)
"Adria Airways" (Slovēnija) "4K Invest" (96%) Vācijā bāzētais investīciju fonds "4K Invest" no
Slovēnijas lidsabiedrību iegādājās 2016. gadā
"Iberia" (Spānija) "British Airways" (55%),
pārējie akcionāri (45%) 2010. gadā "Iberia" apvienojās ar Lielbritānijas "British Airways", ietilpstot "International Airlines Group", taču joprojām strādājot zem vecajiem zīmoliem
"British Airways"
(Lielbritānija) "International Airlines Group", kas pieder "Qatar Airways" (20%), "Capital Research and Management Company" (10%) u. c. 2010. gadā "British Airways" apvienojās ar Spānijas "Iberia"
Tabula: "Latvijas Avīze"
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003