Prezidents olimpiešiem dāvā karogu, premjers – maizi un speķi
Latvijas karognesējs Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā būs bobslejists Daumants Dreiškens – ne tikai izcils stūmējs, bet arī viena no spēcīgākajām personībām mūsu sportā.
Vakar "Latvijas dzelzceļa" muzejā notika Latvijas olimpiskās komandas prezentācija, kurā gulbenietis Daumants ieradās, nemaz nezinot, ka kļūs par pasākuma galveno varoni. "Tas man ir šoks. Olimpiskajā delegācijā ir vairāki sportisti, kas būtu pelnījuši šo godu. Saprotu to kā visas bobsleja komandas novērtējumu un ceru, ka Latvijas karogs Dienvidkorejā vairākas reizes tiks uzvilkts mastā arī apbalvošanas ceremonijā," sacīja 33 gadus vecais Dreiškens, kuram šīs būs ceturtās olimpiskās spēles. No iepriekšējām Sočos viņš pārveda četriniekā izcīnīto sudraba medaļu, kas pēc krievu diskvalifikācijas, visticamāk, jau drīz pārvērtīsies zeltā.
Sočos Daumants Dreiškens nesa Latvijas karogu noslēguma ceremonijā, tādēļ zināma pieredze viņam jau ir, lai gan atklāšanai pievērsta daudz lielāka uzmanība. "Noslēgumā visi kopā, barā iziet, bet atklāšanā katras valsts delegāciju īpaši izceļ, un tas ir citādi," salīdzināja Daumants.
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis uzskata, ka Dreiškens ir viena no spēcīgākajām sporta personībām, saņēmis balvu "Paraugs sportā", un, aptaujājot kolēģus par potenciālajiem karognesējiem, viņa kandidatūrai ticis nedalīts atbalsts. Viedoklis vaicāts arī bobsleja izlases galvenajam trenerim Sandim Prūsim, kurš pārliecinoši atzīst – Daumants to pelnījis visvairāk. "Līdzvērtīgu kandidātu nav, lielisks ir viss, ko viņš pa šiem gadiem izdarījis, attieksme. Man bija viegli izlemt. Tās ir muļķības, ka karognesējiem neveicas, es tam neticu. Tieši otrādi – daudz lielāka pacilātība, būs ko atcerēties," pārliecināts Prūsis, kurš pirms 20 gadiem nesa Latvijas karogu Nagano spēļu atklāšanas ceremonijā. "Tobrīd biju jauns un dumjš, īsti nenovērtēju to, uztvēru kā vienkāršu procesu."
Latvijas bobslejam šis ir 38. gads, un Sandis Prūsis bez domāšanas atzina, ka Dreiškens ir mūsu visu laiku labākais stūmējs: "Viņam kakla skriemeļi iedragāti no medaļu smaguma. Šķiet, ka no 2006. līdz 2016. gadam Daumants izlaida tikai dažas sacensības, ierindā bija katru sestdienu un svētdienu."
Tam piekrīt arī Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis: "Lauku rūdījums, sirsnība, vienkāršība, vecāku audzināšana – tās ir īpašības, kas viņam ļauj tik ilgi būt augstākajā līmenī. Daumants ir īsts dzelzs vīrs, nekurnēdams dara savu darbu. Lāčplēsis."
Latvijas komandas prezentācijā piedalījās arī vairākas valsts augstākās amatpersonas, novēlot ne tikai veiksmi, bet arī to, kas pasaules sportā kļuvis par deficītu, – godīgu cīņu. "Latvija pasaules kartē nav lielākā valsts, bet dažās jomās tomēr esam lielvalsts, un viena no tām ir ziemas sporta veidi. Tas ir, pateicoties jums. Mēs gaidām uzvaras, bet svarīga ir godīga cīņa un patiesa pašatdeve, jūsu darbs ir labs piemērs mums visiem, kā sasniegt to, kas šķiet neiespējams. Kopā mēs veidojam stipru Latviju," teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis un olimpiskajai komandai pasniedza Latvijas simtgades karogu. Tas apceļo pasauli un jau pabijis visās valstīs, kurās sastopami latvieši, norādīja Vējonis un piebilda, ka tādējādi karogs uzsūcis daudz pozitīvās enerģijas, kas sportistiem noderēs.
Savukārt, Ministru prezidents Māris Kučinskis delegācijai uzdāvāja prāvu grozu ar rupjmaizi, speķi un ķiplokiem. "Tie ir pret slimībām un konkurentu blēdībām. Viena ķiploka daiviņa ir jau puse no uzvaras," smaidīja premjers.
No sponsoriem olimpieši saņēma divus medus podus, Nameja gredzenus, komplektus ērtākai ceļošanai. "Mūsu zeme – Latvija," Vējonis sportistus pavadīja ar basketbolā iepazītu saukli. Ziemas olimpiskās spēles Dienvidkorejā risināsies no 9. līdz 25. februārim, Latviju tajās pārstāvēs 34 atlēti (plus bobsleja rezervists Intars Dambis) deviņos sporta veidos.
***
LATVIJAS KAROGNESĒJI
ZIEMAS OLIMPISKO SPĒĻU ATKLĀŠANĀ
2018. Daumants Dreiškens (bobslejs). 2014. Sandis Ozoliņš (hokejs). 2010. Martins Dukurs (skeletons). 2006. Artūrs Irbe (hokejs). 2002. Harijs Vītoliņš (hokejs). 1998. Sandis Prūsis (bobslejs). 1994. Zintis Ekmanis (bobslejs). 1992. Jānis Ķipurs (bobslejs). 1936. Leonīds Vedējs (hokejs). 1928. un 1924. Alberts Rumba (ātrslidošana).