Rīga 1°C, mākoņains, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis 01:49
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
Notikumi finanšu sektorā liek Saeimai gatavot virkni likumu grozījumu
"ABLV" bankai noteikti darbības ierobežojumi, bet tās licence joprojām ir spēkā un kredītiestādes likvidācija tiek minēta tikai kā viens no iespējamiem nākotnes scenārijiem. Tomēr katram gadījumam valdošā koalīcija jau vienojusies par grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai šādos gadījumos samazinātu atlīdzību maksātnespējas administratoriem un likvidatoriem, izņemot no atlīdzības aprēķiniem visu to aktīvu apjomu, kas atrodas bankā un ir viegli realizējami, tostarp arī naudas uzkrājumus. Jau šodien vai rīt grozījumi tiks vērtēti Saeimas Budžeta komisijā, bet ceturtdien tos paredzēts steidzamības kārtā pieņemt Saeimas sēdē. "Nav tik būtiski, vai to varēs attiecināt uz "ABLV" vai ne, bet galvenais, ka nesaprotama rīcība būs novērsta," pēc koalīcijas padomes sēdes skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Grozījumus atbalsta arī koalīcijas partneri no Nacionālās apvienības (NA) un "Vienotības".
Auditēs FKTK darbu
Tāpat koalīcijā tiek atbalstīts arī finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas aicinājums veikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) audita ierosinājumu. Diskusijas notiek tikai par mehānismu, kā tas pareizāk īstenot. Finanšu ministres redzējumā to būtu jāorganizē kādai no atbildīgajām Saeimas komisijām, piemēram, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, piesaistot neatkarīgus ekspertus no starptautiskajām institūciju vai auditorkompānijām, kam ir prasmes novērtēt tik specifisku lietu. "Šāda analīze par līdzšinējo darbu un rekomendācijas nākotnei būtu interesanti un profesionāli lietderīgi," teica Reizniece-Ozola. Pašreizējās FKTK vadības nomaiņa gan netiekot izskatīta, jo ministres ieskatā tam neesot objektīva pamata: "Arī starptautiskie partneri atzinīgi novērtējuši regulatora pēdējo divu gadu darbu."
Kā ziņo LETA, atbalstu šādam auditam paudis arī FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš. "Mēs tikai atbalstītu šādu iniciatīvu, jo esam par iestādes darba principiem un lēmumiem pārliecināti. Un par sevi kā banku uzraugu jūtamies droši," teicis Putniņš. Viņš arī norādīja, ka FKTK rīcība nav bijusi ne subjektīva, ne arī kādā citā veidā ietekmēta – katram pārmetumam pretī ir FKTK stingrs arguments. "Katru mūsu rīcību pamato koleģiāls lēmums un katram lēmumam pamatā ir likums. To es varu droši teikt," sacīja FKTK vadītājs.
Diskutēs par uzturēšanās atļaujām
Dažādi eksperti un politiķi pēdējās dienās kopš "ABLV" problēmām vairākkārt norādījuši uz nepieciešamību samazināt nerezidentu noguldījumu īpatsvaru Latvijas kredītiestādēs. Piemēram, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) intervijā "Latvijas Radio" teicis: "Reputācijas risks ir tāds, kuru materiāli bieži vien ir ļoti grūti novērtēt. Mūsu visu interesēs, protams, ir pēc iespējas ātrāk atjaunot šo uzticību. Iespēju atjaunot uzticību es šobrīd redzu tikai vienā virzienā – bankās krasi samazinot nerezidentu noguldījumu īpatsvaru kopējā noguldījumu portfelī."
Izmantojot to par pamatojumu, Nacionālā apvienība vakar koalīcijas partneriem kārtējo reizi piedāvājusi ierobežot uzturēšanās atļauju "tirgošanu" trešo valstu pilsoņiem. Pašreizējais Imigrācijas likums paredz iespēju ārvalstniekiem saņemt uzturēšanās atļauju, ja viņi kādā no Latvijas kredītiestādēm noguldījuši vismaz 280 000 eiro uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem. Tāpat uzturēšanās atļaujas var saņemt, ja Latvijā iegādāts nekustamais īpašums par 250 000 eiro. NA sagatavotie grozījumi paredz abas šīs normas no Imigrācijas likuma izslēgt. "Šādā veidā mēs mazināsim riskus, ka Latvijā ieplūstu nezināmas izcelsmes līdzekļi, bieži vien no Krievijas vai citām NVS valstīm," likumprojekta būtību skaidroja NA pārstāvis Jānis Dombrava.
Tomēr "nacionāļu" piedāvājums koalīcijā uztverts piesardzīgi. "Kolēģi no "Vienotības" un ZZS lūdza divas nedēļas laika grozījumu izvērtēšanai," pēc koalīcijas padomes sēdes teica NA pārstāvis Gaidis Bērziņš. Iebildumi galvenokārt ir pret ieteikumu likvidēt uzturēšanās atļauju piešķiršanu nekustamā īpašuma pircējiem, jo ieņēmumi no nodevām par šiem darījumiem saistīti ar pirmā mājokļa programmu.
Tāpat joprojām īsta atbalsta nav "Vienotības" priekšlikumam ar Saeimas lēmumu aicināt Ilmāru Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata. "Vienotība" trešdien frakcijas sēdē lems, vai virzīt šo jautājumu uz Saeimu.
Finanšu ministre: kopumā viss ir mierīgi
Kā vēstīts, naktī uz sestdienu, 24. februāri, FKTK nolēma, ka "ABLV" bankai ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Finanšu ministre gan vakar pēc situācijai finanšu sistēmā veltītas valdības ārkārtas sēdes mierināja: "Finanšu sektorā kopumā un pārējās bankās situācija ir stabila. Regulators turpina situācijas novērošanu, kontrolējot, vai nav palielinājusies naudas plūsma izejošos maksājumos vai klientu struktūras maiņas, bet arī šajā ziņā viss ir mierīgi." Viņa arī informēja, ka sākts darbs, lai nodrošinātu "ABLV" bankas garantēto noguldījumu izmaksu kopš 7. marta. Arī šai ziņā nekādi šķēršļi neesot manāmi un izmaksa varētu sākties pat agrāk. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas "ABLV" klientiem, pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus "ABLV" varot nodrošināt.
Rimšēvičs algu nesaņems
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nesaņems atalgojumu, kamēr viņš nepilda amata pienākumus, pavēstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Viņš informēja, ka Latvijas Banka pēc konsultācijām ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) par Rimšēvičam piemēroto drošības līdzekli ir saņēmuši visus nepieciešamos skaidrojumus. J. Silakalns aģentūrai LETA teicis, ka, ņemot vērā piemēroto drošības līdzekli, kopš otrdienas, 20. februāra, Rimšēvičs nav bijis centrālajā bankā.
Latvijas Bankas publiskotā informācija liecina, ka janvārī Rimšēvičam atalgojumā par kārtējo mēnesi izmaksāti 10 287 eiro.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003