Piesaka pēdējo netīrās naudas apkarošanas cēlienu

Putniņš: "Pirmoreiz pēc 90. gadu sākuma, kad Godmanis pateica, ka Latvijā ir liberāla ekonomika un ka te būs mazā Šveice, šī ir pirmā valdība, kas pateikusi pretējo."

Finanšu sektora attīstības padome vienbalsīgi akceptējusi Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) priekšlikumus tālākai finanšu sektora attīstībai, ķeroties klāt t. s. čaulas kompāniju aizliegšanai. "Šādas kompānijas Latvijā vairs nebūs iespējamas," pēc vakar notikušās sēdes žurnālistiem teica Ministru prezidents Māris Kučinskis. Finanšu ministre Dana Reziniece-Ozola sacīja, ka kopējā finanšu sektora atveseļošanas plāna galvenais mērķis ir būtiski samazināt riskanto klientu īpatsvaru banku sektorā. "Gribam skaidri redzēt, kas lācītim vēderā – no kurienes nāk nauda, kam tā pieder, uz kurieni aiziet," teica finanšu ministre. Visu pušu galvenais mērķis ir panākt, lai finanšu sektors ir stabils, drošs, ilgtspējīgs un piedāvātu tādus pakalpojumus, kas atbalstītu tautsaimniecību, nevis radītu riskus drošībai reģionā un valstī.

Paredzēts, ka Ministru kabinetā šo jautājumu skatīs 3. aprīlī, bet Saeimā – 8. aprīlī, likumprojektu virzot steidzamības kārtā. Provizoriski jaunas "čaulas" kompānijas bankas vairs nedrīkstēs atvērt maija sākumā, vēl pēc mēneša esošajās "čaulas" kompānijās vairs nebūs iespējams iemaksāt naudu, bet 6 – 8 mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā no "čaulas" kompānijām visai naudai jābūt izņemtai un atmaksātai klientiem.

"Diez vai visu to naudu, kas no Latvijas tagad ies prom, var uzskatīt par netīru. Bet skaidrs, ka risks ir par lielu. Ja ir politiska izšķiršanās valstī to mazināt ātrāk, tas ir labi. Pirmoreiz pēc 90. gadu sākuma, kad Godmanis pateica, ka Latvijā ir liberāla ekonomika un ka te būs mazā Šveice, šī ir pirmā valdība, kas pateikusi pretējo," tā intervijā "LA" šonedēļ sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš. "Nevienai bankai licenci ar varu nost neņemsim, bet dosim iespēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Pirmkārt, šīm bankām šis gads ir iespēja pārorientēties. Ne tikai kontu slēgšanai un čaulas klientu aizvadīšanai prom, bet bankas biznesa stratēģijas pārformatēšanai.

Kas lācītim vēderā?

Finanšu ministre Dana ReiznieceOzola sacīja, ka kopējā finanšu sektora atveseļošanas plāna galvenais mērķis ir būtiski samazināt riskanto klientu īpatsvaru banku sektorā, "kurus neviens nevar pietiekami kontrolēt, kuru patiesā labuma guvējs nav zināms, kuru naudas izcelsme un plūsmas mērķis nav zināms. Gribam skaidri redzēt, kas lācītim vēderā – no kurienes nāk nauda, kam tā pieder, uz kurieni aiziet", teica finanšu ministre.

"Domājam, ka šis solis mums ļaus sakārtot finanšu sektoru. Mums ir daudzas bankas, kas spēj piedāvāt inovatīvus pakalpojumus, mums ir finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kas veiksmīgi strādā Eiropā, – tā ir mūsu finanšu nākotne, nevis neskaidras naudas apkalpošana, kas ir biznesa vēsture," sacīja finanšu ministre.

Miljardiem eiro, kas Latvijai nedod neko

Desmit dienas – apmēram tik īss periods šobrīd dots bankām, no tām pirmajos lielajos vilcienos sagaidot aprakstītu jaunu stratēģisko plānu – ko darīt nākotnē un kā aizstāt zaudētos klientus, sacīja FKTK vadītājs Pēters Putniņš. "Process būs straujš, taču stabilitātes vārdā ir ļoti svarīgi, lai bankām būtu iespēja apdomāties un tās spētu mums iesniegt savu redzējumu," teica P. Putniņš, piebilstot, ka banku bilancēs zaudētā summa, kas šī lēmuma dēļ varētu sastādīt miljardus eiro, automātiski nenozīmē, ka tā jāaizstāj. Jo šī "čaulas" uzņēmumu nauda nedodot teju nekādu labumu tautsaimniecībai – tie ir t. s. pieprasījuma depozīti, kuri no attiecīgās valsts pazūd gandrīz tikpat ātri kā atceļojuši. Pēc viņa teiktā, "čaulas" uzņēmumu identificēšana esot pavisam elementārs darbs, jo šos uzņēmumus izdala pēc dažādiem viegli pārbaudāmiem rādītājiem, kuri ir definēti arī likumā.

Ar ķēdēm neviens piekalts nav

"Mums ir pilna palete," tā uz žurnālistu jautājumu par to, cik daudz ir tādu banku, kuras dzīvo faktiski "čaulas" uzņēmumu dēļ, atbildēja P. Putniņš, izvairoties gan nosaukt precīzus skaitļus vai banku nosaukumus. Viņš sacīja, ka ir gan bankas, kurās šādu uzņēmumu procents ir ļoti mazs, gan tādas bankas, kurās šie uzņēmumi veido absolūto vairākumu.

"Mēs nevēršamies pret bankām, necenšamies nevienu mākslīgi izēst no tirgus. Vēršamies pret pārmērīgu risku finanšu sektorā, ko rada "čaulas" kompānijas. Biznesa dzīvē ir dažādi cikli. Bankas nav izņēmums. Ja kāds uzņēmējs noteiktos apstākļos nesaredz sev vietu tirgū, viņš var no tā aiziet – neviens te nav ar ķēdēm piekalts. Ja baņķieri saredz iespēju turpināt strādāt, bet pēc mūsu noteikumiem – strādāt caurspīdīgi un kā pieņemts visā eirozonā, tad šādas investīcijas Latvijā mēs ļoti gaidām. Mums galu galā ir tiesības aizsargāt savu finanšu sektoru, savu valsti pret, piemēram, naudas atmazgāšanu. Ja kādam kas nepatīk, ir iespējams savu biznesa stratēģiju pārskatīt," dzelžaini noteica regulatora vadītājs.

Nozare lēmumam jau gatavojusies

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa uzsvēra, ka pilnīgi visi asociācijas biedri jau pagājušā gada rudenī atbalstījuši cīņu pret "čaulas" uzņēmumiem, līdz ar to nozarei šim lēmumam nebūtu jābūt kā pārsteigumam. "Jau iepriekš esam uzsvēruši, ka no uzraugošajām institūcijām sagaidām skaidru un izlēmīgu rīcību, lai novērstu jebkādas iespējas, ka mēs atkal varētu saņemt kādus signālus no ASV finanšu sistēmas vadošajām iestādēm," sacīja S. Liepiņa, norādot, ka Latvijā četras lielākās bankas apkalpo 90% visu klientu, kas nozīmē, ka biznesa modeļa maiņa ietekmēs nelielu daļu banku. Viņa arī pastāstīja, ka pēdējā pusotra gada laikā dažādas bankas atteikušās no sadarbības ar vairāk nekā 30 000 klientu, kas pierāda, ka attīrīšanas procesi nav sākušies vakar vai aizvakar.

D. Reizniece-Ozola uzsvēra, ka LKA valdībai bijis labs partneris, jo spējusi pārliecināt savus biedrus par biznesa modeļa maiņu. "Ļoti svarīgi, ka asociācija nav nostājusies pret valsti, aizstāvot savus biedrus ar apšaubāmiem biznesa lēmumiem, bet gan māca un palīdz saviem biedriem pārorientēt darbību," teica finanšu ministre.

Vakar notikušajā Finanšu sektora attīstības padomes sēdē līdztekus "čaulas" kompāniju ierobežošanai visas iesaistītās puses izskatīja vēl 22 citus priekšlikumus, cerot būtiski samazināt riskanto klientu īpatsvaru banku sektorā. Skatīja jautājumus, kas, piemēram, attiecas uz automātisku informācijas apmaiņu nodokļu vajadzībām ar Krieviju, kontroles dienestu kapacitātes stiprināšanu, sadarbības veicināšanu starp valstu institūcijām un bankām savā starpā, arī pasākumus deklarētas skaidras naudas aizturēšanai uz robežas, starptautisko sankciju efektīvākai ieviešanai Latvijā, kā arī prasības kredītiestāžu darbiniekiem paaugstināt banku pārvaldības latiņu u. c. priekšlikumus, ar kuriem detalizētāk gan varēs iepazīties mazliet vēlāk.

***

26 081 "čaulas" kompānija

Starp Latvijas banku klientiem ir 26 081 "čaulas" kompānija, tostarp divas kompānijas ar Latvijas izcelsmi.

"Čaulas" kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā visās Latvijas bankās ir 36,57%, bet "čaulas" kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā ārvalstu klientu segmentā – 44,5%.

Kopumā Latvijas bankās ir apmēram 2,6 miljoni klientu.

Dati: LKA

Kas ir "čaulas" kompānija?

Nav pierādāma kompānijas saistība ar faktisku saimniecisko darbību un kompānijas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību, un kredītiestādes rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo.

Kompānija nesagatavo un neiesniedz kompetentajām pārraudzības institūcijām gada finanšu pārskatus par savu darbību.

Kompānijai nav fiziskas darbības vietas, bet tikai pasta kastīte vai saziņas adrese.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 234 "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm"