Parīzes Orsē muzejā varēs apskatīt latviešu gleznošanas klasiķu darbus
Parīzes Orsē muzejā, vienā no pasaulē ievērojamākajiem mākslas muzejiem, vakar tiks atklāts centrālais Latvijas valsts simtgades starptautiskās programmas notikums un vērienīgākais Baltijas valstu kopprojekts – mākslas izstāde "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs". Ar šo izstādes projektu tiek pieteikta Baltijas kultūras sezona Francijā, kas ar daudzveidīgu pavadošo pasākumu programmu svin Baltijas valstu simtgadi. Izstādi atklāja četru valstu prezidenti – Francijas prezidents Emanuels Makrons, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Latvijas prezidents Raimonds Vējonis un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Šī izstāde, kas ir viens no vērienīgākajiem Baltijas valstu sadarbības projektiem kopš 1937. gada, būs apskatāma līdz 15. jūlijam un sniegs Francijas mākslas cienītājiem un plašākai starptautiskajai sabiedrībai iespēju iepazīt Baltijas valstu simbolisma mākslu.
Apjomīgo ekspozīciju veido vairāk nekā 150 darbi no četru Baltijas valstu muzejiem – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Igaunijas Mākslas muzeja, Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Viļņā un Kauņas Mikaloja Konstantīna Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja. Tie ir darbi, kas Baltijā radīti no 1890. gada līdz 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem, un lielākā daļa no izstādē pārstāvētajiem mākslas darbiem Francijā būs apskatāmi pirmo reizi.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu pārstāv vairāk nekā 60 eksponāti – Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Rūdolfa Pērles, Pētera Krastiņa, Gustava Šķiltera, Teodora Ūdera, Teodora Zaļkalna un viņu laikabiedru darbi. Lietuvu Parīzē pārstāv spilgto simbolisma klasiķu Mikaloja Konstantina Čurļoņa un Ferdinanda Ruščica un citu mākslinieku darbi, savukārt Igauniju – Kristjana Rauda, Konrāda Megi un citu simbolistu daiļrades paraugi.
Izstādes "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs" vizuālās identitātes zīmei izvēlēta Johana Valtera (1869 – 1932) glezna "Zemnieku meitene", informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Preses centra vadītāja Natālija Sujunšalijeva. Gleznā, kas tapusi ap 1904. gadu, apskaidrotais meitenes tēls simbolizē nacionālās pašapziņas pacēlumu un radošo garu, kas pirms 100 gadiem tika īstenots Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.
"Latvijas simtgades atskaņas mākslā atbalsojas ne tikai pašu mājās, bet arī Francijā – valstī, kas viena no pirmajām atzina Latviju "de jure" un aizvien bijusi aktīva tās sabiedrotā, sevišķi kultūrā. 1918. gadā jaundibinātās Latvijas valsts mākslinieku viens no kvēlākajiem sapņiem bija sarīkot izstādi Parīzē, kas 1937. gadā ar Latvijas sūtņa Oļģerda Grosvalda centieniem beidzot piepildījās. Savukārt šogad mūsu mākslas zelta fonds Parīzē skatāms latviešu kultūrai vēsturiski nozīmīgā izstādē "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs", pateicoties Orsē muzeja prezidentes Loransas Dekāras ielūgumam un kuratora Rodolfa Rapeti talantam. Pasaules slavenākajā 19. gadsimta otrās puses mākslas krātuvē, kuru dienā apmeklē 7000 skatītāju, varēs novērtēt mūsu klasiķu un viņu laikabiedru sniegumu," pauda kultūras ministre Dace Melbārde.