Rīga 8°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 19:06
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Saeima iesaistās luterāņu baznīcas domstarpībās
Saeima ceturtdien nolēma sākt darbu pie grozījumiem Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) likumā par spīti Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) paustajām bažām, ka šis likumprojekts ierobežos baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības.
Vēsturisku apstākļu dēļ Latvijas luteriskā konfesija ir iekšēji sašķelta vismaz trijās daļās – LELB, LELBĀL un Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā (VELB). Trešie, gan jau neformālie, piekrituši iekļauties LELB sastāvā, bet pārējās divas organizācijas vēl turpina rīvēties savā starpā. Otram pasaules karam beidzoties, toreizējais LELB arhibīskaps Teodors Grīnbergs devās trimdā uz Vāciju ar visu savu pilnvaru simbolu – zizli. Arī trimdas gaitās latviešu luterāņi turpināja uzturēt latvietības un Latvijas neatkarības ideju, daudzi aktīvi atbalstīja atmodas kustību, piedalījās dažādos starptautiskajos forumos, pārstāvot latviešu luterāņus. Tikmēr padomju Latvijā turpināja pastāvēt vietējā luteriskā baznīca. Abas puses gan apņēmušās virzīties uz vienu baznīcu, bet šis ceļš nav bijis gluds. Pastāv gan teoloģiskas atšķirības (ārzemju baznīca Rietumos kļuvusi liberālāka, piemēram, jautājumos par sieviešu ordinēšanu), gan laicīgas domstarpības par baznīcas īpašumiem.
"Stāviet pie ratiem!"
Ārpusfrakciju deputāts Ilmārs Latkovskis vakar Saeimas debatēs pauda uzskatu, ka šajā situācijā parlamentam vispareizākais būtu pieturēties pie principa, ka baznīca ir nošķirta no valsts, un neiejaukties abu pušu savstarpējās attiecībās, ļaujot luterāņiem pašiem tikt skaidrībā. "Virzot šādu likumprojektu, Saeima ne tikai iejauksies baznīcas lietās, bet arī nostāsies vienā no strīdnieku pusēm, pasludinot to par likumīgu un ekskluzīvi pareizo," uzskata I. Latkovskis. Proti, minētais likumprojekts citstarp paredz papildināt LELB likumu ar preambulu, kurā noteiks, ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja tai baznīcai, kas darbojas Latvijā līdz 1940. gadam. Savukārt LELBĀL likumprojektā vispār netiek pieminēta. Arī nekādas konsultācijas ar trimdas luterāņiem neesot notikušas. "Būtībā šobrīd viņiem tiek pateikts – stāviet pie ratiem un turiet muti," teica Latkovskis, pielīdzinot šo Saeimas lēmumu spļāvienam trimdas luterāņu sejā.
Turpretim deputāts Ringolds Balodis aicināja Saeimu uz reliģiskajiem jautājumiem skatīties racionāli. Viņš noraidīja pieņēmumus par "divi vienā", uzsverot, ka jau tagad pastāv viena juridiska persona LELB ar konkrētu reģistrācijas numuru. "Satversmes 99. pantā iekļauts pastāvošais valsts un Baznīcas attiecību modelis – atdalītība jeb šķirtība. Baznīcai ir autonoma griba! Konkrētā baznīca ir lēmusi, un mums ir jāciena šī autonomā griba. Šis konstitucionālais ietvars mums uzliek vismaz par pienākumu respektēt to, ko vēlas baznīca savā likumā. Likumdevējs nedrīkst balstīties uz aizspriedumiem vai simpātijām. Satversmes tiesa kādā savā lēmumā ir teikusi: konstitucionālām institūcijām ir jābūt neieinteresētām. Tādām arī mums ir jābūt!" teica Balodis.
Balsojumā ar 49 balsīm par, 14 pret, septiņiem atturoties, bet 15 deputātiem nebalsojot, Saeima nolēma sākt darbu pie likuma un nodeva to vērtēšanai Cilvēktiesību komisijā. Atbalstītāju vidū bija dažādu frakciju pārstāvji, izņemot "Vienotību", kas balsoja pret vai atturējās.
"Politiķiem nav jājaucas baznīcas lietās"
LELB juristu uzrakstītais likumprojekts sākotnēji Saeimā tika virzīts kā visu parlamentā ievēlēto politisko spēku kopīgs piedāvājums. Taču "Vienotības" frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri vēlāk savu parakstu atsauca. Arī ar atlikušajiem parakstiem bija pietiekami projekta virzīšanai tālāk. "Pēdējās dienās mēs redzējām lielus protestus gan no trimdas luterāņiem, gan vairākām LELB draudzēm, piemēram, Liepājas un Torņakalna. Neizpratne arī no cilvēkiem, kas ar reliģiju nav saistīti. Mēs negribam būt pret arhibīskapu Jāni Vanagu, bet negribam būt arī pret otru pusi. Tādēļ, manuprāt, Saeimai nevajadzētu jaukties šajā lietā. It sevišķi tik jūtīgajā priekšvēlēšanu laikā," paraksta atsaukšanu skaidroja Abu Meri. Frakcijas vadītāja viedoklim pievienojās arī ekspremjere Laimdota Straujuma: "Uzskatu, ka politiķiem un partijām nav jājaucas baznīcas lietās un nebūtu pareizi ar likuma grozījumiem regulēt attiecības starp cienījamiem baznīcas līderiem."
Citi koalīcijas pārstāvji gan uzskata, ka likums ir jāvirza tālāk un visām iesaistītajām pusēm būs iespējas komisijā paust savus viedokļus. "Likumu iniciēja pati baznīca. Es biju uzaicināts pie arhibīskapa Vanaga, mēs šo tēmu pārrunājām, un man radās pārliecība, ka šīs lietas vajag sakārtot, nedrīkst vienkārši nolikt šo problēmu malā un izlikties nemanot. Konflikts jau pats no sevis neatrisināsies," teica Brigmanis. Viņš gan atzina, ka arī ZZS frakcijā domas dalās un pastāv viedoklis, ka baznīcas lietās nav jājaucas (pret likumprojektu balsoja ZZS deputāts Valters Dambe).
Aicinās visas puses
Par likumprojektu atbildīgā būs NA pārstāves Ineses Laizānes vadītā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Viņa solīja, ka uz tā skatīšanu tiks aicināti visu iesaistīto pušu pārstāvji. "Viegli nebūs, bet tas jādara. Tieši Saeimas komisija parasti ir tā vieta, kur iespējams izrunāt domstarpības un panākt kompromisus," teica Laizāne. Viņa gan neņēmās prognozēt, vai šī sasaukuma laikā parlamentam izdosies pabeigt darbu pie LELB likuma grozījumiem.
Iespējams risinājums konfesiju iekšējiem strīdiņiem varētu nākt no pavisam citas puses. Satversmes tiesa jau nākamnedēļ varētu paziņot spriedumu lietā par Reliģisko organizāciju 7. panta trešās daļas atbilstību Satversmei. Šī norma nosaka, ka vienas konfesijas draudzes var izveidot valstī tikai vienu reliģisko savienību (baznīcu). Vairāki tiesību eksperti savos atzinumos jau esot pauduši viedokli, ka šī norma patiešām ir antikonstitucionāla un starptautiskajai praksei neatbilstoša. Ja tā lems arī Satversmes tiesa un šis likums tiks grozīts, tad LELBĀL varēs dibināt savu atsevišķo luterāņu baznīcu. Tādā gadījumā gan, visticamāk, konfesiju iekšienē sāksies vēl asāka cīņa par draudzēm un īpašumiem.
***
Viedokļi: LELB par, LELBĀL pret
LELB ziņu aģentūrai LETA pauda viedokli, ka iesniegtie grozījumi likumā novērsīs līdzšinējās domstarpības valsts un baznīcas starpā, kā arī palīdzēs samazināt valsts iespēju iejaukties baznīcas iekšējās lietās. "Aizvadīto gadu laikā LELB ir ieguvusi pieredzi likuma piemērošanā, vienlaikus secinot, ka nepieciešams rosināt vairākus likuma grozījumus, lai novērstu līdzšinējās domstarpības valsts un baznīcas starpā atsevišķu jautājumu risināšanā," pauda LELB.
LELB arhibīskaps Jānis Vanags tviterī, atbildot deputātam Hosamam Abu Meri, raksta: “LELB nav iekšēju domstarpību, kuras jārisina ar šiem likuma grozījumiem. Attiecības ar Uzņēmumu reģistru, draudžu reģistrācijas kārtība, juridiskās personas statuss Vācu nodaļai un LELB tiesiskais statuss Latvijā ir valsts un baznīcas saskares jautājumi, kuri jāsakārto, nevis jāignorē."
LELBĀL savā paziņojumā paudusi viedokli, ka ar grozījumiem LELB likumā valsts bez tiesiska pamatojuma tiek iesaistīta LELB iekšēju jautājumu risināšanā. Trimdas luterāņi arī pauž pārsteigumu par LELB rīcību, atgādinot, ka Latvijas Valsts Satversmes 99. pants apliecina, ka Baznīca ir atdalīta no valsts. Turklāt likumprojekta preambulā esot izteikti vēsturiski nepareizi apgalvojumi par LELB tiesisko pēctecību un vēsturisko nepārtrauktību. "Baznīcai ārēju apstākļu dēļ sadaloties vairākās daļās, baznīca trimdā gan palika juridiskā un personu pēctecībā, bet zaudēja savu zemi, turpretī baznīcai savā zemē nācās uzņemties pat juridiskā ziņā svešu varu noteicošo jūgu. Šajā situācijā nepieciešama savstarpēja izpratne un līdzjūtība, bet ne paštaisnība," uzskata LELBĀL, piebilstot, ka šis likumprojekts nepamatoti ierobežo LELB draudžu pašnoteikšanās tiesības, izvēloties savu baznīcas piederību.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003