Rīga 3°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 08:47
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Latviešu skaits samazinājies par 0,8%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada laikā pieaudzis līdz 62,2%
Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 934 000 iedzīvotāju jeb par 15 700 iedzīvotājiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.
Kā informē CSP, iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8% salīdzinājumā ar 1% 2016. gadā. Savukārt pilsētnieku gada laikā kļuva par 8300 jeb 0,6% mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7400 jeb 1,2% mazāk.
Tikmēr mirušo skaits pērn pārsniedza dzimušo skaitu par 7900, un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinājumam, 2016. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 6600. Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkstoši bērnu, kas ir par 1140 bērniem mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28 700 cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7800 iedzīvotājiem. Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9900 un izceļoja 17 700 cilvēku. Apmēram puse jeb 55% no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju, piemēram, dzimuši Latvijā. Savukārt migrācijas saldo kopš 2007. gada pirmo reizi ir mazāks nekā dabiskā pieauguma saldo, kas liecina par iedzīvotāju emigrācijas tempa samazinājumu.
Pierīgā, Jūrmalā un Valmierā – pieaugums
CSP dati arī liecina, ka pieaug iedzīvotāju skaits Pierīgā. Reģionu skatījumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājās tikai Pierīgā, proti, par 2300 iedzīvotājiem jeb 0,6%. Pieauguma galvenais cēlonis ir iekšējā migrācija, tomēr arī dabiskās kustības rādītājs Pierīgā jau trešo gadu ir pozitīvs, skaidro CSP.
Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām vērojams Latgales reģionā – par 5400 jeb 2%. Tikmēr iedzīvotāju skaits Vidzemē samazinājās par 3300 (1,7%), arī Kurzemē par 3300 (1,3%), Zemgalē par 2700 (1,1%) un Rīgā par 3500 (0,5%). Trešdaļa jeb 33% Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā.
CSP norāda, ka iedzīvotāju skaits sarucis septiņās no deviņām republikas pilsētām. Pozitīvi rādītāji 2017. gadā bija Jūrmalā, kur vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums par 1% jeb par 467 cilvēkiem un Valmierā – par 0,4% jeb 102 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,4% jeb 507 cilvēkiem, Daugavpilī – par 1,6% (1342), Jēkabpilī – par 1% (224), bet vismazāk – Rēzeknē – par 0,1% (18).
Bet 15 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pērn palielinājās. Galvenokārt pieaugums vērojams Pierīgas novados, tomēr iedzīvotāju skaits pieauga arī Brocēnu un Ozolnieku novadā. Ozolniekos līdzīgi kā Pierīgas novados pieaug gan iekšējā migrācija, gan dzimstība. Pateicoties jauno dzīvojamo projektu attīstībai, Brocēnos pieaugusi iekšējā migrācija, ko lielākoties veido iedzīvotāji, kuri pārcēlušies no Saldus, skaidro CSP. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā – par 935 cilvēkiem jeb 5%, no minētajiem piecpadsmit novadiem mazākais – Siguldas novadā – 79 cilvēki jeb 0,5%.
Nedaudz pieaug bērnu skaits
CSP arī konstatējis, ka nedaudz pieaug bērnu skaits. Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu skaits vecumā no 0 līdz 14 gadiem pieaudzis par 13 000 – 2017. gadā par 1700, veidojot 15,8% no iedzīvotāju kopskaita 2018. gada sākumā, bet 2013. gada sākumā tas veidoja 14,4%. Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgas reģionā – 18,1% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgales reģionā – 13,7%.
2017. gadā turpināja samazināties iedzīvotāju skaits no 15 līdz 64 gadu vecuma grupā. Tas samazinājās par 18 400 cilvēkiem jeb 1,5%.
Vienlaikus iedzīvotāju skaits vecumā no 65 gadiem turpināja palielināties – 2017. gadā par 900 cilvēkiem. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 19,9% 2017. gada sākumā līdz 20,1% šā gada sākumā. Visos reģionos apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā 65 gadi un vairāk. Latgalē tādu ir visvairāk – 21,6%, bet Pierīgā vismazāk – 18,1%.
Latviešu – 62,2%
CSP arī norāda, ka pērn samazinājies visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4%, poļi – par 2,2%, lietuvieši un romi (čigāni) – par 2,1%, krievi – par 1,7%. Tikmēr latviešu skaits samazinājies par 0,8%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, turpina palielināties. Gada laikā tas pieaudzis no 62% 2017. gada sākumā līdz 62,2% šā gada sākumā.
Lielākais latviešu īpatsvars ir Vidzemes (87,2%) un Kurzemes (76,7%) reģionā, zemākais – Latgalē (45,9%) un Rīgā (47%).
Pēc valstiskās piederības 85,9% Latvijas iedzīvotāju ir pilsoņi, 11,1% ir nepilsoņi un 2,2% – Krievijas pilsoņi. 51% nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 17% no visiem Rīgas iedzīvotājiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003