Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 17:22
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Latvijā viesojas Polijas prezidents Andžejs Duda
Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš uzturas vizītē mūsu valstī, uzsvēris, ka Latvija un Polija runājot vienā balsī Eiropas Savienības budžeta jautājumos. Abas valstis ir tuvas arī citos jautājumos. A. Duda skaidrojis, ka ir būtiski, lai Polija un Latvija atgūtu to, kas zaudēts, atrodoties aiz "dzelzs priekškara", kas iespējams, ja ES notiktu dzīves līmeņa izlīdzināšanās. Tāpat arī A. Duda un Latvijas prezidents Raimonds Vējonis pārrunājuši sadarbību militārajā jomā. Šodien Polijas prezidents apmeklē Ādažu bāzi, kur tiksies ar NATO kaujasgrupas Polijas kontingenta karavīriem.
Bieži izskanējis, ka Latvijai būtu vairāk jāsadarbojas ar Poliju, un tam piekrīt arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis. "Var runāt par sadarbību ar Vāciju un Zviedriju, kas ir labi, taču nepieciešams palūkoties uz ģeopolitiku un to, kur Polija atrodas kartē," atgādina K. Bukovskis. Viņš norāda, ka Polija ir Latvijas viens no būtiskākajiem savstarpējās tirdzniecības partneriem. Pērn, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas un Polijas kopējais tirdzniecības apgrozījums bija divi miljardi eiro. Polija ir Latvijai būtisks transporta koridors, kā arī no drošības viedokļa – Polija ES austrumu robežu Latvijā ļoti nopietni uztver arī kā savu robežu.
"Polija nodrošina agresijas atturēšanas spējas. Jāsaka, ka tagad pie varas esošie Polijas konservatīvie spēki labi spēj sadarboties ar ASV administrāciju, kas arī ir konservatīva un uztur amerikāņu interesi par reģionu," piebilst K. Bukovskis.
Latvija savulaik kādā poļu iedzīvotāju stereotipu kartē bija nosaukta par "Lietuvu 2". K. Bukovskis norāda, ka Latvijai, ņemot vērā tās atvērtību pasaulei, ir pat vairāk iespēju nekā Polijai vai Ungārijai. "Polija mums ir svarīga, taču tas nenozīmē, ka mums jāpauž naiva sajūsma. Mūs ciena par savu pozīciju," skaidroja Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks.
Par situāciju Polijas strīdā ar Briseli, kas pārmet poļu valdībai tiesu reformas un citas politiskās iniciatīvas, K. Bukovskis norāda, ka pie vainas konfliktā nav tikai viena no pusēm: "Eiropas Komisijai bija jābūt arbitram, bet pašreizējais EK prezidents Žans Klods Junkers to padarīja par politisku spēlētāju. Junkers EK ir vadījis brutāli. Viņš savu politikas stilu Luksemburgas premjera amatā pārcēla uz EK un tas būtībā izraisīja strukturālas problēmas," skaidro Bukovskis. Viņš norāda, ka pašreizējais Polijas un EK strīds ir kā ASV kultūrā populārā spēle, kurā divi pārgalvīgi autovadītāji traucas pretim sadursmē, kurš pirmais pagriež stūri, ir zaudētājs. "Šeit jājautā, kurš ir gatavs izturēt līdz galam – Polijas valdošā partija, kurai nākamgad ir vēlēšanas, vai politiķim, kurš plāno nokāpt no politiskās skatuves." ES problēmas iespējams risināt, meklējot kompromisus, nevis nostājoties kategoriskās pozīcijās.
Kā zināms, A. Duda ierosinājis divus konsultatīvus referendumus – vienā vēlētājiem tiks jautāts, vai Polijas dalībai ES jābūt ierakstītai valsts konstitūcijā, bet otrā – vai Polijas konstitūcijai jābūt lielākam svaram nekā starptautiskajiem un ES likumiem. K. Bukovskis norāda, ka pirmais referendums ir par "Polijas breksita" scenārija iekļaušanu konstitūcijā un dot iespēju par to lemt mazākam lokam. "Otrs referendums ir bīstamāks – tas nozīmētu "de facto" Polijas izstāšanos no ES. Jāatceras, ka iekšpolitiskos jautājumus dalībvalstis joprojām risina," saka K. Bukovskis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003