Rīga 11°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 10:29
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Grandiozi, gavilēm skanot, aizvadīta viena no Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētku virsotnēm – dalībnieku gājiens
Piedaloties 45 000 dalībnieku, kas pārstāvēja 1902 kolektīvus, XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku gājiens vakar izvērtās patiešām grandiozs. Ziedēja rozes un madaras meitu vainagos, vējā plīvoja kuplie brunči, acis priecēja lepnie un staltie puiši un vīri tautastērpos, skatītāji no sirds uzgavilēja kā dancotājiem, kuri daļu no 1,8 kilometru garā ceļa veica raitā deju solī, tā koriem, kuri uzrāva tādus lustīgus meldiņus kā "Bēdu, manu lielu bēdu, es par bēdu nebēdāju!". Gājienā pirmie devās vidzemnieki, sekoja kurzemnieki, tad Zemgales, Sēlijas un Latgales brašākie dziedātāji, dancotāji, pūtēju orķestru un folkloras kopu, un amatierteātru dalībnieki.
Ar Latvijas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!" un valsts augstāko amatpersonu sveicieniem dalībniekiem un skatītājiem gājiens sākās pie Brīvības pieminekļa, turpinājās pa Brīvības ielu un noslēdzās īpašā svētku dalībniekiem izveidotā kvartālā Skonto stadionā.
Amatpersonu uzrunas bija trāpīgas un spēka rituālā iederīgas. Valsts prezidents Raimonds Vējonis sacīja, ka caur laikiem un paaudzēm Latvija nesusi tai pašu dārgāko – dziesmu, deju un brīvību: "No biedrībām un koriem reiz sapulcējās tauta, un ar pirmo Dziesmu svētku gājienu uz savu valsti devās nācija." Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atgādināja, ka neatkarīga Latvija dibināta ar dziesmu un ar to valsts atguva arī brīvību. Lai līksmas sirdis, gaišas domas un stingra mugura! – vēlēja kultūras ministre Dace Melbārde. Valsts augstākās amatpersonas kopā ar virsdiriģentiem, Goda virsdiriģentiem, deju virsvadītājiem un Goda virsvadītājiem devās gājiena priekšgalā, lai ieņemtu vietas goda tribīnē Stabu ielā pirms Skonto stadiona, no kurienes sveica visus kolektīvus.
Tie dalībnieki, kuri atbildīgi par diviem vai vairākiem kolektīviem dažādās Latvijas vietās, arī gājiena maršrutā devās divreiz. Viņu vidū – arī mūsu kolēģis, "Latvijas Mediju" grāmatvedis Andis Lēnmanis, kurš Carnikavas novadā vada vidējās paaudzes deju kolektīvu "Arnika" un vecākās paaudzes deju kolektīvu "Tacis". Otro reizi viņš gāja kopā ar Limbažu novadu, kurā Andrim ir četrkārtīgs "Jampadracis" – B, C, D un F grupas. "Bērni aug, dejo un dzied," priecājas Andis. "Un, ja jau tā, tad būs arī pieaugušo svētki!" "Igaunija! Igaunija!" – skatītāji uzgavilē brīdī, kad garām iet dejotāji no Veclaicenes. Jā, tie ir igauņu dancotāji no Hānjas ciemata, kuri savulaik nosprieduši – gribētos izbaudīt latviešu Dziesmu un deju svētkus! Bet kā to izdarīt, ja biļetes vienmēr grūti dabūt? Jādejo pašiem! Sākumā šī doma šķitusi joks. Bet tad ar Veclaicenes tautas nama vadītājas Maijas Rozītes ziņu "pierakstījušies" kā šī pagasta dancotāji, iemācījušies repertuāru, uzšuvuši tērpus, piedalījušies skatēs un – sapnis īstenojies. "Nākamgad Igaunijas svētkos piedalīsimies kā dejotāji no Latvijas!" smej dejotājs Aigars Tūsiss. "Esam atbraukuši ar saulainu noskaņojumu, jo Liepājā, no kurienes šorīt izbraucām pulksten astoņos, spīdēja saule," saka Liepājas folkloras kopas "Vēlava" dalībniece Velga Lāce. Kupls ir diasporas dziedātāju, dejotāju un folkloristu pulks – no ASV, Austrālijas, Austrijas, Brazīlijas, Krievijas, Vācijas, Zviedrijas, Ukrainas... Luksemburgas kora "Meluzīna" dziedātāja Valda Liepiņa uz jautājumu, par ko visvairāk šodien domā, teic: "Šie Dziesmu svētki, kas notiek tieši mūsu valsts simtgadē, ir īpaši. Gājienā eju ar īpaši gaišu un cerīgu noskaņojumu. Pāri visam gribas, lai mūsu tautas pārstāvji Saeimā un valdībā novērtētu tautas lielo spēku, gaišumu un apgarotību. Jo ārpus Dziesmu svētkiem tieši tā visa mums šobrīd tik ļoti trūkst."
***
XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku sarīkojumi šodienKas? Kur? Cikos?
Pasaules latviešu diena. Konference "Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība". Rīgas Latviešu biedrība Plkst. 10 – 16
Bērnu un jauniešu vokālo ansambļu koncerts Vērmanes dārzs Plkst. 10.30 – 14
Vokālo ansambļu konkursa fināls RKTMC
"Mazā ģilde" Plkst. 11 – 21
Latviešu amatierteātru izrādes: Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi Vērmanes dārzs Plkst. 14 – 21.30
Deju koncerts "Vēl simts gadu dejai" "Arēna Rīga" Plkst. 16 un 20
Senioru koru koncerts "Margodama saule lēca" Esplanāde Plkst. 18 – 20
Pasaules latviešu dienu deju un folkloras grupu koncerts "Cilvēks. Mūžs. Dimd!" Rīgas Latviešu biedrība Plkst. 19.30 – 21
Danči ar ārvalstu latviešu folkloras kopām Vērmanes dārzs Plkst. 21.30 – 23
Dziesmu un deju svētki LTV apraidēLaiks Pārraide
Plkst. 19.30 – 21.00
REPLAY.LV; VISIEMLTV.LV Pasaules latviešu dienu deju un folkloras kopu koncerts "Cilvēks. Mūžs. Dimd!"
Plkst. 18.30 – 20.00 LTV1 Garīgās mūzikas koncerts "Es esmu..."
Plkst. 20 – 20.30 LTV1;
REPLAY.LV; VISIEMLTV.LV Dziesmu un deju svētku studija
Plkst. 20 – 22.00
REPLAY.LV – tiešraide
21.10 – 23.35
LTV1 VIESIEMLTV.LV Koncerts "Vēl simts gadu dejai"
***
Koru konkursa "Koru kari" rezultāti
Jauktie kori
Lielā balva – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas "Ave sol" jauniešu koris "Kamēr...", diriģents Jānis Liepiņš.
1. vieta – Babītes novada jauktais koris "Maska", diriģents Jānis Ozols; 1. vieta – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra (RKTMC) "Mazā ģilde" jauniešu koris "Balsis", diriģents Ints Teterovskis.
2. vieta – Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris "Sōla", diriģents Kaspars Ādamsons.
3. vieta – Latvijas Universitātes (LU) jauktais koris "Juventus", diriģents Valdis Tomsons; 3. vieta – jauktais koris "Ventspils", diriģents Aigars Meri.
Vīru kori
Lielā balva – LU vīru koris "Dziedonis", diriģents Uldis Kokars.
1. vieta – Rīgas KTMC "Ritums" vīru koris "Tēvzeme", diriģents Tālivaldis Gulbis; 1. vieta – Rīgas KTMC "Mazā ģilde" vīru kamerkoris "FRA-CHO-RI", diriģents Andrejs Mūrnieks.
2. vieta – Daugavpils Latviešu kultūras centra vīru koris "Forte", diriģents Jevgeņijs Uskinskovs.
3. vieta – Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris "Gaudeamus", diriģents Ivars Cinkuss.
Sieviešu kori
Lielā balva – Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris "Spīgo", diriģente Līga Celma-Kursiete.
1. vieta – LU sieviešu koris "Balta", diriģente Māra Marnauza; 1. vieta – Ventspils Kultūras centra sieviešu koris "Venda", diriģentes Anitra Niedre un Rudīte Tālberga.
2. vieta – LU sieviešu koris "Minjona", diriģents Romāns Vanags.
3. vieta – Liepājas Universitātes sieviešu koris "Atbalss", diriģente Ilze Valce.
Senioru kori
Lielā balva – Rīgas Latviešu biedrības senioru koris "Erelbe", diriģente Zaiga Lazdiņa-Radziņa.
1. vieta – Ogres novada Kultūras centra senioru jauktais koris "Altera", diriģents Alvis Bērziņš.
2. vieta – VEF Kultūras pils senioru sieviešu koris "Daugavas vanadzes", diriģente Ārija Zeltiņa.
l 3. vieta – Mārupes novada kultūras nama senioru sieviešu koris "Noktirne", diriģente Ilga Bērziņa.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003