3.17.6.75
26.04.2024. 22:38:56
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadība sola, ka, samazinot nakts brigāžu skaitu, kopējais brigāžu skaits paliks nemainīgs, jo būs vairāk to mediķu, kas strādās dienas stundās, kad darba slodze ir daudz lielāka nekā nakts stundās. Patlaban ir 18 brigādes, kas strādā no pulksten 8.00 līdz 22.00, bet līdz gada beigām plānots dubultot šo brigāžu skaitu un mediķu atalgojumu palielināt par 40 līdz 45%.No 1. jūlija tiek īstenots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadības plāns samazināt naktīs un agrās rīta stundās (no plkst. 22 līdz 8) strādājošo ātrās palīdzības brigāžu skaitu. Taču kopumā brigāžu skaits valstī kāds bijis, tāds paliks, un tās ir 188 mediķu brigādes.
NMPD direktore Liene Cipule ir apmeklējusi visas dienesta reģionālās nodaļas, lai darbiniekiem skaidrotu šīs izmaiņas, kā arī tikusies ar pašvaldību vadītājiem, taču ne visur šīs pārmaiņas tiek uztvertas ar sapratni.
Piemēram, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un viņa kolēģi ar bažām raugās uz to, ka no jūlija pilsētā vairs nav trīs, bet ir divas ātrās palīdzības nakts brigādes.
Baiks uzskata, ka esot riskanti īstenot šādus plānus pirms Saeimas vēlēšanām, jo varot gadīties, ka pēc vēlēšanām pie teikšanas vairs nebūs tie politiskie spēki, kas atbalsta pārkārtojumus un līdz ar to nebūs kam prasīt atbildību.
Ņemot vērā Valmieras iedzīvotāju skaitu, kā arī pilsētas uzņēmumus, kur ražošanas process ilgst visu diennakti, esot grūti saprast NMPD vadības lēmumu samazināt pilsētā ātrās palīdzības brigādes, kas strādā nakts un rīta stundās.
Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs nav gandarīts par faktu, ka no augusta pilsētā naktīs vairs nedežūrēs trīs, bet būs divas brigādes.
"Kopumā valstī pie slimniekiem laikā ierodas 75% brigāžu, bet Rēzeknē šis rādītājs ir pat augstāks. Esam sasnieguši labu līmeni un man ļoti negribētos, lai tas pasliktinātos," sacīja Bartaševičs.
No augusta diennakts brigāde vairs nebūs Ludzas novada Rundēnos – tur NMP mediķi strādās līdz pulksten desmitiem vakarā.
Vislabākais nodrošinājums – Latgalē
NMPD vadītāja Cipule atbildēja uz pašvaldību vadītāju pārmetumiem, skaidrojot, ka Valmieras pilsēta esot ļoti labā situācijā, ja ņem vērā brigāžu skaitu pret iedzīvotāju daudzumu.
"Uz Vidzemes slimnīcu tiek vesti visi reģiona pacienti, līdz ar to Valmierā nepārtraukti koncentrējas būtiski lielāks brigāžu skaits, nekā ikdienā dislocētais. Vidzemes slimnīcu var uzteikt par to, ka tur pacientus uzņem bez problēmām, nevis tā, kā tas notiek, piemēram, Daugavpils reģionālajā slimnīcā vai Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, kur regulāri ir salūzusi kāda medicīniskā aparatūra vai nav pieejams kāds nepieciešamais speciālists," sacīja Cipule un piebilda, ka patlaban tiekot lemts par speciālās jeb atbalsta ātrās palīdzības diennakts brigādes veidošanu Vidzemes reģionā. Šādas brigādes ir Rīgā, Jūrmalā un Jelgavā, tās dodas palīgā mediķiem īpaši sarežģītās situācijās. Ja tiks atrasti resursi, šāda brigāde plānota arī Kurzemē un Latgalē.
Ja gadījumā radīšoties situācija, ka naktī būs nepieciešama papildu mediķu brigāde vietās, kur vairs nebūs nakts brigādes, tad to varēšot piesaistīt no apkārtējiem NMPD punktiem, solīja Cipule.
Savukārt, runājot par Latgali, NMPD vadītāja norādīja, ka šis reģions salīdzinājumā ar citiem esot vislabāk nodrošināts ar NMPD brigādēm. Turklāt, ja salīdzina ar Vidzemi, kur ātrās palīdzības mediķi vienā izsaukumā vidēji nobrauc 53 kilometrus, Latgalē nobraukums ir mazāks – vidēji 31 kilometrs, jo tur ir divas lielas slimnīcas – Rēzeknē un Daugavpilī, kurp var aizvest pacientus, kamēr Vidzemē neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz galvenokārt Vidzemes slimnīcā.
Lai izvērtētu, kurās vietās jāsamazina nakts brigāžu skaits, tiekot analizēta ne tikai brigāžu noslodze, bet arī izsaukumu sadalījums pēc prioritātes, operativitāte, iespēja teritoriju savlaicīgi apkalpot citu NMP punktu brigādēm, slimnīcu pieejamība utt.
L. Cipule: "Ja mēs skatītos tikai uz izsaukumu skaitu vai iedzīvotāju blīvumu, tad, piemēram, Dunavā diennakts brigādes vairs nebūtu. Taču no Dunavas līdz nākamajai tuvākajai NMP brigādei ir 40 kilometri pa zemes ceļu, tāpēc Dunavā brigāde tiks saglabāta, neraugoties uz to, ka pagastā nav mediķu un tie uz darbu brauc no citām vietām. Līdzīga situācija ir Alsungā, kurp mediķi dodas strādāt no Ventspils un Kuldīgas. Ņemot vērā nelielo izsaukumu skaitu – vidēji vienu līdz diviem izsaukumiem dienā un vienu izsaukumu divās naktīs –, Alsungas NMP punkts būtu jāver ciet. Tomēr mēs nolēmām to nedarīt un saglabāt mediķu brigādi, kas strādā no pulksten 8 līdz 22.
Visas vietas, kur nebūs nakts brigādes, tiks piesegtas no citiem NMP punktiem, un cilvēkiem nav jābaidās, ka viņiem nebūs iespējams izsaukt NMP brigādi nakts laikā," sacīja Cipule.
Slimnīcas, kuras rada problēmas
NMPD vadītāja skaidroja, kāpēc nereti "ātrā" palīdzība cilvēkus aizved garām tuvākajai reģionālajai slimnīcai.
L. Cipule: "NMPD regulāri ir problēmas ne tikai ar Jēkabpils un Daugavpils slimnīcām, bet arī ar Kuldīgas slimnīcu un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību. Ļoti bieži tur nav pieejami nepieciešamie speciālisti, kas varētu sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību un pacients ir jāved uz citu slimnīcu, kur nav šādas problēmas.
Vidzemes slimnīcā, arī Jelgavas un Liepājas slimnīcās, ļoti reti ir negaidītas izmaiņas, kuru dēļ tiek apgrūtināts NMP mediķu darbs, jo pacients jāpārved tālāk.
Operatīvā situācija mainās nepārtraukti, un NMPD operatīvās vadības centrs fiksē visas izmaiņas, lai centra dežūrārsts var ātri saņemt informāciju, kurās slimnīcās ir problēmas uzņemt slimniekus. Ja slimnīcā tiek pateikts, ka attiecīgajā dienā nav iespējams sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, tad brigādei un pacientam tie ir lieli pārbraucieni līdz nākamajai ārstniecības iestādei.
Pagājušajā nedēļā epastā saņēmu vismaz septiņas vēstules no stacionāriem, kur bija informācija par dažādām izmaiņām.