Rīga 1°C, mākoņains, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis 05:27
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
Kā tiks turpinātas iesāktās reformas veselības aprūpē?
Priekšvēlēšanu solījumi – neskaidri un pavirši
"Latvijas Avīze" un portāls "la.lv" priekšvēlēšanu laikā turpina vērtēt partiju darbus un solījumus. Katru nedēļu līdz vēlēšanām publikāciju sērijā varēsit lasīt politiķu atbildes uz "LA" jautājumiem un "LA" žurnālistu komentārus. Šajā reizē – politiķu atbildes uz jautājumiem par veselības aprūpes politiku, 11. septembra "LA" numurā varējāt lasīt par iecerēm izglītības politikā. Nākamnedēļ "Latvijas Avīzē" lasiet politiķu atbildes uz jautājumiem par sociālo politiku Latvijā.
*
Kādā Latvijā augs veseli cilvēki
Turpinājums ZZS iesāktajam veselības aprūpē – neskaidrs un paviršs
Būtu melots, ja es teiktu, ka Zaļo un zemnieku savienības apsaimniekotajā veselības aprūpes jomā nav manāmi uzlabojumi. Tie ir, tomēr nevar apgalvot, ka ir jūtamas būtiskas pārmaiņas. Pacientu līdzmaksājumu īpatsvars par veselības aprūpes pakalpojumiem joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā un to Veselības ministrija neslēpj savos informatīvajos ziņojumos. Arī mirstības rādītājos no onkoloģiskajām slimībām un sirds un asinsvadu kaitēm Latvija atrodas Eiropas Savienības (ES) priekšplānā.
Veselības ministrei Andai Čakšai, lielā mērā pateicoties tam, ka viņa pārstāv valdības vadītāja Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas partiju ZZS, kā arī mediķu arodbiedrības neatlaidīgajai nostājai finansējuma palielināšanas jautājumā, izdevies veselības aprūpei šogad iegūt vairāk nekā vienu miljardu eiro. Tas, salīdzinot ar citām ES valstīm, nav daudz – tikai 3,6% no iekšzemes kopprodukta (2017. gadā – 3%), tomēr ne tik maz, lai cilvēki to nejustu. Piemēram, 2017. gadā neiroloģisko un iekšķīgo slimību dienas stacionāros tika veikti 5328 izmeklējumi, bet šogad pirmajā pusgadā – jau 15 524. Jūtami labāka situācija ir arī ar laboratoriskajiem un radioloģiskajiem izmeklējumiem. Piemēram, 2017. gadā tika veikti 68 782 rentgenoloģiskie izmeklējumi, bet šā gada pirmajā pusgadā – 106 569.
Taču ne visur jūtami uzlabojumi. Valstī trūkst reimatologu, ausu, deguna un kakla ārstu, bērnu psihiatru un citu speciālistu, pie kuriem veidojas garas rindas. un cilvēki ir neapmierināti, neraugoties uz to, ka rindas esot sarukušas par 33%, kā ziņo Veselības ministrija. Ministrija ir apņēmības pilna samazināt gaidīšanas laiku visiem izmeklējumiem ne ilgāk par diviem mēnešiem.
Savs labums no biezākā naudas maka ticis arī ģimenes ārstiem – no šī gada par katru savā praksē reģistrēto personu kapitācijas nauda ir pieaugusi no 1,20 līdz 1,60 eiro jeb kopumā papildus par 8,5 miljoniem eiro. Finansējums par vairāk nekā četriem miljoniem palielināts arī par ģimenes ārstu darba kvalitāti. Nauda nāk klāt, piemēram, par katru agrīni atklātu vēža gadījumu. Nesen valdība nolēma ģimenes ārstiem piemaksāt par izmeklējumiem, ko viņi veiks tiem pacientiem, kuriem varētu būt risks saslimt ar sirds un asinsvadu kaitēm. Tāpēc ģimenes ārstu streiku un piketu draudi ir pierimuši. Ministre viņu priekšā ir piekāpusies arī jautājumā par ģimenes ārstu pacientu nepamatoti biežajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumiem. Šogad no ģimenes ārstu kvalitātes kritērijiem tika svītrots punkts par finansējuma samazinājumu šādos gadījumos.
Čakšas laikā tika radīts "zaļais koridors" onkoloģijā, un ministre ir gandarīta, ka arvien vairāk pacientiem ir iespēja tikt pie diagnozes desmit dienu laikā, lai uzsāktu ārstēšanos. Diemžēl par to, kas notiek pēc tam, kad ārstēšanās ir uzsākta, no ministrijas puses interese ir maza. Cik ir to pacientu, kurus ārsti Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC) noraksta pirms laika, bet viņi atgūst veselību ārvalstu klīnikās un turpina strādāt? Cik ir tādu pacientu, kurus LOC ārsti savas nepietiekamās kvalifikācijas dēļ sūta uz paliatīvās aprūpes nodaļām, kaut gan viņiem ir nepieciešama cita veida medicīniskā palīdzība? Šādus datus oficiāli neviens nevāc un neanalizē, jo tie parādītu ne visai glaimojošu ainu, taču "Latvijas Avīzes" redakcijā šie fakti krājas arvien lielākā kaudzītē.
No ministrijas puses skaisti izklausās, ka onkoloģijas jomā ir veikti ievērojami uzlabojumi – šogad onkoloģisko pacientu ārstēšanai papildus novirzīti 15,3 miljoni eiro, kas ļauj nodrošināt ap 55 tūkstošiem pacientu aprūpi, ietverot pilnu ārstniecības spektru – diagnostiskos izmeklējumus, speciālistu konsultācijas, kompensējamās zāles, ķirurģisko ārstēšanu un staru terapiju. Bet cik efektīvi šī nauda tiek tērēta? Tiesa, ministre Čakša saprot, ka vēl ir daudz nepilnību, lai arī pēc "iziešanas caur "zaļo koridoru" pacients saņemtu nepieciešamo ārstēšanu augstā profesionālā līmenī, bet pēc izrakstīšanās no slimnīcas nonāktu viņa ārstēšanā ieinteresēta ģimenes ārsta rokās". Ministrija šobrīd sadarbībā ar onkologiem strādājot pie algoritma, kādai jābūt pacientu uzraudzībai, kādi izmeklējumi un cik bieži tie jāveic pēc tam, kad pacients pabeidzis akūto ārstēšanos.
Joprojām sabiedrībā nav viennozīmīga viedokļa par diviem veselības aprūpes pakalpojumu groziem nodokļu nemaksātājiem un maksātājiem. Pati ministre nav slēpusi, ka personīgi esot pret šādiem diviem pakalpojumu groziem, taču viņai nav izdevies savu pārliecību nostiprināt ne ministrijas darba grupā, ne arī koalīcijā. Ne tikai Teksasas universitātes profesors un ārsts Uģis Gruntmanis, bet arī pašmāju speciālisti ir pauduši kritiku par groziem vienai un otrai pacientu grupai. Viņi uzskata, ja ir zināms, ka Latvijā ir augstākā mirstība starp trijām Baltijas valstīm un ka jau tagad 30% trūcīgo Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties aiziet pie ārsta vai nopirkt medikamentus, brīvprātīgā maksājuma ieviešana, lai tiktu pie pilnā medicīnas groza, samazināšot pieeju plānveida veselības aprūpei, pieaugšot gan ielaisto slimību biežums, gan mirstība valstī. Par to, vai šī prognoze ir piepildījusies, varēs spriest vēl pēc četriem gadiem, kad atkal tiks vēlēta jauna Saeima un būs jāanalizē iepriekšējā parlamenta darba rezultāti.
Lielākais kumoss no papildus piešķirtās naudas ticis mediķiem algu pieaugumam – vidēji par 30 procentiem, un jūtamākais algas pielikums ir tieši vidējam medicīnas personālam. Taču tas joprojām ir tālu no tā, kura dēļ mediķi vēlētos atgriezties no ārzemēm un privātā sektora, lai strādātu valsts un pašvaldību medicīnas iestādēs. Tiesa, pozitīvs fakts ir tas, ka mediķu aizplūšana no Latvijas tomēr esot sarukusi.Taču nav pārliecības, vai būs iespējams nākamgad turpināt mediķu algu celšanu, jo Eiropas Komisija rekomendē Latvijai ierobežot 2019. gadā plānoto izdevumu pieaugumu. Veselības ministrija ir pieprasījusi papildu 400 miljonus eiro un patlaban var tikai zīlēt kafijas biezumos, cik no šīs naudas tai tiks.
Būtu tikai loģiski, ja partijas, kuras balotējas 13. Saeimas vēlēšanās, būtu vismaz minimāli iedziļinājušās padarītajos darbos medicīnas jomā, kuru šī valdība ir pasludinājusi par prioritāru, un piedāvājušas vismaz vienu loģisku un pieņemamu ideju, kā spert nākamos soļus aiz tiem, ko jau veikusi ZZS vadītā ministrija. Diemžēl jāatzīst, ka pieteiktie veselības ministra amata kandidāti nespēj īsi un konkrēti atbildēt uz jautājumiem. Atbildot uz pirmo jautājumu, kā sasniegt 4% no IKP līdz 2020. gadam, vienīgi ZZS atbilde nav atrauta no reālās politiskās dzīves – partija cer naudu atrast, iedarbinot valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Arī Latvijas Reģionu apvienības doma ieviest 5% PVN medikamentiem pašreizējo 12% vietā nav zemē metama, un vēlētāji būtu gandarīti, ja tas izdotos.
Koalīcijas partija "Nacionālā apvienība", izrādās, arī ir pret diviem veselības aprūpes pakalpojumu groziem. Jāpiebilst, ka šīs partijas pašas rakstītajā īsajā priekšvēlēšanu programmā nav neviena vārda par veselības aprūpi. Laikam pats par sevi saprotams, ka latviskā un drošā Latvijā augs veseli cilvēki…
Daža prātīga ideja ir atrodama arī "Jaunās Vienotības" un "Attīstībai/Par" atbildēs – ar tām jūs, "LA" lasītāji, varat iepazīties nākamajās lappusēs.
*
Saraksts; partijas pārstāvis, kurš atbild uz jautājumu
2. Jaunā konservatīvā partija
Juris Jurašs
4. Nacionālā apvienība
Elīna Treija
9. "Saskaņa"
Uldis Līkops
10. "Attīstībai/Par!"
Ilze Viņķele
11. Latvijas Reģionu apvienība
Sarmīte Veide
13. "Jaunā Vienotība"
Renārs Putniņš
15. "KPV LV"
Artuss Kaimiņš
16. Zaļo un zemnieku savienība
Māris Kučinskis
Kur ņemsiet naudu, lai 2020. gadā veselības aprūpei nodrošinātu vismaz 4% no IKP, kā tas ir rakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā?
2. Mazinot ēnu ekonomiku būvniecībā (ap 40 milj. eiro); finanšu sektora nodevas palielināšana atkarībā no bankas aktīviem (ap 20 milj. eiro); palielinot akcīzes nodokli azartspēlēm un tabakai (ap 15 milj. eiro); SEN ieviešana OIK saņēmējiem (ap 30 milj. eiro); Ventspils un Rīgas ostas iemaksas valsts budžetā (ap 15 milj. eiro).
4. Palielinot veselības aizsardzības izdevumu proporciju valsts konsolidētajā budžetā no pašreizējiem 11% līdz vismaz 13,5%, nepalielinot vai pat samazinot finansējumu visām citām jomām, izņemot aizsardzību un demogrāfijas pasākumus. Iespējams, ka rezerve ir paredzētās mērķdotācijas pašvaldībām ES fondu apguvei.
9. Tikai un vienīgi no kopējās valsts ekonomiskās attīstības rezultātiem būs atkarīgs veselības aprūpei pieejamais finansējuma apjoms. Gadījumā ja turpmākajos gados tiks ieviestas obligātā vides aizsardzības, kultūras, izglītības, drošības u.c. apdrošināšanas sistēmas, cerības palielināt veselības aprūpes finansējumu tikai pieaugs.
10. Papildu finansējums skatāms ar apvienības "Attīstībai/Par!" piedāvātajām izmaiņām nodokļu sistēmā, nodokļu ieņēmumus budžetā kāpinot līdz 35% no iekšzemes kopprodukta. Efektīvāk izlietosim esošo veselības aprūpes finansējumu.
11. Valsts budžeta pieaugums jānovirza tieši veselības aprūpei, un, ja būs nepieciešams, tad arī esošā budžeta sadalījums ir jāpārskata.
13. Veselības aprūpe ir perspektīva eksportspējīga nozare, jāsamazina ēnu ekonomika. Papildu finansējumu varētu gūt, pārdalot nodokļus. Piemēram, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pakāpeniski daļu (2 – 5%) varētu novirzīt veselības aprūpei, vienlaikus atbrīvojot pašvaldības no veselības aprūpes funkcijas nodrošināšanas.
15. Valstī nepieciešams ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Jāreducē milzīgais valsts pārvaldes aparāts, samazinot ierēdņu skaitu, tostarp arī veselības aprūpē.
16. Valdība ir iedarbinājusi Latvijā jaunu, bet citur jau veiksmīgi strādājošu mūsu nozares finansēšanas mehānismu – vispārējo veselības apdrošināšanu. Sistēmai darbojoties ar pilnu jaudu, tā akumulēs minēto mērķi – 4% no IKP.
Vai atbalstāt sistēmu, ka visi pacienti, sākot no 2019. gada, tiks sadalīti divās grupās – tie, kas nemaksā nodokļus, saņems vienu pakalpojumu grozu, bet tie, kas maksā – citu, daudz lielāku?
2. Neatbalstām, jo neviens nav aprēķinājis, cik cilvēku būs ārpus reformas. Tiks padziļināta sociālā nevienlīdzība, veselības aprūpes speciālisti padarīti par nodokļu administrēšanas inspektoriem.
4. No divu grozu uzturēšanas nebūs vēlamo finanšu piesaistes efektu.
9. Šobrīd arvien nav sagatavoti un apstiprināti visi normatīvie akti, kas reglamentēs sadalījumu grupās, tāpēc nav iespējams komentēt situāciju.
10. Šī sistēma ir absolūti nepieņemama, jo ir netaisnīga pret mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem. Toties tie, kas daļu algas saņem aploksnē, būs apdrošināti pilnībā. Šī sistēma pasliktinās tieši trūcīgo cilvēku situāciju.
11. Jāsaglabā visaptveroša iedzīvotāju veselības aprūpe. Starptautiski nav gūti viennozīmīgi pierādījumi, ka veselības pakalpojumu sasaiste ar nodokļu maksāšanu palielinātu vēlmi veikt iemaksas.
13. Jā, atbalstām. Bet nodokļu maksātājiem būtu jāsaņem vairāk, piemēram, jāatbrīvo no līdzmaksājumiem, pilnībā jākompensē recepšu medikamenti utt.
15. Šī sistēma neatrisinās kopējās veselības aprūpes problēmas, visticamāk, tā izraisīs jaunas.
16. Sistēma būs taisnīgāka un izdevīgāka tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo un legāli strādā Latvijā un veic sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Kādi ir jūsu piedāvātie trīs risinājumi ģimenes ārstu darba kvalitātes uzlabošanai?
2. Mazināt birokrātisko slogu, izmantojot ērti lietojamus IT risinājumus. Nodrošinot papildu materiāli tehniskās bāzes ārstu praksēs. Ieviešot motivācijas sistēmu, lai lielākā atalgojuma daļa veidotos no gada darbības novērtējuma atbilstoši kvalitātes kritērijiem.
4. Ceļot ģimenes ārsta aroda prestižu, rezidentūras sasaisti ar praksi. Ceļot atlīdzību (kapitāciju, motivējošas piemaksas par kvalitāti un manipulācijām, kā arī darbu reģionos). Piedāvājot brīvprātīgus mehānismus kopprakšu veidošanai un sadarbībai ar pašvaldībām.
9. Sarunām par darāmā darba apjomu ir jābūt bilaterālām vai pat vēl vairākpusējām, un visām pusēm jāmeklē kompromisi, tostarp jautājumos par ģimenes ārsta pienākumiem un darba kvalitāti.
10. Noskaidrosim iemeslus, kādēļ daļa ģimenes ārstu iebilst pret Veselības ministrijas piedāvātajiem kvalitātes kritērijiem. Sekmēsim ģimenes ārstu kopprakšu veidošanu. Pārskatīsim veselības aprūpes tarifus. Regulāri veiksim pacientu apmierinātības vērtējumus.
11. Jānodrošina valsts finansējums neatkarīgai tālākizglītībai; jāplāno visu ārstēšanai vajadzīgo resursu palielinājums (cilvēkresursi, aprīkojums, telpas); jāatbalsta jaunu ģimenes ārstu prakšu izveide, palielinot konkurenci.
13. Nepieciešams paplašināt to pakalpojumu un manipulāciju apjomu, kas ģimenes ārstiem jāveic savā praksē. Speciālisti jāizmanto tikai sarežģītos un neskaidros gadījumos. Vienlaikus jāpārskata veicamo manipulāciju tarifi. Jāizstrādā motivējoša un reāla kvalitātes kritēriju sistēma. Jāsamazina birokrātija ārstu darbā.
15. Kapitācijas naudas palielināšana un vienlaicīga pacientu skaita samazināšana vienai ārstu praksei. Nepieciešams mazināt birokrātisko slogu, attīstot IT tehnoloģijas. Izstrādāt materiālās motivācijas kritērijus, sasaistot tos ar ikgadējo darbības novērtējumu.
16. Ir izstrādāta "zaļā koridora" sistēma; tiek ieviesta valsts apmaksātā programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai diagnostikai; tiek attīstīti ģimenes ārstu prakšu un feldšerpunktu sadarbības tīkli ar citiem ārstiem speciālistiem, ar sociālajiem dienestiem.
Vai jūs uzskatāt, ka medikamentu cenas Latvijā ir sabiedrības pirktspējai atbilstošas? Vai un kādas ir jūsu piedāvātās izmaiņas?
2. Jāpārskata, ko un kāpēc iekļaujam kompensējamo zāļu sarakstā, jāizvērtē zāļu terapeitiskais ieguvums un blakņu risks. Visām Baltijas valstīm jāveido kopīgi iepirkumi.
4. Jāpilnveido kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujamo medikamentu ietekmes izvērtējums, sistemātiski vērtējot alternatīvas, kā arī maksimāli jāveicina centralizēts iepirkums.
9. Mums jādomā par Latvijas valsts maksātspējai atbilstošu kompensējamo medikamentu apjomu, sevišķi lai nodrošinātu hroniski slimu un sociāli neaizsargātu cilvēku vajadzības. Sarunas kā pati zinātne ir zināmā mērā nebeidzamas...
10. Veiksim izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai ārstiem un farmaceitiem receptēs un izrakstos būtu jānorāda zāļu starptautiskais nepatentētais nosaukums. Vērsīsimies pret farmācijas biznesa ietekmi. Palielināsim finansējumu kompensējamiem medikamentiem.
11. Aktīvāk jāsalīdzina zāļu cenas ar kaimiņvalstīm un jāveic pārrunas ar ražotājiem par cenu samazināšanu. Latvijas Reģionu apvienība piedāvā samazināt PVN medikamentiem līdz 5%.
13. Zāles dārdzības dēļ nav pieejamas 25% pacientu. Plānojam kompensēt visas recepšu zāles. Ārstiem ir jāizraksta zāļu aktīvā viela. Aptiekā vismaz piecu lētāko medikamentu cenām ir jābūt uzskatāmi redzamām. Mazināsim aptieku ķēžu ietekmi uz ārstiem.
15. Medikamentu cenas ir nepamatoti augstas. Ir jāliberalizē farmācijas nozare, mainot farmācijas likumu. Jāveicina konkurence starp lieltirgotavām, atbalstot arī medikamentu mazumtirdzniecību. Jāatvieglo nosacījumi medikamentu iegādei no Eiropas ražotājiem un vairumtirgotājiem.
16. Zāļu cenas ir pārmērīgi augstas. Esam panākuši, ka ražotāji šogad samazinās savas cenas zālēm virs valsts noteiktās references cenu "koridora" par 20% un vēl par 20% nākamgad. Valdība samazināja pacientiem, ārstiem un iestādēm obligāti veicamo procedūru slogu valsts kompensējamo medikamentu apmaksas kārtībā, būtiski paplašinot to pieejamību slimniekiem.
Cik jāpelna ārstam, ņemot vērā esošo algu līmeni valstī? Kā to panākt?
2. Ārsta algai jābūt vismaz 1700 eiro uz rokas. Nepieciešams nodrošināt arī ikgadēju 5 – 10% algu indeksāciju, lai saglabātu algu konkurētspēju.
4. Vidējai ārsta atlīdzībai jābūt divreiz lielākai par vidējo algu tautsaimniecībā. Šī atlīdzība nekavējoties jāieceno reālos tirgus tarifos.
9. Korekti būtu lietot koeficientu pret vidējo atalgojumu valstī. Ņemot vērā akūto mediķu trūkumu, tam vajadzētu būt 2,5, varētu būt pat 3,5 – 4,0. Līdzekļi rodami, palielinot kopējo finansējumu medicīnai ilgtermiņā līdz 7% no IKP.
10. Ārstiem būtu jāpelna virs valsts vidējā atalgojuma un uz augšu. Medicīnas māsām atalgojums būtu jāpalielina nekavējoties. Tas panākams, konsekveni palielinot ikgadējo veselības aprūpes budžetu un pārskatot tarifos ietverto atalgojuma daļu.
11. Ārsta algai jābūt 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Atalgojuma pieaugumam vajadzētu būt ap 30% katru gadu, lai varētu apturēt mediķu aiziešanu no sistēmas un piesaistīt vairāk jaunos ārstus.
13. Ārsta vidējai pamatalgai ir jābūt Saeimas deputāta līmenī. Finansējumam jābūt atkarīgam no darba kvalitātes.
15. Ārsta algai jābūt ap 3000 eiro par vienu darba slodzi. Naudu var iegūt, samazinot Veselības ministrijas un lielo slimnīcu administratīvo aparātu. Jāatjauno reģionālās slimnīcas valsts pārvaldē, pārdalot un efektīvāk izmantojot esošos resursus. Jācentralizē lielie iepirkumi, jāmazina korupcijas riski.
16. Minimālajai algas likmei pirms nodokļu nomaksas medmāsai ir jābūt vismaz tūkstotim eiro, bet ārstam – 2,5 tūkstošiem eiro. Veselības ministrijā izveidotā darba grupa vienojās par darba samaksas palielinājumu ārstniecības personām par 20% katru gadu līdz 2021. gadam.
"LA" lasītāja jautājums
Kāds ir jūsu piedāvātais risinājums, lai Latvijā mazinātos alkoholisma sērga?
2. Jāpilnveido veselības mācība skolu programmās. Jāpalielina akcīzes nodoklis kaitīgajām precēm. Nepieciešams pasākumu kopums, lai ierobežotu alkoholisko dzērienu pieejamību, kā arī mazinātu alkohola reklāmas iedarbību uz jauniešiem.
4. Nepieciešama savlaicīgi pieejama atkarības pazīmju ārstēšana jauniešiem un sociālā rehabilitācija, kurā iesaistās gan pacients, gan vecāki, gan ģimenes ārsti, gan izglītības iestādes un sociālie dienesti.
9. Nekādas administratīvās metodes nebūs efektīvas, rezultātus dos tikai izglītība un saprātīgi ierobežojoši pasākumi. Piemēram, kā Somijā, kur ir ierobežota alkohola tirdzniecība.
10. Būtiski ir īstenot atkarību profilakses un ārstēšanas programmas, īpaši riska grupām. Jāpaplašina valsts apmaksāto alkohola atkarību ārstēšanas programmu loks, iekļaujot arī palīdzību līdzatkarīgajiem ģimenes locekļiem. Jāuzlabo narkologu pieejamība, jākoordinē ģimenes ārstu un sociālo dienestu darbs labākai atkarības pacientu atveseļošanās programmu vadībai.
11. Jāplāno atbalsta tīkls agrīnai atkarību risku identificēšanai un palīdzības sniegšanai, kā arī jāizskauž vardarbība un cita cilvēka attīstību degradējoša ietekme, īpaši bērnu un pusaudžu vecumā.
13. Līdzīgi kā ASV un Skandināvijas valstīs būtu jāveido atsevišķi alkoholisko dzērienu veikali (arī cigaretēm) un jāsamazina ikdienas alkohola pieejamība lielveikalos. Tur varētu pārdot grādīgos dzērienus ar alkohola saturu ne vairāk kā 5%. Akcīzes nodokli vajadzētu pielīdzināt vismaz Igaunijas līmenim.
15. Ir jāsāk ar bērnudārzu, skolām, kur jāatjauno veselības mācības stundas.
16. Veselības ministrija ir sākusi darbu pie alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna nākamajam periodam. Saskaņā ar Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018. – 2021. gadam paredzēts turpināt celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem.
*
Kur ņemsiet naudu, lai 2020. gadā veselības aprūpei nodrošinātu vismaz 4% no IKP, kā tas ir rakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā?
1. Latvijas Krievu savienības pārstāvis Andrejs Smirnovs:
Samazinot ierēdņu skaitu; samazinot naudu dalībai NATO un aizsardzības budžetam kopumā līdz 1% no IKP, deleģējot valsts funkcijas privātajām kompānijām; ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu; uzlabojot veselības aprūpes sistēmas efektivitāti.
3. "Rīcības partijaS" pārstāvis Dainis Močs:
Samazinot līdzekļus aizsardzībai līdz 1% no IKP, optimizēt līdzekļus valsts pārvaldes uzturēšanai, kā arī ieviest Latvijai izdevīgus nosacījumus tirdznieciskajā un ekonomiskajā politikā, kur ir liels potenciāls, kas ļautu katru gadu pelnīt līdz 1,5 miljardiem eiro.
5. "Progresīvo" pārstāvis Roberts Putnis:
PVO pirms diviem gadiem ieteica atvēlēt vismaz 12 – 14% no valsts kopbudžeta veselības aprūpei, sasniedzot tuvu 5% no IKP. Latvijā šogad ir 11% no valsts kopbudžeta. Tāpēc budžeta pieaugums jānovirza tieši veselības aprūpei un, ja būs nepieciešams, jāpārskata esošā budžeta sadalījums.
6. Latvijas Centriskās partijas pārstāvis Aivars Silinieks:
Atsakoties no piedalīšanās jebkuros militāros blokos, kā arī jebkurās kara darbībās ārpus Latvijas. Nepieciešams pārskatīt valsts aparāta finansēšanu (tostarp vadītāju un topmenedžeru algas).
7. "LSDSP/KDS/GKL" pārstāvis Māris Pļaviņš:
Galvenais finansējuma avots ir Latvijas IKP gadskārtējais pieaugums vismaz 3 – 4% gadā. Šā gada 2. ceturksnī pieaugums bija pat 5,1%, un kopā ar pieļaujamo gada budžeta deficītu ar uzviju varētu nodrošināt nepieciešamo veselības budžeta ikgadējo izaugsmi.
8. "No sirds Latvijai" pārstāve Inguna Sudraba:
Optimizējot aizsardzības budžetu, likvidējot aptieku karteļus, izveidojot valsts kontrolētus zāļu tirdzniecības kanālus, būtiski samazinot zāļu cenas, izveidojot stingru regulējumu un normas visiem Latvijā ražotajiem un ievestajiem pārtikas produktiem.
12. "Latviešu nacionālistu" pārstāvis Andris Rubīns:
Samazinot ierēdņu skaitu vismaz uz pusi, iespējams ieekonomēt divus miljardus eiro gadā. Neviens no valsts budžeta mēnešalgā nedrīkst saņemt vairāk kā Valsts prezidents (5200 eiro), tad tiks ieekonomēti ap 930 000 eiro gadā.
14. Partiju apvienības "Par Alternatīvu" pārstāvis Jānis Kuzins:
Visus nepieciešamos līdzekļus pārvirzot no aizsardzības budžeta, līdzekļus apvienojot un izveidojot vienotu fondu. Slēgto slimnīcu vietā veidosim armijas hospitāļus un zemessardzei bezmaksas veselības aprūpi.
***
Publikāciju projektā "Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola" finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003