3.133.131.168
23.04.2024. 23:46:51
Politiķi iztikas minimumu rēķina robežās no 177 līdz 700 eiro mēnesī.
Ko partijas sola sociālajā un demogrāfijas jomā?Politiķi iztikas minimumu rēķina robežās no 177 līdz 700 eiro mēnesī.
Ko partijas sola sociālajā un demogrāfijas jomā?
"Latvijas Avīze" un portāls "la.lv" priekšvēlēšanu laikā turpina vērtēt partiju darbus un solījumus. Šajā reizē – politiķu atbildes uz jautājumiem par sociālo un demogrāfisko politiku Latvijā. Politiskā realitāte Latvijā ne reizi vien pierādījusi, ka visatbildīgāk pret pilsoņa pienākumu piedalīties vēlēšanās izturas seniori, kas arī skaitliski veido ievērojamu elektorāta daļu.
Tieši tādēļ partiju programmās sociālajai politikai veltīto sadaļu lielā mērā veido tieši pensijas jautājumi.
Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām šoreiz pieklususi partiju retorika par dzimstības veicināšanu un atbalstu jaunajām ģimenēm.
Kādai būtu jābūt minimālai pensijai valstij? Kā to panākt? Vai nepieciešams noteikt arī maksimālo pensiju un kādā apmērā? Kā veicināt, lai ģimenēs dzimtu otrais, trešais bērns? Kā uzlabot mājokļa pieejamību jaunajām ģimenēm? Kā panākt, lai Latvijā atgriežas aizbraukušie tautieši? Kāds Latvijā ir reālais izdzīvošanas minimums mēnesī vienam cilvēkam?
Uz šiem "LA" jautājumiem atbildēja politiķi.
*
Labklājībā un demogrāfijā revolūciju nesola
Politiķi iztikas minimumu rēķina robežās no 177 līdz 700 eiro mēnesī
Politiskā realitāte Latvijā ne reizi vien pierādījusi, ka visatbildīgāk pret pilsoņa pienākumu piedalīties vēlēšanās izturas seniori, kas arī skaitliski veido ievērojamu elektorāta daļu. Tādēļ vēlēšanu rezultātu Latvijā lielā mērā var izšķirt tas, cik veiksmīgi katra partija spējusi uzrunāt tieši pensionārus. Un "ak vai" tai partijai, kas seniorus piemirsusi vai pamanījusies nokaitināt. Tieši tādēļ partiju programmās sociālajai politikai veltīto sadaļu lielā mērā veido tieši pensijas jautājumi.
Kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām pensionāru labā it kā paveiktas vairākas iniciatīvas. Pārskatītas pensijas tiem senioriem, kuri pensionējās krīzes gados, atsakoties no negatīvā kapitāla indeksa. Paaugstinātas piemaksas par stāžu, kas uzkrāts līdz 1996. gadam. Regulāri tiek veikta indeksācija, turklāt tagad nedaudz lielāks uzsvars tiek likts uz pensionāriem ar ilgu darba stāžu un par darbu kaitīgos vai smagos apstākļos. Labklājības ministrija ir paziņojusi, ka šogad oktobrī ir gaidāma lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā un šogad pirmo reizi tiks ņemts vērā arī darba stāžs.
Taču darāmā šajā jomā joprojām ir daudz. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) šā gada pavasarī atzinumā par Latviju uzsvēra nepieciešamību būtiski palielināt minimālās pensijas, kā arī ieviest apgādnieka zaudējuma pensiju laulātajiem. Pēdējā rekomendācija gan daļēji izpildīta – no nākamā gada pārdzīvojušais laulātais 12 mēnešus pēc dzīvesbiedra nāves varēs saņemt pabalstu – 50% no aizgājēja pensijas apmērā.
Taču divi smagākie jautājumi, uz ko tiek likts uzsvars arī partiju programmās, ir minimālā pensija un pensiju neapliekamais minimums (vai pat pilnīga pensiju atbrīvošana no nodokļiem). Faktiski visas partijas atbildēs uz "LA" jautājumiem atzīst, ka pašreizējā minimālā pensija būtu nekavējoties jāpalielina. Dažas pat sola to izdarīt. Piemēram, "Attīstībai/Par" apņēmušies palielināt minimālo pensiju līdz 100 eiro, JKP un NA – līdz 200 eiro, bet "Progresīvie" – līdz 215 eiro. Savukārt partijas "KPV LV" pārstāve Iveta BenhenaBēkena norādījusi, ka minimālai pensijai jābūt iztikas minimuma līmenī. Tas izklausītos loģiski, tikai nelaime tāda, ka iztikas minimums Latvijā jau gadiem netiek aprēķināts. Arī pati "KPV LV" pārstāve nespēja atbildēt uz jautājumu par to, kāds vienam cilvēkam būtu reālais izdzīvošanas minimums. Labklājības ministrs Jānis Reirs piekrīt nepieciešamībai celt minimālo pensiju, bet atturas minēt konkrētas summas. Tā vietā ministrs uzsver, ka šo piemaksu nedrīkst veikt uz sociālā budžeta rēķina.
Ekonomiskās krīzes laikā laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam Latvijā tika atcelti sociālo iemaksu griesti. Tas tika darīts ar mērķi palielināt ienākumus sociālajā budžetā. Taču vienlaikus radīja iespēju dažiem turīgiem "shēmotājiem" ar brīviem naudas līdzekļiem iemaksāt sociālajā budžetā lielākas summas, ko vēlāk ar uzviju atgūt, ik mēnesi saņemot prāvu pensiju. Lielākā VSAA savulaik aprēķinātā vecuma pensija, ko kāda persona Latvijā saņem, ir 19 tūkstoši eiro mēnesī. Patlaban gan tās pensijas, ko aprēķina no jauna, vairs nevar iznākt tik lielas, jo darbojas sociālo iemaksu "griesti". Tomēr joprojām ir cilvēki, kuriem tiek aprēķinātas pensijas 3000 – 6000 eiro apmērā.
Jautājumā par to, vai Latvijā vajadzētu noteikt maksimālo pieļaujamo pensiju, partiju domas dalās. JKP un NA, LRA un "KPV LV" atbalsta šādu "griestu" noteikšanu. Katra partija gan piedāvā citu aprēķināšanas metodiku (piecu vidējo algu apmērā, premjera algas apmērā, vienkārši likumā ierakstīts konkrēts cipars), bet kopumā piedāvātie "griesti" svārstās ap 4000 eiro mēnesī. Interesanti, ka par sociāldemokrātiem sevi dēvējošā "Saskaņa" nostājas "naudasmaisu" pusē. "Maksimālo pensiju ("griestus") noteikt nebūtu taisnīgi pret cilvēkiem, kuri godīgi maksājuši augstus nodokļus," spriež "Saskaņas" labklājības ministra amata kandidāts Andrejs Klementjevs. Arī pašreizējais labklājības ministrs Reirs nevēlas runāt per pensiju "griestiem", jo tas mazināšot cilvēku motivāciju veikt sociālās iemaksas. Arī liberālā "Attīstībai/Par" uzskata, ka savus "griestus" nosaka katrs indivīds pats ar saviem maksājumiem.
Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām šoreiz pieklususi partiju retorika par dzimstības veicināšanu un atbalstu jaunajām ģimenēm. Par radikālu pabalstu palielināšanu runā tikai JKP. Tās labklājības un veselības ministra kandidāts Juris Jurašs apņēmies palielināt ģimenes valsts pabalstu līdz 50 eiro par pirmo bērnu, 100 eiro – par otro un 150 eiro – par trešo un katru nākamo bērnu (pašlaik tas ir 11,38 eiro par pirmo, 22,76 – par otro, 34,14 eiro – par trešo, 50,07 – par ceturto un katru nākamo bērnu). "Saskaņa" sola dubultot pabalstu ģimenēm ar diviem bērniem.
Taču kopumā no partiju programmām un kandidātu atbildēm staro tāda "viss ir padarīts" sajūta. Konkrētu solījumu vietā tiek vispārīgi runāts par izglītības iestāžu pieejamību bērniem, elastīgām darba iespējām vecākiem. Pat kareivīgākais demogrāfijas cīnītājs Imants Parādnieks (NA) kļuvis filozofisks: "Visam pamatā ir vērtību godināšana – kuplas un krietnas ģimenes kā personīgs piepildījums un arī prestižs!"
Arī jautājumā par mājokļu pieejamību jaunajām ģimenēm partijas nesola neko inovatīvu, bet tikai turpināt jau iesākto valsts atbalsta programmu, kas sevi esot labi pierādījusi. Kopš 2015. gada sākuma valsts finanšu institūcija "Altum" pirmās garantijas programmas ietvaros sniegusi atbalstu mājokļa iegādei vairāk nekā 7300 ģimenēm, kurās kopā ir 10 500 bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Piešķirto garantiju kopējā summa ir 50 miljoni eiro un kopējais ar garantijām piesaistīto hipotekāro aizdevumu apjoms komercbankās ir 445 miljoni eiro. "Tie ir labi rezultāti. Šī prakse ir jāturpina un iespēju robežās jāattīsta," teic Reirs, un līdzīgās domās ir arī citu partiju pārstāvji.
Arī jautājumā par aizbraukušo tautiešu atgriešanu Latvijā konkrētu piedāvājumu ir maz. Pie varas esošie atgādina par uzsākto reģionālo reemigrācijas koordinatoru projektu un jauno Diasporas likumu. "KPV LV", kas sevi definē kā aizbraukušo tautiešu aizstāvi, nav spējusi viņiem piedāvāt konkrētus atbalsta mehānismus, bet vispārīgās frāzēs stāsta par karjeras izaugsmes iespējām un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.
Gatavojot jautājumus partijām, iepriekš lūdzām, lai tos iesaka arī "Latvijas Avīzes" lasītāji. Viens no jautājumiem bija: "Kāds, pēc politiķu domām, Latvijā ir reālais izdzīvošanas minimums mēnesī vienam cilvēkam?" Latvijas sociālās politikas veidošanā kopš 2014. gada netiek izmantots tāds lielums kā iztikas minimums, jo aprēķina metodoloģija tika atzīta par novecojušu. Jauna nav radīta. Taču sabiedrībā (it sevišķi tās trūcīgajā daļā) pēc šāda rādītāja ir liels pieprasījums, jo tas ļauj labāk izprast, vai valsts rūpes ir pietiekamas. Tad nu lūdzām partiju kandidātiem pašiem to sarēķināt. Vairākums atzina, ka šādu ciparu nosaukt ir grūti, jo tas atkarīgs no konkrētā cilvēka dzīvesvietas, veselības, ģimenes stāvokļa un daudziem citiem parametriem. Tomēr kopumā politiķi izdzīvošanas minimumu mēnesī rēķināja robežās no 177 eiro lauciniekam ar savu dārziņu līdz 700 eiro Rīgas mikrorajona iemītniekam.
Vērtējot partiju sociālo lietu ekspertu atbildes kopumā, acīs krīt šāda tendence – jo politiķis pieredzējušāks, jo viņa atbildes izvairīgākas. Jaunie, dusmīgie opozicionāri sita dūri galdā un sauca "dubultosim pabalstus", bet premjers Māris Kučinskis (ZZS) atbildēs bija vispārīgs, bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par") – piesardzīga, pašreizējais ministrs Reirs daudz vairāk centās runāt par paveikto, nevis nākotnes plāniem, arī I. Parādnieks (NA) šķiet mazāk kareivīgs. Iespējams, šie politiķi labāk pārzina sociālās jomas specifiku un koalīcijas darba aizkulises, tādēļ vairs tik viegli nebārstās ar solījumiem.
Vairākas partijas, runājot par savām iecerēm palielināt pensijas vai pabalstus, centās norādīt arī finansējuma avotus. Tikai nelaime, ka dažkārt tam pamatā nav reāli aprēķini, bet gan politiski apsvērumi vai pat provokatīvi mēģinājumi sanaidot dažādas sabiedrības grupas (no sērijas – "karavīriem tiek pārāk daudz, labāk noņemsim viņiem un palielināsim pensijas").
***
Saraksts; partijas pārstāvis, kurš atbild uz jautājumu
Kādai būtu jābūt minimālai pensijai valstī? Kā to panākt? Vai nepieciešams noteikt arī maksimālo pensiju un kādā apmērā?
2. Jaunā konservatīvā partija
Juris Jurašs
Minimālai pensijai jābūt 200 eiro un ar ikgadēju indeksāciju vismaz 5% apmērā. 200 eiro minimālās pensijas ieviešana izmaksātu aptuveni 45 miljonus eiro. Tas būtu būtisks atbalsts cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un ietekmētu ap 13% pensionāru. Būtu vēlams noteikt arī maksimālo pensiju, tie varētu būt 4000 eiro.
4. Nacionālā apvienība
Imants Parādnieks
Minimālā pensija ir jānosaka par katru darba stāža gadu, un tai ir jābūt vismaz 8 eiro par katru gadu, tā, lai personām, kurām ir 25 gadu stāžs, pensija būtu lielāka par valsts noteikto minimālo ienākuma apmēru, kas šobrīd veido 177 eiro. Jāatceļ arī netaisnīgā norma, kas dažiem liedz saņemt piemaksu par stāžu līdz 1996. gadam. Atbalstu arī ideju par maksimālo pensiju. Ar darba stāžu virs 40 gadiem un maksimālo iemaksu veikšanu pensija varētu būt līdz 4400 eiro.
9. "Saskaņa"
Andrejs Klementjevs
Izstrādāsim jaunu minimālās iztikas līdzekļu grozu pensionāriem, kas atspoguļos pensionāru reālos izdevumus. Minimālajai pensijai ir jābūt vismaz minimālās iztikas līdzekļu groza apmērā. Indeksēsim pensijas, kompensējot dzīves dārdzības pieaugumu. Darīsim visu iespējamo, lai pensijas, kas mazākas par minimālo mēnešalgu, netiktu apliktas ar nodokļiem. Maksimālo pensiju (griestus) noteikt nebūtu taisnīgi pret cilvēkiem, kuri godīgi maksājuši augstus nodokļus.
10. "Attīstībai/Par!"
Ilze Viņķele
Minimālā pensija ir nekavējoties jāpalielina no 65 līdz 100 eiro, četru gadu laikā – līdz 130 eiro. Ir jāsāk pāreja uz vispārēju garantētu pamatpensiju ikvienam, kas nostrādājis Latvijā 30 gadus vismaz minimālās algas apmērā. Atbildība uzkrāt lielākai pensijai tad būs katram cilvēkam pašam un griestus sev noteiks cilvēks pats.
11. Latvijas Reģionu apvienība
Inga Bite
Diemžēl Latvijas valsts budžets nevar nodrošināt visiem senioriem garantētu naudas summu, kas nebūtu atkarīga no veiktajām iemaksām. Bet valsts saviem cilvēkiem var palīdzēt, arī piedāvājot labiekārtotu dzīvesvietu vienkopus vairākiem senioriem. Nepieciešamības gadījumā būtu jānodrošina arī medicīniskā aprūpe un ēdināšana. Būtu jānosaka maksimālā izmaksas summa gan pensijām, gan citiem sociālā budžeta maksājumiem. Tā varētu būt pielīdzināta 4 – 5 vidējām algām valstī.
13. "Jaunā Vienotība"
Jānis Reirs
Minimālās pensijas apmērs noteikti jāpalielina, taču tam nevajadzētu izmantot sociālā budžeta uzkrājumu. Jāmeklē mehānisms, kā izmaksāt cilvēkam pensiju viņa iemaksu veiktajā apmērā, bet, lai nodrošinātu minimālās pensijas apmēru, no valsts budžeta būtu jāsedz šī starpība. Maksimālā pensijas apmēra noteikšanu pašlaik nevērtējam, jo, veicot lielas iemaksas, pretim saņemot samazinātu pensiju, var tikt mazināta motivācija pilnvērtīgi piedalīties sistēmā.
15. "KPV LV"
Iveta Benhena-Bēkena
Minimālai pensijai Latvijā ir jābūt iztikas minimuma līmenī. Ir jāpārskata pensijas sistēmas aprēķina kārtība, mantošanas kārtība, kā arī jāveicina sabiedrības informētība, palīdzot ilgtermiņā plānot savas finanses. Maksimālā pensija nevar pārsniegt Ministru prezidenta algu.
16. Zaļo un zemnieku savienība
Māris Kučinskis
Sociālo programmu apjoma pieaugumam jābūt atbilstošam ekonomiskajai situācijai valstī. Jāīsteno pensiju sistēmas izvērtēšana vidējā un ilgtermiņā, nodrošinot sistēmas ilgtspēju un stabilitāti. Tāpat jānodrošina pakāpeniska pensiju palielināšana personām ar lielu darba stāžu.
Kā veicināt, lai ģimenēs dzimtu otrais, trešais un vairāk bērnu?
2. Plāna 3x500 realizācija: minimālā alga un ar IIN neapliekamais minimums algām 500 eiro apmērā. Ģimenes valsts pabalsts 50 eiro par pirmo bērnu, 100 eiro par otro un 150 eiro par trešo un katru nākamo bērnu. Saprātīga izmēra primārais mājoklis pilsoņiem bez NĪN. "Altum" atbalsts mājokļa iegādei (kredīts vai garantija).
4. Pilnībā nodrošināta veselības aprūpes pieejamība bērniem tad, kad tā ir nepieciešama. Plaša trešā bērna politika, kur atbalsta intensitāte būtiski pieaug jau līdz ar otro bērnu. Mājokļa nodrošināšanas programma ģimenēm ar bērniem. Pienācīgi apmaksāta vecāku brīva izvēle pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanā, izglītošanā. Interešu izglītības nodarbību finansēšana no publiskā sektora līdzekļiem. Un pamatā visam – vērtību godināšana – kuplas un krietnas ģimenes kā personīgs piepildījums un arī prestižs.
9. Uzskatām, ka vispirms ir būtiski veicināt tieši otrā bērna politiku. Dubultosim pabalsta apmēru ģimenēm ar diviem bērniem, kas būs būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem, bet no budžeta prasīs tikai 17 miljonus eiro. Papildus ieviesīsim lielāku attaisnoto izdevumu apmēru par bērnu interešu izglītību, kā arī bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos un visās skolās līdz 12. klasei un bezmaksas sabiedrisko starppilsētu transportu skolēniem līdz 12. klasei.
10. Visu bērnu vajadzības ir vienādas. Tomēr, lai veicinātu vecāku lēmumu par otro (un nākamajiem) bērnu, pabalstiem par tiem ir jābūt lielākiem nekā par pirmo. Taču pats galvenais ir atbalsts ģimenēm ar bērniem visā – pieejami bērnudārzi un aukļu dienesti, attālināta un elastīga darba iespējas, bērniem draudzīgas publiskās un privātās vietas utt.
11. Radot situāciju, kurā ģimenes jūtas droši par savu un savu bērnu nākotni. Stabilu un samaksājamu nodokļu sistēmu. Pieejamu pirmsskolas un pamatizglītību tuvu dzīvesvietai. Attīstot ražošanu, dot iespēju vecākiem strādāt un uzturēt savu ģimeni. Atbalstot, nevis apkarojot iespēju strādāt nepilnu darba laiku. Radot gan emocionāla, gan praktiska atbalsta sistēmu ģimenēm krīzes situācijās.
13. Vispirms būtu jādara viss iespējamais, lai mudinātu vecākus izlemt laist pasaulē otro bērnu. Šogad ir realizētas diezgan būtiskas izmaiņas ģimenes valsts pabalstu sistēmā. Tomēr tikai ar finansiālajiem stimuliem būs par maz normālai sabiedrības ataudzei. Vajadzīga kopēja valdības stratēģija ilgtermiņā. Plašāka mājokļa programma jaunām ģimenēm, īres tirgus sakārtošana, atbalsts īres namu būvniecībai, nodokļu samazināšana zemajām algām, paaugstinot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem.
15. Valstī jāizveido prognozējama vide. "KPV LV" programma piedāvā 13 veicamus darbus, lai izveidotu apstākļu kopumu sociālajam komfortam, ieskaitot bērnudārzu pieejamību, ģimenes ārsta pieejamību, atsaucīgu tiesvedības procesu u. c. Sociālais komforts radīs perspektīvas savai un bērnu izaugsmei.
16. Dzimstības stimulēšanai un bērnu audzināšanas atbalstam jāizstrādā procedūras un pakāpeniski jāievieš zīdaiņa pūriņa pakas un sertifikāti par tiesībām saņemt tajā minētās preces un pakalpojumus noteiktajā apjomā, tai skaitā (bet ne tikai) pirmsskolas izglītības iestādei, mācību līdzekļiem, bērnu drēbēm un inventāram, sabiedriskajam transportam, brīvpusdienām. Lai saglabātu jauno māmiņu konkurētspēju darba tirgū, ieviesīsim elastīga un daļēja darba laika un vietas iespējas pēcdzemdību periodā, atbilstoši motivējot darba devējus.
Jūsu risinājums, kā uzlabot mājokļa pieejamību jaunajām ģimenēm?
2. Turpināt "Altum" programmu pirmās iemaksas garantijai arī bezbērnu ģimenēm. Valsts garantēti kredīti mājokļa iekārtošanai. Pašvaldību sakārtoti īres nami jaunajiem profesionāļiem.
4. Ar plašu ilgtermiņa valsts mājokļa politiku, tai skaitā: mājokļu kredīta pieejamības paplašināšana ar valsts garantiju palīdzību; īres dzīvojamā fonda atjaunošana pašvaldībās; dotācija ģimenei mājokļa iegādei, kur atbalsta apjoma aprēķinā ņem vērā arī ģimenes nākotnes plānus – rūpēties par trim un vairāk bērniem; kredītsaistību dzēšana par katru ģimenē piedzimušo bērnu. Vispārēji – nekustamā īpašuma nodokļa būtiska samazināšana dzīvojamām ēkām un tām piekrītošajai zemei.
9. Brīvais tirgus nerisina mājokļu pieejamības problēmu jaunajām ģimenēm, līdz ar to ir nepieciešama iejaukšanās no valsts puses un tāpēc ir jāparedz budžetā līdzekļi atbalsta mehānismam dzīvojamā fonda būvniecībai Rīgā un reģionos. Papildus jauno dzīvokļu un mazu tipveida māju būvniecībai ir jāattīsta arī infrastruktūra – bērnudārzi, skolas, kultūras un sporta iestādes.
10. Valsts atbalsta programma pirmā mājokļa iegādei un īrei (kredītprocentu un īres garantijas). Pieejamu īres namu būvniecība pašvaldībās. Veicināt plašāku piedāvājumu īres tirgū, vienkāršojot ienākuma nodokli par īres maksu un samazinot to jaunajiem vecākiem.
11. Turpinot uzsākto mājokļa kredītu garantiju sistēmu. Attīstot un līdzfinansējot reģionu pašvaldībās īres namu būvniecību, kur pašvaldību kompetencē būtu īres maksas apmēra noteikšana, arī atkarībā no ģimenes finansiālās situācijas. Sadarbojoties pašvaldībām, senioriem un ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem radīt iespēju ģimenēm dzīvot un saimniekot mājās, apstrādāt to zemi, kur to īpašniekiem nav iespējas vai spēka saimniekot.
13. Valsts garantijas mājokļa iegādei ir viens no reāliem pasākumiem, kura mērķis ir radīt valsts atbalsta instrumentu ģimenēm ar bērniem. Kopš programmas uzsākšanas valsts attīstības finanšu institūcijā "Altum" atbalstu mājokļa iegādei saņēmušas vairāk nekā 7300 ģimenes. Piešķirto garantiju kopējā summa ir 50 miljoni eiro. Šī prakse ir jāturpina. "Altum" kapitāls ir iespēju robežās jāpapildina, lai atbalsta saņēmēju loku paplašinātu.
15. Ir nepieciešams informēt sabiedrību par iespējām, kas jau šobrīd pastāv pirmā mājokļa iegādei, piemēram, garantiju fonds pirmajam hipotekārajam aizdevumam. Valstij būtu jānodrošina mājokļa pirmās iemaksas līdzfinansēšana, izsniedzot jaunajai ģimenei bezprocentu aizdevumu – 50% no pirmās iemaksas.
16. Jāpastiprina jauno ģimeņu atbalsta instrumenti: mājokļa būvniecības, iegādes vai īres atbalsts (tai skaitā nekustamā īpašuma nodokļa atlaides). Jāpaplašina "Altum" jauno ģimeņu atbalsta programma.
Vai un kā piedāvājat panākt, lai Latvijā atgriežas aizbraukušie tautieši?
2. Lielāki neto ienākumi (plāna 3x500 realizācija). Jāreformē NVA bezdarbnieku apmācības sistēma, lai piedāvātu ātru un vienkāršu pārkvalifikāciju arī atbraukušajiem tautiešiem. Lauksaimniecības reformas, lai veidotos vairāk mazās un vidējās ģimeņu saimniecības, jaunie lauksaimnieki. Starptautiskas IKT augstskolas izveide Rīgā.
4. Pamatlieta – ekonomikas koncentrēšanās uz augstākas pievienotās vērtības sektoriem, kas dos iespēju būtiski palielināt atalgojuma līmeni; otra – ar aktīvu pašvaldību atbalstu veidot savu saimniecību reģionos. Pēc DLC iniciatīvas jau uzsācis darbu reģionālo koordinatoru un reemigrācijas projektu vadītāju novados projekts, kur ar personīgu kontaktu un atbildību tiek veicināta ģimeņu pilnvērtīga atgriešanās Tēvzemē.
9. Šajā jomā būtu jāorientējas uz ģimenēm ar bērniem un jauniem cilvēkiem. Mēs veicināsim mājokļu pieejamību ģimenēm ar bērniem un jauniem cilvēkiem, veicināsim bērnudārzu pieejamību, dubultosim pabalstu par otro bērnu, ieviesīsim nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamo minimumu vienīgajam īpašumam un vēl citus pasākumus, kas mudinās jaunās ģimenes un cilvēkus pārcelties uz dzīvi Latvijā.
10. Labas algas, kvalitatīva un atbraukušos bērnus iekļaujoša izglītība, pieejama veselības aprūpe. Bezmaksas augstākā izglītība. Vienas pieturas aģentūra cilvēkiem visu ar atgriešanos saistīto jautājumu risināšanai.
11. Aizbraukušie tautieši Latvijā atgriezīsies tad, ja viņiem šeit būs darbs un iespēja dzīvot līdzvērtīgi kā valstī, kur viņi atrodas šobrīd. Dosim pašvaldībām tiesības saņemt daļu no UIN, lai tās būtu ieinteresētas meklēt un piesaistīt savām teritorijām investorus, radot jaunas ražotnes un darba vietas. Atjaunosim ceļus un izveidosim salāgotu sabiedriskā transporta sistēmu.
13. Vispirms būtiski attīstīt ekonomiku, jo atvilināt iedzīvotājus atpakaļ uz dzimteni var tikai ar ekonomiskiem līdzekļiem. Mājokļu pieejamība varētu būt viena no prioritātēm. Lai ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem sniegtu iespēju veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, situāciju var uzlabot diasporas likums, kas ļaus reemigrāciju aktivizēt, jo līdz šim diasporas politikā bija milzīga sadrumstalotība.
15. Papildus minētajam 2. jautājumā nepieciešams veicināt karjeras izaugsmes iespējas. Jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, lai esošie uzņēmumi varētu attīstīties un veidot eksportspējīgas preces/pakalpojumus, kas ļautu palielināt apgrozījumu un paplašināt kvalificētu darbinieku skaitu ar izaugsmes iespējām.
16. Aizbraukušie tautieši jānodrošina ar informāciju par darba vietām Latvijā, iespējām pārkvalificēties. Viņiem jānodrošina pieejami īres dzīvokļi, kā arī iespēja bērniem izglītoties, tostarp apgūt latviešu valodu.
"LA" lasītāja jautājums
Kāds, jūsuprāt, Latvijā ir reālais izdzīvošanas minimums mēnesī vienam cilvēkam?
2. Tie būtu vismaz 300 eiro.
4. Tas ir atkarīgs no mājsaimniecības lieluma, dzīves vietas, ierastā dzīvesveida un citiem faktoriem. Saskaņā ar apstiprināto Minimālā ienākuma līmeņa koncepciju minimums pirmajai personai mājsaimniecībā ir 40% no vidējās ienākumu mediānas – šobrīd tie ir 177 eiro, pagājušogad – 169 eiro. Savukārt otrai personai mājsaimniecībā 70% jeb 124 eiro. Tas patiesi ir vien "izdzīvošanas minimums".
9. Izdzīvošanas minimums mēnesī vienam cilvēkam ir atkarīgs no tā, vai cilvēks dzīvo pilsētā vai laukos, vai mājvieta ir savs īpašums vai jāīrē, kā arī atkarīgs no tā, vai cilvēks dzīvo viens vai ģimenē. Reālais izdzīvošanas minimums svārstās no 250 līdz 330 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka gandrīz puse Latvijas pensionāru jeb 47% pensionāru faktiski dzīvo uz izdzīvošanas sliekšņa.
10. Reālais izdzīvošanas minimums Latvijā ir atšķirīgs dažādos reģionos un ir atkarīgs no tā, vai cilvēks dzīvo viens vai ģimenē. Vidēji – 300 eiro mēnesī.
11. Reālais izdzīvošanas minimums ir atkarīgs no reģiona, kurā cilvēks dzīvo. Būtisku izdzīvošanas daļu veido mājokļa izmaksas. Dzīvokļa īre Rīgā, Ziepniekkalnā, iespējama no 150 EUR. Tai jāpieskaita komunālie maksājumi, pārtika, apģērbs, medikamenti un citi ikdienas izdevumi. Attiecīgi reālais izdzīvošanas minimums Rīgā nevar būt mazāks par 600 – 700 EUR. Vidēji Latvijā tas varētu būt ap 500 EUR.
13. Grūti atbildēt ar vienu skaitli, jo situācijas atšķiras atkarībā no tā, vai cilvēks dzīvo Rīgā vai laukos, vai ir ģimene un apgādājamie, vai ir dārziņi, kāda ir apkures sistēma utt. Valdības noteiktais minimālā ienākuma līmenis pašreiz ir nedaudz virs 50 eiro, bet esam iesnieguši valdībā ieceri to palielināt līdz 98 eiro. Vienlaikus pašvaldībām tiek dotas tiesības šo summu arī palielināt. Nabadzības riska slieksnis būtu 180 – 190 eiro mēnesī.
15. Uz šo nav viennozīmīgas atbildes – Latvijā nenotiek vienmērīga ekonomiska attīstība visos reģionos, tāpēc katrā no tiem iztikas minimums būtu jāvērtē individuāli. CSP dati neataino faktisko situāciju valstī. Apgalvojot, ka vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, tiek radīts mīts, ka esam pārtikusi valsts.
16. Tas atkarīgs no ģimenes lieluma, kredītsaistību apjoma, dzīvojamās platības lieluma utt.
Kādai būtu jābūt minimālai pensijai valstij?
Kā to panākt? Vai nepieciešams noteikt arī maksimālo pensiju un kādā apmērā?
Saraksts; partijas pārstāvis, kurš atbild uz jautājumu
1. Latvijas Krievu savienības pārstāvis Andrejs Mamikins:
Noteikt ar nodokli neapliekamā minimuma apmēru pensijām minimālās algas līmenī. Jāpalielina valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts no 64 līdz 75 eiro. Par 1/4 jāpalielina minimālās pensijas. Noteikt maksimālo valsts pensiju. Griestu apmērs – divas vidējās algas.
3. "Rīcības partijaS" pārstāvis Dainis Močs:
Minimālās pensijas apjomam jāsakrīt ar valstī noteikto minimālās algas apjomu. Mēs esam pret to, lai noteiktu maksimālās pensijas ierobežojumus. Tāpēc vajag valsts budžetā samazināt nevajadzīgus tēriņus aizsardzībai, valdības tēriņus un novirzīt līdzekļus sociālajām vajadzībām.
5. "Progresīvo" pārstāvis Viesturs Kleinbergs:
2019. gadā minimālajai pensijai jābūt 40% no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu viduspunkta jeb 215 eiro. Starpība jāfinansē no pamatbudžeta, jo jau šobrīd to pabalstu veidā kompensē pašvaldības. Nākotnē tai jābūt 60% apmērā no ienākumu viduspunkta. Pensiju griestiem jābūt – ienākumu viduspunkts reiz 10.
6. Latvijas Centriskās partijas pārstāvis Aivars Silinieks:
Minimālai pensijai jābūt ne mazākai kā minimāla alga. To panākt ir iespējams, samazinot izdevumus aizsardzībai (atsakoties no piedalīšanas jebkādos militāros blokos un karadarbībā ārpus Latvijas). Ja nepieciešams noteikt arī maksimālo pensiju apmēru līdz 5000 eiro, ar turpmāku indeksāciju nepieciešamības gadījumā.
7. "LSDSP/KDS/GKL" pārstāvis Valdis Šakars:
Plānojam ieviest bērni–vecāki pensijas līmeni, kurā ieskaitītu 4% no bērnu samaksātā sociālā nodokļa viņu vecāku pensijas fondā. Pensionāriem bez bērniem šo pensiju līmeni kompensēt no sociālā budžeta pārpalikuma. Ieviesīsim pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēju. Minimālajai pensijai jābūt vienādai ar minimālo algu.
8. "No sirds Latvijai" pārstāve Inguna Sudraba:
Noteiksim minimālo pensiju – 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, maksimālo pensiju – piecu minimālo algu apmērā. Maksimālā sliekšņa ieviešana veicinās sociālo taisnīgumu un ļaus gūt papildu līdzekļus. Darba stāžā jāieskaita arī bērnu kopšanas periods. Pensijas līdz minimālās algas apmēram netiks apliktas ar nodokļiem. Otrā līmeņa pensiju kapitāls tiks padarīts mantojams.
12. "Latviešu nacionālistu" pārstāvis Andris Rubīns:
Minimāla pensija 400 eiro apmērā, un tā nav apliekama ar nodokli. Maksimālā – 2000 eiro mēnesī. Otrā pensiju līmeņa pārmantošana dzīvesbiedram (100% pirmajā gadā, turpmāk 50% visu mūžu). Mūsu valstī naudas ir diezgan, tikai vajag ekonomiski saprātīgi saimniekot. Neviens no valsts budžeta mēneša algā nedrīkst saņemt vairāk kā Valsts prezidents (5200 eiro).
14. Partiju apvienības "Par Alternatīvu" pārstāvis Jānis Kuzins:
Latvijas pensionāriem tiks noteikta minimālā pensija minimālās algas apmērā (arī invaliditātes un izdienas pensijām). Pensijas nav jāapliek ar nodokļiem, un pensiju uzkrājumu var mantot nelaiķa laulātais. Lielajām pensijām, sākot no četrām minimālajām mēnešalgām, valstī ir jāpiemēro progresīvā nodokļu sistēma. Jārūpējas par pensijas apmēra celšanu, samazinot nelietderīgos militāros un valsts aparāta izdevumus.
***
Publikāciju projektā "Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola" finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".