Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 14:51
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Partiju piedāvājumi ekonomikā – strausa politika un maz ambiciozu priekšlikumu
*
"LA" 16 sarakstus sadalīja divās grupās: partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, uzdevām vairākus sabiedrībai būtiskus jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Partijas sarindotas tām piešķirto (izlozēto) sarakstu numuru kārtībā, pie katras partijas nosaukuma minēts saraksta numurs, ar kādu tā startē vēlēšanās.
"Latvijas Avīze" un portāls "la.lv" priekšvēlēšanu laikā turpina vērtēt partiju darbus un solījumus. Katru nedēļu līdz 13. Saeimas vēlēšanām varat lasīt politiķu atbildes uz "LA" jautājumiem un "LA" žurnālistu komentārus. Šajā reizē – atbildes uz jautājumiem par ekonomiku. 11. septembra "LA" numurā varējāt lasīt par iecerēm izglītības politikā, 13. septembrī – veselības aprūpes politikā, 18. septembrī – sociālajā un demogrāfijas jomā.
*
Garlaicīgs piedāvājums un strausa politika
Latvijas ekonomikai priekšā ir vairākas draudīgas klintis, kuras būtu vēlams apbraukt
Objektīvi runājot, Latvijas vēlētājiem it kā nav pamata būt neapmierinātiem ar valsts ekonomisko attīstību pēdējos četros gados – par spīti sabrukušām bankām un OIK skandāliem, visus šos gadus valsts ekonomika augusi ar tempu ap 4% gadā, proti, ātrāk nekā vidēji Eiropas Savienība. Saskaņā ar aptaujām 71% darba devēju šogad paaugstinājuši algas. Tātad viss kārtībā?
Ne gluži. Diemžēl izrāviens pēdējos četros gados Latvijas ekonomikā noticis nav, par spīti 2012. gadā apstiprinātajam Nacionālajam attīstības plānam, kura mērķis bija tieši šādu izrāvienu nodrošināt. Plāns ir izgāzies. Kopumā esam kūlušies kaut kur pa vidu – labāk nekā atpalicēji, bet krietni sliktāk nekā līderi, un ilgtermiņā šāda pozīcija tik mazai valstij kā Latvija neko labu nesola – mazajiem jābūt žiglākiem un veiklākiem nekā lielie, lai izdzīvotu. Turklāt – Saeimas vēlēšanās jābalso par nākotni, nevis pagātni. Un nākotnē Latvijas ekonomikai priekšā ir vairākas draudīgas klintis, kuras būtu vēlams apbraukt, nevis tām uztriekties.
Pirmā no tām ir valsts budžets un ar to cieši saistītā nodokļu iekasēšana. 2017. gada SKDS aptaujā iedzīvotāji kā trīs vissvarīgākās lietas, kas jāizdara valdībai, minēja veselības aprūpes sakārtošanu, pensiju un pabalstu palielināšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu. Kā nav grūti saprast – visu šo lietu risināšana saistīta ar to, cik naudas tam iespējams atvēlēt budžetā. Kur partijas piedāvā meklēt papildu naudu?
Spriežot pēc astoņu partiju atbildēm uz "LA" jautājumiem, šajā ziņā politiskos spēkus var sadalīt vairākās grupās. Pirmajā no tām partijas sola konkrētus, skaitļos izteiktus mērķus. Šīs partijas ir Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība un "Saskaņa". Vēl četras – "Attīstībai/Par!", Latvijas Reģionu apvienība, "KPV LV" un ZZS – konkrētus mērķus nesola, un to piedāvājums būtu raksturojams ar vārdiem "piesaistīt, efektivizēt, izskaust", proti, parastās frāzes, kādas var atrast jebkurā priekšvēlēšanu programmā, un tas īpašu optimismu neraisa. Trešajā grupā ir "Jaunā Vienotība", kas gan nesola konkrētos skaitļos izmērāmus mērķus, tomēr sola spert radikālu soli, un tas ir izmērāms – proti, tā faktiski pieder pie pirmās grupas.
Maz ambiciozu piedāvājumu
Ko tad konkrēti sola? Neskatoties uz radikālo tēlu, kuru centīgi uztur Jaunās konservatīvās partijas ideologi, partijas piedāvājums nodokļu iekasēšanas uzlabošanā ir pārsteidzoši kautrīgs – papildu ap 80 miljoniem eiro, kas tiek panākti tostarp ar nodokļu palielināšanu un ostu daļēju vai pilnīgu nacionalizāciju. Ņemot vērā, ka 2018. gada plānotie budžeta ieņēmumi ir 8,751 miljards eiro, tad šāds uzlabojums ir mazāks nekā 1%. Kā to vērtēt? Tas ir pat mazāk, nekā VID plāno iekasēt tikai no aplokšņu algu apkarošanas, un noteikti nepietiekami augošo vajadzību apmierināšanai. No otras puses – šāds mērķis pilnīgi noteikti ir sasniedzams, tam pat nebūs nepieciešama nodokļu palielināšana.
Nozīmīgākos valsts budžeta ieņēmumu palielinājumus sola pretējā partiju spektrā esošie spēki – Nacionālā apvienība un "Saskaņa". NA uzskata, ka Latvija katru gadu neiekasē 5,7% no PVN jeb 411 miljonus eiro, proti, dod mājienu, ka visu šo summu varētu iekasēt. Par to gan atļaušos šaubīties, jo simtprocentīgu PVN iekasēšanu varēs panākt tikai tad, kad katrs šī raksta lasītājs nevis maksās bērnu auklītei skaidrā, bet slēgs oficiālu līgumu, kuru reģistrēs valsts datubāzē, un samaksās PVN. Un darīs to pašu, kad sludinājumu portālā "ss.com" atrastais meistars izlīmēs jaunas tapetes istabā. Proti, tas pirmkārt ir sabiedrības domāšanas un attieksmes jautājums, un domāšanas maiņa tik ātri nenotiek. Taču pat puse minētās summas iekasēšanas jau būtu nozīmīgs uzlabojums.
Radikālākie soļi
Tomēr visradikālāko un visoptimistiskāko piedāvājumu izsaka "Saskaņa", piedāvājot viena miljarda nodokļu ieņēmumu pieaugumu, kas radīšoties, veicot ekonomiskās attīstības programmu un uzlabojot nodokļu iekasēšanu. Jāsaka, kopējā garlaicīgajā partiju ekonomiskajā piedāvājumā šis ir viens no interesantākajiem un ambiciozākajiem priekšlikumiem, tāds, kas atbilstu valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Pozitīvo vērtējumu gan bojā fakts, ka "Saskaņas" saimniekošanas rezultātā Rīga nekādus īpašus ekonomiskos izrāvienus līdz šim nav uzrādījusi, un tas, ka piedāvājuma autors ir šīs partijas jaunpienācējs Vjačeslavs Dombrovskis, par kura reālo ietekmi uz partijas politiku īpašas pārliecības nav.
Otru interesanto piedāvājumu valsts budžeta papildināšanai izteikusi "Jaunā Vienotība", kas piedāvā ieviest "legālo prezumpciju" – proti, sistēmu, ka dārgu pirkumu (māja, automašīna, rotaslietas, mākslas priekšmeti utt.) gadījumos pircējam būtu jāpierāda, ka tie tiek pirkti par likumīgi iegūtu naudu. Tas, neapšaubāmi, būtu radikāls solis – tāds, kas vērsts pret sociālās nevienlīdzības samazināšanu, jo šie ierobežojumi krietni vairāk skar sabiedrības eliti nekā vienkāršos iedzīvotājus. Jautājums tikai – kāds birokrātijas un kontroles mehānisms jārada, lai to visu spētu kontrolēt. Un vai sabiedrība šādai valsts kontrolei ir gatava. Taču kopumā – tieši pēdējie divi priekšlikumi valsts budžeta palielināšanai šķiet interesantākie.
Skaitļi, fakti un vīzijas
Jautājumā par arvien draudīgāko trūkstošā darbaspēka problēmas risināšanu vairums partiju piedāvā strausa politiku – iebāzt galvu smiltīs un atkārtot mantru par latviešu atgriešanos dzimtenē, kas visu atrisinās. Skaitļi un fakti ir šādi – brīvo darba vietu skaits Latvijā saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem šī gada septembrī bija 22 tūkstoši, astoņu mēnešu laikā tas ir gandrīz dubultojies – iepriekšējo gadu pabeidzām ar 13 tūkstošiem neaizpildītu darba vietu. Turklāt jāņem vērā, ka NVA dati nebūt neuzrāda kopējo trūkstošo darbinieku skaitu – tikai tos, par kuriem darba devēji ir oficiāli informējuši. Domāju, ka šo skaitli var droši vismaz dubultot, ja ne trīskāršot.
Ārzemēs šobrīd strādā aptuveni 120 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, apmēram 13% no kopējā darba spējīgo iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāji turpina aizbraukt – katru dienu apmēram viens pilns tramvaja vagons, 74 cilvēki. Reāli Latvijā šogad ir atgriezušās 45 ģimenes. Saskaņā ar ļoti nelielu aptauju (110 aptaujāto) 20 – 30% aizbraukušo it kā būtu gatavi atgriezties Latvijā, taču lielākā daļa no tiem – pirmspensijas vecumā. Nu nevarētu taču būt tā, ka es esmu vienīgais, kas spēj sarēķināt, ka šie skaitļi nekādi neiet kopā – lai esošo darba roku deficītu nosegtu ar aizbraukušo palīdzību, ir pilnībā jāaptur aizbraukšana un atpakaļ atbraukšanas temps jāpalielina vairākus simtus reižu. Proti, faktiski aizbraukušajiem ir panikā jābēg atpakaļ uz Latviju, lai tas notiktu. Uz to ir apmēram tādas pašas cerības kā uz radikālu dzimstības uzlabošanos – tās divkāršošana no esošajiem 1,64 bērniem uz katru Latvijas sievieti līdz 3,3 ilgtermiņā risinātu problēmu, taču, cik reālistiski tas ir, – domājiet paši.
Jāpiezīmē, ka neaizpildītas darba vietas – tā nav tikai uzņēmēju problēma. Neaizpildītas darba vietas – tie ir mazāki nodokļi, mazāks valsts budžets, mazākas skolotāju, ārstu un policistu algas, mazākas pensijas, arvien tukšāki lauki, sliktāki ceļi un arvien retāki autobusu reisi uz attālām vietām. Citiem vārdiem sakot – nabadzība. Tādēļ tā vietā, lai cerētu uz brīnumiem, ir jārunā par reāliem risinājumiem – un te ieskanas Latvijā tik nepopulārais vārds "migrācija". Vēlētāji migrantus negrib, es arī ne. Tomēr, manuprāt, augstāk būtu vērtējamas tās partijas, kas vismaz uzdrošinās piesardzīgi ieminēties, ka kaut kāda migrācija varētu būt Latvijas problēmu risinājums, un sāk pieradināt pie šīs domas vēlētājus, nevis ieaijā ar nereālistiskām vīzijām. No lielākajām partijām tādas ir Jaunā konservatīvā partija, "Saskaņa", "Attīstībai/Par!", Latvijas Reģionu apvienība un "Jaunā Vienotība", ļoti piesardzīgu un aizplīvurotu mājienu uz to dod "KPV LV". No tām mazajām partijām, kas atbildējušas uz "LA" jautājumiem, līdzīgās pozīcijās ir LSDSP/KDS/GKL koalīcija un "No sirds Latvijai". NA un ZZS ir stingri savās konservatīvajās pozīcijās – visu atrisinās tautiešu atgriešanās, minimālās algas palielināšana un iedzīvotāju mobilitāte (lasi – tālāka lauku iztukšošanās).
Saka to, ko vēlētāji grib dzirdēt
Trešais uzdotais jautājums – nekustamā īpašuma nodokļa reformas – gandrīz neko jaunu par partijām nepastāsta. Kā no pārpilnības raga birst solījumi atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas vienīgo mājokli, samazināt kadastrālās vērtības ietekmi uz nodokļa apmēru un apņemšanās pašvaldībām dot lielāku brīvību nodokļa atlaižu piešķiršanā. Rezumējot partiju piedāvājumu – vienīgie, kas turpmāk maksās NĪN, būs daži bagātnieki. Partijas saka to, ko vēlētāji vēlas dzirdēt. Gribat tam ticēt – ticiet.
***
Saraksts; partijas pārstāvis, kurš atbild uz jautājumu
2. Jaunā konservatīvā partija
Gatis Eglītis
4. Nacionālā apvienība
Roberts Zīle
9. "Saskaņa"
Vjačeslavs Dombrovskis
10. "Attīstībai/Par!"
Juris Pūce
11. Latvijas Reģionu apvienība
Edvards Smiltēns
13. "Jaunā Vienotība"
Arvils Ašeradens
15. "KPV LV"
Didzis Šmits
16. Zaļo un zemnieku savienība
Māris Kučinskis
Kā palielināt valsts budžeta ieņēmumus? Jūsu piedāvātie trīs būtiskākie neatliekamie pasākumi.
2. "Aplokšņu" algu īpatsvara mazināšana būvniecībā varētu dot aptuveni 30 – 40 miljonus eiro. Ģenerālvienošanās par nozares vidējo algu. Vismaz 10 – 20 miljonus eiro var iegūt no augstākiem tabakas, alkohola, azartspēļu nodokļiem. Un vismaz 20 miljoni eiro no lielajām Latvijas ostām.
4. Pirmkārt, labāka PVN iekasēšana. Pēc EK aprēķiniem, Latvijā 2015. gadā saistībā ar PVN netika iekasēti 411 miljoni eiro jeb gandrīz 5,7% no tā gada paredzētajiem ieņēmumiem valsts budžetā. Jānovērš starpvalstu PVN krāpniecība – karuseļshēmas, mahinācijas ar lietotiem auto u. c., kā dēļ katru gadu zaudējam lielu naudu. Otrkārt, bezdarba mazināšana un nodarbinātības veicināšana. Treškārt, jāpanāk, ka Latvijā atgriežas vairāk pilsoņu nekā aizbrauc.
9. Trīs gadu laikā ar ekonomikas izaugsmi un uzlabotu nodokļu iekasēšanu radīsim papildu nodokļu ieņēmumus vismaz viena miljarda eiro apmērā gadā. Trīs gadu laikā sasniegsim Igaunijas līmeni nodokļu iekasēšanas ziņā, kas dos papildu nodokļu ieņēmumus – apmēram trīs procentus no IKP. Īstenosim "Certus" domnīcas izstrādāto ekonomikas attīstības plānu 3+3, kas ievērojami palielinās ekonomikas attīstības tempus, radīs jaunas darba vietas un cels darbinieku atalgojumu.
10. Jauns, aptverošs plāns ēnu ekonomikas apkarošanai, pievēršoties nesaudzīgam karam ar PVN izkrāpšanu, tostarp daudz plašākā apmērā ieviešot PVN reverso piemērošanas kārtību un apgrūtinot skaidras naudas apriti. Mērķtiecīga ekonomikas modernizācijas un izaugsmes veicināšanas politika, kas stimulēs ātrākus un ilgtspējīgākus ekonomikas izaugsmes tempus un straujāk papildinās valsts budžeta ieņēmumus. Darbaspēka nodokļu sloga pārnese uz kapitālu, patēriņu un dabas piesārņojumu.
11. Latvijas ekonomikas pamats jāveido uz eksportspējīgu ražošanas uzņēmumu veidošanu reģionos, jaunu investīciju piesaisti un ārpakalpojumu uzņēmumu piesaisti Latvijai (zvanu centri, grāmatvedības uzņēmumi u. c.). Samazināt elektroenerģijas izmaksas, atceļot OIK un samazinot sadales tarifu. Apturēt naudas izsaimniekošanu lielajos iepirkumos miljonu eiro apmērā! Ēnu ekonomikas apkarošana un PVN shēmu izskaušana. Ātro kredītu procentu un reklāmas ierobežošana.
13. Pirmkārt, īstenot praktiskus pasākumus "legālās prezumpcijas" principa ieviešanai personām, kuru tēriņi, īpašumi un dzīvesveids neatbilst deklarētajiem ienākumiem. Tas nozīmē ienākumu kontroli dārgu sadzīves priekšmetu iegādes gadījumos (automašīnu, mākslas priekšmetu, rotaslietu utt.), nekustamo īpašumu pirkumos vai komerciālu/finanšu aktīvu darījumos. Otrkārt, aplokšņu algu izskaušana. Treškārt, reversā PVN maksāšanas ieviešanas paplašināšana.
15. Atceļot OIK maksājumu uzņēmējiem un mājsaimniecībām, paaugstinot iedzīvotāju ienākumu neapliekamo minimumu, atvieglojot nosacījumus vietējiem uzņēmējiem dalībai valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos.
16. Investīciju piesaiste jaunu, labu darbavietu izveidei, VID darba turpmāka uzlabošana, otrais – pasākumu komplekss ēnu ekonomikas apkarošanai (PVN shēmu apkarošana, aplokšņu algu izskaušana u. c.).
Kā piedāvājat risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā?
2. Lielāki neto ienākumi: minimālā alga un IIN neapliekamais minimums būs 500 eiro mēnesī jau no 2019. gada. Jāreformē NVA bezdarbnieku apmācības sistēma: trūkst kvalitatīva piedāvājuma konkrētu darba tirgū pieprasītu zināšanu apguvei, kā arī efektīvāki risinājumi ilgtermiņa bezdarbnieku atkarībām un veselības problēmām. Augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste no diasporas un apkārtējā reģiona, tostarp starptautiskas IKT augstskolas izveide Rīgā.
4. Galvenais jautājums – atgriezt aizbraukušo darbaspēku. Svarīga ir arī uzņēmumu darba efektivitātes uzlabošana. Ja viens no galvenajiem konkurētspējas elementiem ir zemās darba algas, tad ilgtermiņa konkurētspēju nevar uzlabot ne ar darba algu pieaugumu, ne ar to saistīto nodokļu samazinājumu. Neapšaubāmi jūtams spiediens esošo problēmu šķietami atrisināt ar lēta darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm. NA pastāv uz jau izstrādātajiem kritērijiem un aicina neiet vieglāko ceļu.
9. Četru gadu laikā panāksim, ka Latvijā mācās
20 000 ārvalstu studentu un ka ik gadu puse no viņiem izvēlas palikt strādāt un maksāt nodokļus Latvijā. Atsevišķos gadījumos – kad konkrētām tautsaimniecības nozarēm draud pārkaršana – operatīvi risināsim jautājumu par sezonāla darbaspēka ievešanu. Uzskatām, ka šāda situācija šobrīd ir izveidojusies būvniecības nozarē.
10. Mērķtiecīgs valsts atbalsts ieguldījumiem darba ražīgumā un automatizācijā – tas ne tikai samazinās spiedienu uz darba tirgu, bet ievērojami cels algas ekonomikā. Viedas imigrācijas politika – atbalstīsim talantu un smadzeņu "importu", lai nodrošinātu mūsu konkurētspēju. Mērķtiecīgs darbs ar bezdarbniekiem un cilvēkiem, kas izvēlējušies aiziet no darba tirgus, piedāvājot pārapmācību un iespēju strādāt labāk atalgotos darbos.
11. Iespēju robežās atgriežot mūsu tautiešus no ārvalstīm. Daudz plašāk attīstot augstākās izglītības eksportu un studentiem mācot latviešu valodu. Mazinot barjeras darba tirgū jaunajām māmiņām (piemēram, strādājot pusslodzi, bet nezaudējot pabalstu), pensionāriem (atbrīvojot daļēji no VOSAI) u. c. Nodrošināsim cilvēkiem iespēju ātri iegūt zināšanas un pārkvalificēties. Mūžizglītība, ciešāka izglītības sasaiste ar darba tirgu, tiešsaistes apmācība. Pieļaujam diskusiju par sezonas strādniekiem no citām valstīm.
13. Pieaugot produktivitātei, darbaspēka pieprasījums augs lēni – līdz 2025. gadam nodarbināto skaits varētu palielināties tikai nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem salīdzinājumā ar 2017. gadu, ko pamatā veidos komercpakalpojumi, būvniecība, tirdzniecība un apstrādes rūpniecība. Atbalstām tā dēvēto viedās imigrācijas politiku ar mērķi piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku jomās, kur Latvijā fiksēts speciālistu deficīts, vienlaikus novēršot masveida lēta darbaspēka ievešanu no ārvalstīm.
15. Samazināsim darbaspēka nodokļu slogu. Palielināsim iedzīvotāju ienākumu neapliekamo minimumu. Veidosim uzskaites sistēmu par emigrējušajiem, lai saprastu darbaspēka potenciālu, un ar nodokļu politiku veicināsim uzņēmējdarbības vidi. Īstermiņa risinājumi darbaspēka trūkuma novēršanai būtu pārrunājami par konkrētiem gadījumiem, nosakot konkrētus termiņus.
16. Jāievieš valsts mēroga iedzīvotāju mobilitātes programma, nodrošinot cilvēku nokļūšanu darba vietās, izglītības un ārtsniecības iestādēs. Jāveicina īres mājokļu tirgus attīstība. Jānodrošina inovāciju plašāka izmantošana tautsaimniecībā.
13. Saeimai jāveic nekustamā īpašuma nodokļa reforma, par ko darba grupā nespēja vienoties. Par kādu NĪN risinājumu iestājas jūsu partija?
2. Ir jāatceļ nekustamā īpašuma nodoklis saprātīga izmēra primārajam mājoklim, piemēram, dzīvoklim vai ģimenes mājai. Katram pilsonim ir jābūt dzīvesvietai, kurā viņš jūtas droši, ko savu budžeta caurumu lāpīšanas nolūkos nevar konfiscēt pašvaldības un ko pilsonis ir gatavs aizstāvēt visiem sev pieejamiem līdzekļiem. Privātīpašums ir svēts!
4. Vidējais atalgojums dažādos Latvijas reģionos atšķiras par apmēram 1,7 reizēm, bet nekustamā īpašuma nodoklis atšķiras pat 2500 reizes. Reformēsim NĪN dzīvojamai platībai un zemei, nosakot konstantu maksu par dzīvojamās platības katru kvadrātmetru, konstantu maksu par zemi zem dzīvojamās platības, procentuālu komponentu, ja kadastrālā vērtība ir virs noteiktās vērtības. Tādējādi tiks samazināta kadastrālās vērtības ietekme nodokļa piemērošanai.
9. Uzskatām, ka nepieciešams noteikt neapliekamo NĪN summu vienīgajam mājoklim, vienlaikus nodrošinot fiskālu kompensāciju pašvaldībām.
10. "Attīstībai/Par!" vēlas nopietnas, pārdomātas pārmaiņas NĪN jomā. Visā Latvijā jābūt vienotai nodokļa likmju un atvieglojumu politikai, un Latvijas iedzīvotājam un šī nodokļa maksātājam ir jāsaņem par savu mājokli ar NĪN neapliekamais minimums, kas tiktu aprēķināts no nekustamā īpašuma (vai vairākiem nekustamajiem īpašumiem) kadastrālās vērtības 40 000 eiro apmērā. Tādējādi vairākums Latvijas iedzīvotāju vairs NĪN nemaksātu un visiem iedzīvotājiem būtu vienoti noteikumi.
11. Kadastrālai vērtībai ir vairāk jābalstās ieguldījumu vērtībā konkrētā īpašumā un mazāk apkārtējo darījumu vērtībās. Noteiksim stabilitāti kadastrālo vērtību aprēķinos, nosakot, ka vienīgajam mājoklim kadastrālās vērtības pieaugums nevar būt lielāks par 2% gadā, ja tā īpašnieks nemainās. Otrkārt – nesamērīgs nekustamā īpašuma nodokļa apmērs nedrīkst būt kā pamats vienīgā mājokļa zaudēšanai. Latvijas Reģionu apvienība ierobežos nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim.
13. Radikāla NĪN reforma nav nepieciešama, izstrādājami vien uzlabojumi. Ir svarīgi ieviest mehānismus, lai pašvaldības būtu motivētas atbildīgāk un ieinteresētāk attiekties pret NĪN aprēķināšanu un iekasēšanu, gan raugoties uz sociāli atbildīgu pieeju pret maksātnespējīgām iedzīvotāju grupām, gan nodokļa efektīvu iekasēšanu, gan NĪN stimuliem attīstības veicināšanā. Nepieciešams pilnveidot kadastrālās vērtības noteikšanas metodiku, lai tā būtu aptuveni 70% no īpašuma reālās tirgus vērtības.
15. Nav atbildes.
16. Jāmaina nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanas kārtība sakārtotiem īpašumiem, izvērtējot kadastrālās vērtības aprēķina metodiku, samazinot nekustamā īpašuma nodokļa saistību ar kadastrālo vērtību, nepakļaujot nodokļu maksātājus krasam nodokļa apmēru kāpumam. Jābūt lielākai pašvaldību patstāvībai NĪN nodokļa atlaižu piešķiršanā.
"LA" lasītāja jautājums
Vai ieviesīsiet samazināto PVN likmi visai pārtikai?
2. Nē, jo būs milzīgi zaudējumi valsts budžeta ienākumiem un var nebūt cerētā efekta, ja nodokļu likmes ietaupījumu lielveikali un citi starpnieki vienkārši paņems sev. Var būt atsevišķi izņēmumi, kā tas ir, piemēram, bērnu pārtikas gadījumā, tomēr arī šis nav labākais piemērs, jo no nodokļu samazinājuma iegūst visi – arī tādi, kuriem nav nepieciešamas īpašas atlaides.
4. Nacionālā apvienība izvērtēs rezultātus, ko devusi PVN likmes samazināšana t. s. Latvijā raksturīgo augļu un dārzeņu tirdzniecībai, tostarp – cik tas palīdzējis iegūt tirgus daļu Latvijas ražotājiem, lai varētu precīzi definēt nākamos soļus un sagaidāmos rezultātus.
9. Kamēr budžetā nepietiek naudas ceļiem, izglītībai, veselības aprūpei, neplānojam pievērsties šim jautājumam.
10. Ir jāizvērtē, vai šogad samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem ir devis kādu labumu Latvijas cilvēkiem. Ir pazīmes, ka tas ir tikai veicinājis augļu un dārzeņu importu no kaimiņvalstīm, taču tas ir jāizvērtē un tikai pēc tam vajadzētu lemt par tālāku samazinātās PVN likmes lietošanu.
11. Latvijas Reģionu apvienība iestājas par atbalstu veselīgai pārtikai. LRA ir panākusi samazināto PVN augļiem un dārzeņiem. Būtiski, lai ieguvēji no samazinātā PVN būtu nevis lieltirgotāji, bet gan mūsu Latvijas ražotāji un lai tas dotu reālu ietaupījumu ģimenes budžetā.
13. Nē, jo tas galvenokārt samazinātu tēriņus tām iedzīvotāju grupām, kuru pirktspēja ir lielāka.
15. Mēs ieviesīsim darbaspēka nodokļu atvieglojumus, kas samazinās pašizmaksu produkcijai.
16. Ieviešot samazināto PVN likmi Latvijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijai, tika noteikts, ka šāds solis tiks vērtēts trīs gadu periodā. Pašreiz šāds laika sprīdis nav pagājis, bet par papildinājumiem jālemj pēc izvērtēšanas. Taču, izvērtējot trīs gadu periodu jau samazinātajai likmei, šādu iespēju nevar izslēgt.
"LA" lasītāja jautājums
Vairāku valsts uzņēmumu vadītāji saņem milzīgas algas, piemēram, 40 000 – 100 000 eiro gadā, vai ierobežosit šīs dāsnās algas?
2. Svarīgi, lai tiktu noteikti skaidri kritēriji, pēc kuriem tiek noteikta darba samaksa, un lai šāda augsta līmeņa amati būtu atvērti ne tikai politiski pietuvinātām personām, bet jebkuram augsta līmeņa vadītājam no privātā vai publiskā sektora.
4. Ja minētais uzņēmums ar savu darbību konkurē reģionālajā vai globālajā tirgū, tad vadības darba algām būtu jābūt konkurētspējīgām, savukārt, ja uzņēmējdarbība tiek pamatā veikta Latvijā, vadības atalgojums būtu jāsamazina.
9. Valsts uzņēmumu vadītāju alga tiks noteikta, izejot no objektīvas situācijas darba tirgū un arī šo vadītāju konkrēti izmērāmiem panākumiem viņu vadīto uzņēmumu attīstībā. Algas, kas neatbilst reālai situācijai darba tirgū un uzņēmumu konkrētiem darbības rezultātiem, tiks pārskatītas.
10. Ir svarīgi noteikt šiem vadītājiem skaidrus un lielus mērķus. Ja uzņēmuma vadītājs panāk ievērojamu peļņas pieaugumu, no kuras valsts un sabiedrība saņem lielas, miljonos mērāmas dividendes un iegūst iespēju īstenot kādu sen gaidītu iniciatīvu sociālajā, veselības aprūpes vai izglītības jomā, tad nav žēl maksāt lielu algu. Šobrīd bieži lielas algas tiek maksātas bez šādiem mērāmiem sasniegumiem.
11. Atalgojumam noteikti jābūt atbilstošam amata atbildībai, padarītajam darbam un sasniegtajiem rezultātiem, tāpēc vairāku valsts uzņēmumu vadītāju un ne tikai vadītāju atalgojuma līmenis rada daudzus jautājumus un neizpratni sabiedrībā. Šis jautājums ir jāsakārto, balstoties uz vienotiem principiem. Katrā ziņā nedrīkst valsts uzņēmumus atstāt kā "barotnes" atsevišķu partiju ietekmes sfērā.
13. Vadītāju atalgojumam kapitālsabiedrībās, kuras konkurē tirgus apstākļos ar privāto sektoru, atlīdzībai ir jābūt sasaistītai ar uzņēmuma darba rezultātiem, tā peļņu un nomaksāto nodokļu apjomu. Kopumā raugoties uz valsts aktīvu pārvaldību, būtu nepieciešams beidzot izveidot profesionālu valsts komerciālo aktīvu pārvaldītāju, kura uzdevums būtu rūpēties par to vērtības pieaugumu.
15. Ievērosim samērīguma principu!
16. Ja ir runa par kapitālsabiedrībām, kur valsts ir tikai daļējs īpašnieks, katrs gadījums jāvērtē atsevišķi, skatoties darba rezultātus. Gadījumos kad kapitālsabiedrība 100% apmērā pieder valstij, atalgojuma sistēma jau tagad ir skaidri definēta un nav iespējams runāt par nesamērīgu atalgojumu.
Kā piedāvājat risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā?
Saraksts; partijas pārstāvis, kurš atbild uz jautājumu
3. "Rīcības partijaS" pārstāvis Dainis Močs:
Mūsu pozīcija ir tāda, lai, pirmkārt, darbā iekārtoti un sociāli aizsargāti būtu Latvijas iedzīvotāji. Tomēr, apzinoties negatīvās tendences demogrāfijā, kā arī iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts, mēs būsim spiesti saukt darbaspēku no ES un citām valstīm. Tāpēc mums jāstrādā kopā ar uzņēmējiem un operatīvi jārisina pārlieku birokrātiskais process, lai aicinātu uz Latviju viesstrādniekus. Mēs uzskatām, ka viesstrādniekam vajag maksāt nevis vidējo valsts algu, bet vidējo algu konkrētajā nozarē.
5. "Progresīvo" pārstāvis Roberts Putnis:
"Progresīvie" izglītības politiku redz sazobē ar ekonomikas politiku. Šodienas izglītība ir pamats valsts ekonomikai pēc 30 un 40 gadiem. Tāpēc steidzami ir jāveic reformas. Izglītība ir nākotnes nodarbinātības pamats. Otrs rīcības virziens ir daudzie cilvēki ar invaliditāti, sieviešu nodarbinātība pēc bērna kopšanas, efektīvs atbalsts ilgtermiņa bezdarbniekiem, kā arī citas grupas ārpus darba tirgus. Darbaspēka imigrācija būtu pieļaujama izņēmuma kārtā augsti kvalificētos segmentos.
7. "LSDSP/KDS/GKL" pārstāvis Valdis Šakars:
Pirmkārt, samazināt darbaspēka nodokļus strādājošiem no 50 gadu vecuma. Atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas strādājošiem pensionāriem. Otrkārt, atsevišķām darbaspēka kategorijām (specialitātēm) ieviest valsts stingri kontrolētu darbaspēka importa programmu, paredzot, ka darbaspēks tiek ievests tikai saskaņā ar iepriekš noslēgtu darba līgumu ar potenciālo darba devēju uz ierobežotu laika periodu, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Pēc šī termiņa beigām viesstrādniekam un viņa ģimenes locekļiem ir jāatgriežas savā mītnes zemē.
8. "No sirds Latvijai" pārstāve Inguna Sudraba:
Stiprinot klasiskās ģimenes institūtu, tās pārticību – būtiski vairosim dzimstību. Mūsu studentiem – bezmaksas augstākā izglītība kopā ar pienākumiem pret valsti. Izveidosim risinājumu, kā ārvalstu studenti kādu laiku pēc studijām paliek strādāt specialitātē; attīstīsim indivīdu ar specifiskām zināšanām importa mehānismu, tā iegūstot šodien aktuālos speciālistus. Radīsim varas cieņpilnu attieksmi pret tautu, mazinot galveno emigrācijas iemeslu.
14. Partiju apvienības "Par Alternatīvu" pārstāvis Ēriks Rozencveigs:
Cilvēkresursi Latvijā vēl ir. Darbaroku deficīts lielā mērā ir tāpēc, ka uzņēmēji nevēlas maksāt par, pirmkārt, cilvēka kā konkrēta speciālista sagatavošanu un, otrkārt, par cilvēku transportēšanu uz darbu no attālākām vietām, kā to piedāvā, piemēram, atsevišķi lielveikalu tīkli. Tālākā perspektīvā – ja Latvijas valdība beidzot sapratīs, ka rūpnieciskā ražošana ir nepieciešama, tad sāksies īstas kadru grūtības un gribot negribot būs jāķeras pie migrācijas (acīmredzot domāta darbaspēka ievešana. – Red.).
1. Latvijas Krievu savienība.
Neatbildēja
6. Latvijas Centriskā partija.
Neatbildēja.
12. "Latviešu Nacionālisti".
Neatbildēja.
________________________________
Publikāciju projektā "Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola" finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003