Rīga 4°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 07:30
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Teju visas "lielās" partijas atbalsta lielus novadus un mazas bioloģiskās saimniecības. Ko vēl politiķi sola reģionālajā politikā?
*
"Latvijas Avīze" un portāls "la.lv" priekšvēlēšanu laikā turpina vērtēt partiju darbus un solījumus. Katru nedēļu līdz 13. Saeimas vēlēšanām varat lasīt politiķu atbildes uz "LA" jautājumiem un "LA" žurnālistu komentārus. Šajā reizē – atbildes uz jautājumiem par reģionālo politiku. Nākamnedēļ "LA" lasiet politiķu atbildes uz jautājumiem par iekšpolitiku un tieslietām.
"LA" 16 sarakstus sadalīja divās grupās: partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, uzdevām vairākus sabiedrībai būtiskus jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Partijas sarindotas tām piešķirto (izlozēto) sarakstu numuru kārtībā, pie katras partijas nosaukuma minēts saraksta numurs, ar kādu tā startē vēlēšanās.
Nākamā Saeima plaisu neaizbērs
Teju visas "lielās" partijas veidos lielus novadus un mazas bioloģiskās saimniecības
Līdzšinējā reģionālā politika ir izgāzusies, spriež Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Tas neesot vien viņa personiskais, bet Pārresoru koordinācijas centra vērtējums Nacionālā attīstības plāna "NAP 2020" izpildei. Latvija, salīdzinot ar citām ES valstīm, no 4. vietas beigās ir nokritusi uz priekšpēdējo. Ieskatos. Jā, rādītājs "iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju dispersija (%)" nav sasniegts. Un daudzi citi. Ko partijas piedāvā labot?
9 vai 29 novadi
Bērnībā kopā ar vectēvu uz pagasta centru braucām ar zirga pajūgu. Kad vedām graudus malt uz dzirnavām, tad pie reizes viņš iegāja pagastmājā. Ceļš prasīja pusstundu. Tagad uz pagasta centru ar automašīnu – piecas minūtes.
Reti kur ir tāds novada centrs, kuru nevarētu pusstundā sasniegt ar auto vai autobusu. Bet vajadzību ir krietni mazāk un retākas. Pagastmājai nav jābūt tuvāk par veikalu vai pastu. Tāpēc jāpiekrīt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vērtējumam, ka "novadi ir mazas, neefektīvas ekonomiskas vienības" un ka "nepieciešami jaudīgāki novadi, kas spēj efektīvāk risināt iekšējos sociālos jautājumus". Cilvēki drūzmējas pilsētās, un teritoriālajai reformai ir jāspēj pielāgoties atvērtas pasaules radītajām pārmaiņām. "Pie reformas mēs neizbēgami nonāksim – tas ir tikai laika jautājums," atzīst arī pašreizējais reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība), kam neizdevās to pavirzīt uz priekšu.
Faktiski visas partijas, kam lielākās izredzes iekļūt Saeimā, izņemot ZZS, ir par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu. Vienīgā partija ar vārdu "reģions" nosaukumā ir visnekonkrētākā: "LRA atbalsta efektīvu valsts un pašvaldību pārvaldību. Neviena reforma nedrīkst notikt reformas dēļ." "Jaunā Vienotība" iestājas par novadu skaita samazināšanu vismaz uz pusi. Nacionālā apvienība, kas šobrīd vada reģionālo attīstību, ir viskonkrētākā: jāpanāk, lai iedzīvotāju skaits pašvaldībā nebūtu mazāks par astoņiem tūkstošiem. Viskardinālāk un lakoniskāk reformas ceļu iezīmē Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa"): "Veidosim deviņus reģionus ap lielajām pilsētām." Kā dzied tai Paula dziesmā "Sanāciet, sadziediet" – "Tumšajā naktē un zaļajā zālē, Dziesmu par deviņiemi novadiem"…
Kaspars Gerhards gan min, ka pēc reformas pašvaldību administrācija būtu samazināma vismaz par 6% līdz 10%, samazinot arī deputātu skaitu. Negribu vēlreiz klausīties, kā tas bija pirms iepriekšējās reformas, kad 2009. gadā piespiedu kārtā veidoja novadus – ka administrēšana izmaksāšot lētāk. Tas nepiepildījās. Pagasta pārvaldnieks nesaņem mazāk kā iepriekš pagastvecis. Grāmatvedis pārcēlās uz novada centru un saņem vairāk. Arī nākamajā reformas solī kvalificētāku speciālistu piesaistīšana lielākajos novadu centros izmaksās arvien dārgāk. Galvenais vērā ņemamais arguments par reformu būtu nevis novadu iedzīvotāju skaits vai mazāka administrācija, bet tā spēja saimniekot bez dotācijas un labāki pašvaldības pakalpojumi iedzīvotājiem izglītībā, veselībā, kultūrā, drošībā.
Taču ir viens būtisks šķērslis, kāpēc līdzšinējam ministram Kasparam Gerhardam neizdevās ar likumu noteikt 29 sadarbības teritorijas kā aizmetni lielākiem novadiem vai apriņķiem. Tā nav tikai ZZS bremzējošā pozīcija: "Pašvaldību apvienošana var notikt tikai pēc brīvprātības principiem." Līdz ar reformu jāmainās arī valsts iestāžu un aģentūru strukturālajam izvērsumam valsts teritorijā – tiesām, policijai, VID, Lauku atbalsta dienestam, civilajai aizsardzībai utt. Pašreiz pakaļ katram valsts pakalpojumam jābrauc uz citu pilsētu. Bet tās sakoncentrēt vienos un tajos pašos reģionālajos centros nav tik viegli. To apzinoties, ministri valdībā labprātāk piebalso ZZS un saka: lai vispirms novadi paši vienojas, kuriem apvienoties... Tikai "Jaunā Vienotība" nākamajā Saeimā pieļauj piespiedu soļus no valsts puses.
Rūpnīcas laukos izsapņotas
Taču valsts mērķis nedrīkst būt tikai sekošana lauku iztukšošanās tendencei, veidojot arvien lielākus novadus un būvējot labākus ceļus, pa kuriem aizbraukt no tiem, bet vecmāmiņas spiežot digitalizēties, lai tā spētu visu iespējamo no valsts saņemt elektroniski, arī eveselību.
Galvenais ir ražošana jeb darbavietu radīšana laukos vai lauciniekiem aizsniedzamā attālumā. Te iespējamas divas pieejas: bāzēties uz laukos pieejamo izejvielu pārstrādi un veidot jaunas nelauksaimnieciskās darbības ražotnes. Reģionālās politikas lielākais risināmais rēbuss, pakļaujoties centralizācijas tendencei, ir: cik centrus izvēlēties.
Partijas ir piesardzīgas un nerunā par jaunām rūpnīcām laukos, jo saprot – šo rūpnīcu strādnieki sen jau aizbraukuši. Tas ir neatgriezeniski nokavēts. Tāpēc būtu jāpriecājas par jaunu vēja parku izveidi, bet – ne.
Kamēr Latvijas Reģionu apvienība prasa vienādu pieejamību struktūrfondiem salīdzinājumā ar aktīvajām izredzētajām pašvaldībām, "Attīstībai/Par!" iestājas par atsevišķu Eiropas fondu izlietojuma plānu reģioniem – pēc reformas katram novadam piesaistīt investīcijas rūpnieciskajai ražošanai.
Kas traucē dejotājam?
Reti kura Latvijas pašvaldība mērķtiecīgi virzās uz investoru piesaisti. Tās savu neieinteresētību attaisno ar nodokļu sistēmu. Pašvaldību ieinteresētību uzņēmēju piesaistē sola palielināt dažas partijas. Kaut arī dažādos forumus uz to pieļāvīgi raugās arī ZZS pašreizējā finanšu ministre, rakstiski gatavību apliecina "Jaunā Vienotība" un "LSDSP/KDS/GKL". "Novadiem ir jāsaņem ienākumi no uzņēmējdarbības aktivitātes novadā," uzskata Raimonds Čudars, "JV" VARAM ministra kandidāts. "Novirzīsim 2% no PVN konkrētās pašvaldības budžetā, kurā uzņēmējs veic uzņēmējdarbību," sola Valdis Šakars no tās otrās minētās.
Interesantākie, bet apšaubāmākie (jo prasītu valsts līdzfinansējumu) piedāvājumi reģionālās plaisas mazināšanai ir Kaspara Gerharda (NA) doma par UIN un NĪN atvieglojumiem par 90% pierobežā un Nellijas Kleinbergas (LRA) ierosinājums budžeta absolventus nosūtīt darbā uz reģioniem par 1,2 reizes lielāku atalgojumu.
Receptes dzīviem laukiem
Lauki nebūs dzīvi, pastāvot tikai lielsaimniecībām tajos. Bet te slēpjas otrie maldi. "Lielie lauksaimnieki, pašiem negribot, ir veicinājuši iedzīvotāju migrāciju," uzskata Nellija Kleinberga (LRA). Ne vien koncentrēšanās efektīvākās saimniekošanas formās ir aizdzinušas uz pilsētu lielsaimnieka mazāk veiksmīgos kaimiņus. Arī zemnieku novecošanās un kaimiņu bērnu izvēle strādāt pilsētā vai ārzemēs ir pavērušas lielsaimniecībām iespēju izplesties. Ne jau lielsaimniecības iztukšo laukus, bet valsts laikus nepavērtā iespēja agrobiznesa jeb pārstrādes attīstībai.
Šis ceļš ir izpētīts pirms astoņiem gadiem. Deviņi zinātnieki toreiz veica pētījumu "Latvijas lauku telpa – attīstība un tās izaicinājumi". Tajā izskaitļoti četri scenāriji laukos. Pirmais – pašplūsma. Otrais – agrobizness. Trešais – sīkražotāju scenārijs. Ceturtais – rūpniecība laukos.
Zīmīgi, ka pēc pirmā scenārija – nedarīt neko – tika paredzēts, ka lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā toreizējo 77,5 tūkstošu vietā 2020. gadā strādās 23 tūkstoši. Pēc CSP datiem, šā gada vidū šais nozarēs strādāja 22,8 tūkstoši…
Agrobiznesa scenārijā zinātnieki sarēķināja, cik darbavietas rastos, ja visas lauksaimnieciskās izejvielas pārstrādātu tepat. Piemēram, ja graudus neeksportētu, bet pārstrādātu – tad nāktu klāt pievienotā vērtība 32 miljonu eiro apmērā un 700 strādājošo. Bet, ja tos izmantotu gaļas ražošanā un piena ražošanā, tad papildu 4000 strādājošo ražotu gaļu, bet piena pārstrādē vēl 1200 cilvēkiem būtu darbs. Un tā tālāk. Pavisam tad, pieskaitot pārstrādi un pieaugušos pakalpojumus, laukos būtu darbs 232 tūkstošiem. Pašreiz par šādu scenāriju ieminas vienīgi ZZS (kas traucēja līdz šim?) un "Saskaņa".
Jaunajā Saeimā modē būs mazās un vidējās saimniecības – vairākas partijas (JKP, Nacionālā apvienība, LRA, "KPV LV", ZZS) tagad steidz atbalstīt trešo – sīkražotāju – scenāriju. Ar vai bez uzsvara uz bioloģisko lauksaimniecību. Kurš lēmis, ka lielsaimniecības nevar būtu bioloģiskas? Lielas vai mazas – jāpiekrīt, ka bioloģiskā lauksaimniecība var būt laba Latvijas niša Eiropas tirgū.
Tikai "Jaunā Vienotība" sliecas uz ceturtā scenārija īstenošanu un plāno daļu lauku attīstības naudas novirzīt nelauksaimnieciskajam atbalstam, lai dažādotu uzņēmējdarbību. Zinātnieki secināja: 2008. – 2010. gadu atbalsta programmā vienas nelauksaimnieciskās darba vietas radīšana laukos sabiedrībai izmaksāja ap 25 tūkstošiem eiro. Vai tie, kas programmās to ierakstījuši, zina, kur un cik daudz ņemt naudu?
Kopsavelkot, viskompetentāko – izstrādātāko un īstenojamāko – skatījumu reģionālajā politikā demonstrē ZZS, "Jaunā Vienotība", "JKP". Skopi, bet ceļš iezīmēts "Saskaņai", bet vismazākā saprašana, kas darāms ārpus Rīgas, – "KPV LV". Bet, pat ja pie varas nonāks tālredzīgākie, plaisu starp reģioniem un lielpilsētām nākamajā Saeimā viņi neaizbērs.
***
Saraksts; partijas pārstāvis, kurš atbild uz jautājumu
Vai atbalstāt administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, izveidojot lielākus novadus? Kāpēc? (Kāpēc jā vai kāpēc nē?)
Gatis Eglītis
2. Jaunā konservatīvā partija
Jā. Latvija ir pārāk sadrumstalota, un novadi ir bieži vien mazas, neefektīvas ekonomiskas vienības. Nepieciešami jaudīgāki novadi, kas spēj efektīvāk risināt iekšējos sociālos jautājumus. Jāveido reģionālie attīstības centri. Neizlēmīgas reģionālās politikas dēļ ievērojama darbaspēka daļa reģionos netiek efektīvi izmantota.
Kaspars Gerhards
4. Nacionālā apvienība
2009. gadā uzsāktā reģionālā reforma joprojām nav pabeigta, taču pie tās mēs neizbēgami nonāksim. Iesāktās reģionālās reformas īstenošana ir nepieciešama, un nākamajai Saeimai tas ir jānodrošina. Apvienojot pašvaldības reformas ietvaros, viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir noteikt un nodrošināt, ka iedzīvotāju skaits pašvaldībā nav mazāks par vismaz 8 tūkstošiem iedzīvotāju. Pašvaldību reforma sniegtu reālu iespēju samazināt administratīvos aparātus (pašvaldību administrācija būtu samazināma vismaz par 6 – 10%), nesamērīgo deputātu skaitu, tādējādi nodrošinot kvalitatīvāku ierēdņu darbu un efektīvāku pašvaldību iestāžu budžeta izlietojumu. Tas veicinātu arī efektīvāku pašvaldības darbību kopumā, arī pašvaldības varētu sniegt arvien kvalitatīvākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. Turklāt lielākas pašvaldības spēs piesaistīt arī kvalitatīvāku un profesionālāku darbaspēku un speciālistus.
Vjačeslavs Dombrovskis
9. "Saskaņa"
Jā. Veidosim 9 reģionus ap lielajām pilsētām, katram izstrādājot attīstības programmu.
Nellija Kleinberga
11. Latvijas Reģionu apvienība
Šobrīd viena no galvenajām problēmām ir Latvijas reģionu, lauku iztukšošanās, kas savukārt nozīmē skolu slēgšanu, iedzīvotāju mobilitātes samazināšanos, kvalitatīvas infrastruktūras pieejamības pasliktināšanos, veselības aprūpes pasliktināšanos un virkni citu problēmu. Tieši laukos ir vērojams lielākais bezdarbnieku skaits, izteikta sociālā atstumtība un nevienlīdzība. Arvien lielāka ekonomiskā, sociālā un kultūras plaisa veidojas starp pilsētām un laukiem, starp Rīgu un reģioniem. Nu jau gluži vai populāri teikt: "Mūsu lauki izmirst!" LRA atbalsta efektīvu valsts un pašvaldību pārvaldību. Jebkura administratīvi teritoriālā reforma vai tās turpināšana bez skaidras Latvijas attīstības vīzijas ilgtermiņā šobrīd nav pieļaujama. Neviena reforma nedrīkst notikt reformas dēļ.
Raimonds Čudars
13. "Jaunā Vienotība"
Viennozīmīgi atbalstām lielāku, stiprāku un turīgāku novadu izveidi. Novadu skaits ir jāsamazina vismaz uz pusi, jo jau tagad 58 novadi neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem un nespēj pildīt likumā noteiktās funkcijas. Ir jāveido lielāki novadi, ļaujot pašām pašvaldībām apvienoties saprātīgā termiņā, bet, ja tas nenotiek, valstij ir jāveic piespiedu soļi. Tikai stipras, lielas un bagātas pašvaldības var neizšķiest naudu, bet ieguldīt to atbilstīgi cilvēku apdzīvotībai un interesēm, gādāt un sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu rašanos novados.
Didzis Šmits
15. "KPV LV"
Nesniedza atbildi uz šo jautājumu.
Māris Kučinskis
16. Zaļo un zemnieku savienība
Pašvaldību apvienošana var notikt tikai pēc brīvprātības principiem. Vienlaikus ir svarīgi, lai dažādām pašvaldībām būtu spēja un griba sadarboties savā starpā un ar valsts pārvaldi dažādu pakalpojumu sniegšanā un procesu īstenošanā, tādējādi nodrošinot lielāku efektivitāti.
Trīs jūsu priekšlikumi plaisas samazināšanai starp Rīgu un reģioniem.
Jaunā konservatīvā partija
Ļoti sakārtota epārvalde, lai visus administratīvos jautājumus var nokārtot attālināti. Ērta un ātra satiksme, piemēram, jaunie, ātrie pasažieru vilcieni. Daudz aktīvāks LIAA un NVA darbs investoru piesaistei reģioniem.
Nacionālā apvienība
Pirmkārt, jāīsteno uzsāktā reģionālā reforma. Reformas ietvaros jāveido spēcīgi attīstības centri, kuriem tuvumā esošās pašvaldības būs kā sadarbības partneri – bez reģionālās reformas agri vai vēlu neiztikt.
Otrkārt, jāveicina darba vietu un mājokļu pieejamība reģionos. Jau šobrīd Latgalē ir izveidota speciālā ekonomiskā zona – jāveido arvien vairāk šādu teritoriju Latvijas pierobežā.
Treškārt, jāveicina aizbraukušo tautiešu reemigrācija.
"Saskaņa"
Mūsu ekonomikas attīstības programma 3+3 paredz specializāciju starp Rīgu un reģioniem. Reģionu attīstības stratēģija fokusēsies uz bioekonomiku, tranzītu un apstrādes rūpniecību.
"Attīstībai/Par!"
Mainīt Eiropas fondu plānošanas un sadales sistēmu, veidojot divus Eiropas fondu izlietojuma plānus: Rīgai un Latvijas reģioniem. Tādējādi vairākums Eiropas naudas beidzot nonāktu tieši reģionos.
Sagatavot un īstenot attīstības plānus (pēc reformas) katram novadam, paredzot mērķtiecīgu stratēģiju katra novada attīstībai.
Piesaistīt (pēc reformas) katram novadam investīcijas rūpnieciskajai ražošanai. Valdības vadītājs personiski atbildēs par investīciju piesaisti.
Latvijas Reģionu apvienība
ES struktūrfondu pieejamība ar vienlīdzīgiem noteikumiem un kritērijiem visiem 110 novadiem. Ceļu infrastruktūras sakārtošana + sabiedriskā transporta nodrošināšana = cilvēku mobilitāte. Latvijas valsts budžeta studējošo absolventu nosūtīšana darbā (vismaz 3 gadiem) uz reģioniem, maksājot atalgojumu ar koeficientu 1,20.
"Jaunā Vienotība"
Ir jāveicina mājokļu atbalsta programmas ieviešana jaunajām ģimenēm un īres dzīvokļu celtniecība uzņēmumu darbiniekiem reģionālajos attīstības centros.
Administratīvi teritoriālā reforma paredzēs nodokļu politikas maiņu. Novadiem ir jāsaņem ienākumi no uzņēmējdarbības aktivitātes novadā, tādējādi kļūstot par ekonomiskās attīstības dzinējspēku.
Lai lauku iedzīvotājiem būtu viegli pieejami kvalitatīvi pakalpojumi attīstības centros, ir jāuzlabo sabiedriskā transporta un ceļu infrastruktūra.
"KPV LV"
Nesniedza atbildi uz šo jautājumu.
Zaļo un zemnieku savienība
Nepieciešams stimulēt ražošanas attīstību reģionu centros un pilsētās.
Attīstīsim reģionālos attīstības/zināšanu centrus, izmantojot reģionālo augstskolu kapacitāti, koncentrējot uz zināšanām un tehnoloģiju pārnesi bāzētu uzņēmējdarbību, pārnesot ieguvumus uz apkārtesošo teritoriju un veidojot aktīvu sadarbību ar Rīgu.
Jānodrošina moderno informācijas tehnoloģiju plašas lietošanas atbalsts un stimulēšana visos uzņēmējdarbības segmentos – ražošanas, darbinieku, klientu, resursu, piegādātāju, pārdošanas vadībai, kā arī loģistikai un uzskaitei.
Kā ar lauksaimniecības atbalsta un lauku attīstības instrumentiem novērst lauku tālāku iztukšošanos?
Jaunā konservatīvā partija
Platībmaksājumu palielināšana saimniecībām līdz 300 ha un samazināšana – virs 300 ha. Pārdalošā maksājuma ieviešana. Sistemātisks atbalsts augļkopībai, dārzeņkopībai, dārzkopībai, biosaimniecībām, jaunajiem lauksaimniekiem. Zemes fondam jāizmanto pirmpirkuma tiesības aktīvāk, lai zemes resurss nekoncentrētos tikai lielsaimnieku rokās.
Nacionālā apvienība
Būtu jāpalielina atbalsta apjoms mazajām lauksaimniecībām, kas rada produktus ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, dabisko sulu ražotājiem, it sevišķi saimniecībām, kas nodrošina bioloģiskus produktus. Tādējādi būtu iespējams celt mazo lauksaimnieku un ražotāju konkurētspēja kā Latvijas, tā arī Eiropas un pasaules tirgū.
"Saskaņa"
Lauksaimniecībā nepieciešams īstenot pakāpenisku pāreju uz bioloģiskās lauksaimniecības nišu, veidojot arī attiecīgo valsts tēlu un zīmolu. Atšķirībā no esošās politikas nepieciešams mainīt fokusu uz augstas pievienotās vērtības pārstrādi – īpaši piena produktu un graudu jomās, kas pacels cenas lauksaimniecības produkcijai un ieņēmumus lauksaimniekiem. Godīgai konkurētspējai Eiropā arī ir vitāls jautājums par tiešmaksājumiem.
"Attīstībai/Par!"
Mērķtiecīgi ir jāatbalsta mazu un vidēju saimniecību attīstība, atrodot tām nišas globālajā ekonomikā un veicinot kooperāciju produkcijas noietam. Bioloģiska un cita ilgtspējīga saimniekošana ir prioritāte, bet ir attīstības iespējas arī konvencionālajā lauksaimniecībā. Turklāt jāturpina programmas Eiropas fondu ieguldīšanai nelauksaimniecības uzņēmējdarbībā lauku teritorijās.
Latvijas Reģionu apvienība
Lai apturētu Latvijas lauku tālāku iztukšošanos un līdzvērtīgu reģionu attīstību, stratēģiski svarīgi ir atbalstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību reģionos: birokrātijas mazināšana, pieejami kredītresursi, vienkāršota grāmatvedība. Mikrouzņēmumu nodoklis – 9%. Jāveicina jaunu saimniecību veidošanās un nostiprināšanās Latvijas laukos. Jāatbalsta jaunu cilvēku, jauno ģimeņu ienākšana nozarē: vienkāršot ALTUM kredītu saņemšanu mājokļa iegādei, veicināt īres dzīvokļu būvniecību, radīt atbalsta instrumentus bioloģiskās pārtikas audzētājiem; izstrādāt jaunus finanšu instrumentus, piemēram, krājaizdevu sabiedrību formā, mazo un vidējo saimniecību atbalstam.
"Jaunā Vienotība"
Ansis Saliņš
Jāsakārto infrastruktūra vismaz tādā līmenī, lai līdz pagastu centriem iespējams nokļūt pa normāla seguma ceļiem, liela daļa lauku attīstības naudas ir jāiegulda infrastruktūrā. Jānodrošina primāro pakalpojumu (veselības aprūpes, bērnudārzu, veikalu) pieejamība. Daļa lauku attīstības naudas jānovirza nelauksaimnieciskajam atbalstam, lai dažādotu uzņēmējdarbību, piemēram, lauku tūrisma, vietējās ražošanas attīstīšanai. Jāpalielina tā daļa no lauku attīstības līdzekļiem, kas ir paredzēta jaunu saimniecību izveidei, pārņemšanai. Šobrīd tikai 50% gribētāju tiek pie šī atbalsta. Platību maksājumu izlīdzināšana (vismaz ES vidējā sasniegšana), lai lauku uzņēmēji varētu atļauties saviem darbiniekiem maksāt konkurētspējīgu algu salīdzinājumā ar citiem ES valstu lauksaimniekiem. Vidējai paaudzei nepieciešams lielāks atbalsts vietējām rīcības grupām, kopā sanākšanas iespējām, veidojot aktīvu vietējo pilsonisko sabiedrību.
"KPV LV"
Veicināt lauku reģionos vietējās infrastruktūras attīstību un izglītības kvalitāti. Radīt uzņēmējdarbības vidi, kas ļauj nepiesaistīt darba ņēmējus konkrētai vietai. Tāpat par prioritāti noteikt mazo un vidējo lauksaimniecību attīstību.
Zaļo un zemnieku savienība
Jāatbalsta lauku saimniecības (īpaši mazās un vidējās) un pārstrādes uzņēmumi, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot veselīgu un drošu pārtiku valsts iedzīvotājiem un zinātniski pamatotu vides aizsardzības prasību un principu ievērošanu, tostarp bioloģiskās daudzveidības saudzēšanu.
Trīs jūsu priekšlikumi plaisas samazināšanai starp Rīgu un reģioniem.
Dainis Močs
3. "Rīcības partija"
Plaisas mazināšanu starp reģioniem var panākt tikai kompleksā ar uzstādījumiem, kuri ir norādīti mūsu programmā. Pirmkārt, mums jāpalīdz cilvēkiem, kuriem vajadzīga sociālā aizsardzība. Tamdēļ mums nepieciešams individuāli strādāt ar katru pašvaldību, apzināt cilvēkus, kuriem vajadzīga sociālā palīdzība. Mums nepieciešams stabilizēt situāciju, budžeta līdzekļu optimizāciju un samazināt nevajadzīgus tēriņus valdībā un aizsardzības budžetā, tā atrodot papildu līdzekļus sociālajai sfērai. Nodrošināt attīstību, ņemot vērā katra reģiona īpatnības. Radīt labvēlīgu investīciju klimatu un nodrošināt caurspīdīgu valdības darbu. Dot impulsu biznesa attīstībai un maksimāli palīdzēt radīt jaunas darba vietas, kas palīdzēs ne tikai pabalstīt, bet arī attīstīt sociālās programmas. Perspektīvā atrisināt demogrāfijas problēmu un mūsu cilvēku atgriešanu Latvijā.
Roberts Putnis
5. "Progresīvie"
Valsts iestāžu decentralizācija un izvietojums ārpus Rīgas. Vietējās ekonomikas koncepts – publiskie iepirkumi orientēti uz reģionālo un vietējo ekonomisko attīstību (reģionālo produktu piegādes un iepirkumi, valsts un pašvaldību pasūtījumu izvērtēšana pēc to sociālajām sekām un ietekmes uz vietējo ekonomiku). Atbalsta samazināšana industriālajiem lielzemniekiem par labu mazām (pozitīva sociālā ietekme ar ģimenes biznesa modeli) un videi un dzīvniekiem draudzīgi saimniekojošām lauku saimniecībām.
Valdis Šakars
7. "LSDSP/KDS/GKL"
Uzņēmējdarbības vides un lauku infrastruktūras uzlabošana, lai veicinātu reģionos uzņēmējdarbību un jaunu darba vietu radīšanu. Ceļu infrastruktūras uzlabošanai piedāvājam atcelt Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli un atgriezties pie Ceļu nodokļa, kuru iekļausim degvielas cenā. Visus ar Ceļu nodokli iegūtos finanšu līdzekļus novirzīsim ceļu infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanai. Atcelsim Nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam. Novirzīsim 2% no PVN konkrētās pašvaldības budžetā, kurā uzņēmējs veic uzņēmējdarbību vai sniedz pakalpojumus. Ieviesīsim jaunas un paplašināsim esošās valsts atbalsta mērķprogrammas uzņēmējdarbības uzsākšanai un atbalstam pašvaldībās ar zemu uzņēmējdarbības intensitāti. Veiksim OIK reformu, lai palielinātu uzņēmēju konkurētspēju ārējos tirgos un celtu mazāk turīgo iedzīvotāju labklājību reģionos.
Inguna Sudraba
8. "No sirds Latvijai"
Valsts iestāžu, ministriju apvienošana un daļēja pārvietošana uz Latvijas reģioniem pēc Dānijas un Zviedrijas parauga. Valsts, pašvaldības iestādēm, pirmkārt, jālieto tikai Latvijā ražoti produkti, lai lauksaimnieki varētu konkurēt – panāksim taisnīgāku ES atbalsta apmēru. Mazo industriālo parku izveide, īpaša startup atbalsta programma reģionos, mikrouzņēmumu atbalsts, režīma saglabāšana un pilnveide.
Jānis Kuzins
14. "Par Alternatīvu"
Lielāki novadi, efektīvāka epārvalde. Grantēto ceļu asfaltēšana un remonts. Reģionālo centru attīstība, mazās galvaspilsētas Latvijas novados.
Latvijas Krievu savienība, Latvijas Centriskās partija, "Latviešu Nacionālisti"
Nesniedza atbildi uz uzdoto jautājumu.
_______________________________________________
Publikāciju projektā "Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola" finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003