Rīga 5°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 04:01
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Viedokļu līderi Latvijā gan aicina atbalstīt, gan iebilst pret ANO migrācijas līgumu
Valdība vakar slēgtā sēdē nolēma atlikt jautājuma lemšanu par atbalstu vai nepievienošanos ANO Globālajam migrācijas līgumam, līdz par to savu viedokli būs izteikusi Saeima. Uz Saeimas lēmumu par šo jautājumu valdība pilnībā paļausies. Parlaments par līgumu paredzējis lemt 6. decembra sēdē.
Tomēr vēstījumi, kas nāk no politiķiem, ir pretrunīgi. Kamēr premjers Māris Kučinskis (ZZS) piedāvā iespējamu līguma interpretāciju kā likumu, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") noraida, ka līgums būtu juridiski saistošs dokuments.
"Atsevišķos globālos jautājumos lietas nav tikai labas vai sliktas. Līgums ir pozitīvs, ja runājam par darbu ar tām vietām, kur migrācija rodas, un kā vērsties pret cilvēku kontrabandu. Tomēr to var interpretēt kā likuma normas un, pasakot, ka tās ir cilvēktiesības, dalībvalstīm var būt ierobežotas lemšanas spējas par migrāciju. Tādēļ vajadzētu līgumam pievienot Latvijas nostāju," vērtē M. Kučinskis. Pēc viņa teiktā, Tieslietu ministrijas sagatavotajā dokumentā par migrācijas līgumu ir minētas gan rezolūcijas pozitīvās puses, gan tādas, kas rada bažas.
Tomēr M. Kučinskis piebilda, ka tad, ja Latvija neatbalstītu ANO Globālo migrācijas līgumu, mūsu valsts būtu vienīgā no Baltijas un ziemeļvalstīm, kas pret to iebilst. "Arī mums bieži kaut kas nepieciešams. Mums ir atmaksājies strādāt ar Baltijas jūras reģiona valstīm. Priekšā ir ES daudzgadu budžeta izkatīšana un citi lēmumi un pozīcijas, kur mums nepieciešams atbalsts. Mums nepieciešama Baltijas valstu vienotība un tā ir jārespektē. Mēs nedrīkstam pazaudēt savu varu uz tiesībām virzīt sāpīgus jautājumus," sacīja valdības vadītājs.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sarunā ar žurnālistiem atzina, ka Latvija migrācijas līguma kontekstā nedrīkst "krist ārā" no Baltijas un ziemeļvalstu viedokļa. "Nevajag krist panikā, kā to dara tie, kas saka, ka pēc pievienošanās pie mums gāzīsies cilvēku pūļi, tāpat kā tie, kas uzskata, ka zaudēsim reputāciju," sacīja E. Rinkēvičs. Viņš apstiprināja, ka valdība gaida Saeimas balsojumu, bet tikmēr notikšot politiskās konsultācijas. "Tikmēr Ārlietu ministrija sagatavos skaidrojumu pirms balsojuma, kas apstiprinās, ka deklarācija par pievienošanos nerada nekādas saistības Latvijas valstij," norādīja E. Rinkēvičs. Atbildot uz jautājumu par to, kas notiks, ja Latvija izlemtu nepievienoties ANO migrācijas līgumam, viņš atbildēja, ka nekas nenotiks un ka jautājums par ANO Globālo migrācijas līgumu ir "iekšpolitiski hiperbolizēts".
Lemjot par līgumu, no to atbalstošiem politiķiem tiek izspēlēta kārts, ka Latvija ir vienīgā valsts no ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kura par pievienošanos līgumam šaubās. Tomēr no politiķu puses netiek pieminētas Višegradas valstis – Polija, Ungārija, Slovākija un Čehija, kas nepievienosies migrācijas līgumam, lai gan arī ar tām Latvijai bieži ir sadarbība dažādu ES lēmumu kontekstā.
Jāpiebilst, ka skaļi atbalsta paziņojumi līgumam pēdējās dienās nāk no liberālajiem politiķiem un sabiedriskajiem aktīvistiem, kas iepriekš bija aktīvi bēgļu uzņemšanas atbalstītāji (Eiropā pazīstami ar apzīmējumu "velkamisti" – no angļu "welcome" ("laipni lūgti"). Viena no šo ideju paudējām uzņēmēja Baiba Rubesa sabiedrības iniciatīvu portālā "Mana balss" ierosinājusi balsu vākšanu par atbalstu ANO migrācijas līgumam. Tomēr iedzīvotāju vidū pagaidām ievērojami lielāku atsaucību guvusi cita portālā "Mana balss" publicēta iniciatīva, kas aicina neatbalstīt šo līgumu.
***
Viedokļu līderi brīdina par sekām
Daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki parakstījuši vēstuli ar aicinājumu valdībai un politiķiem neatbalstīt ANO līgumu "Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju". Starp parakstītājiem ir pretošanās kustības dalībniece Lidija Lasmane-Doroņina, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Nacionālās operas valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš, dzejniece Māra Zālīte, gleznotāja Džemma Skulme, animācijas filmu režisore un veidotāja Roze Stiebra, katoļu kardināls Jānis Pujats, režisors Alvis Hermanis, aktieris Gundars Āboliņš, vēsturnieks Harijs Tumans, politoloģe Ilze Ostrovska, mūziķis Aivars Hermanis, TV raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare, dzejniece Anna Rancāne, luterāņu mācītājs Guntis Kalme, publiciste Rita Našeniece, tulkotāja Silvija Brice, dziedātājs Haralds Sīmanis un citi.
Vēstulē izteiktas aizdomas, ka šis ANO līgums "apdraud Latvijas Republikas suverenitāti valsts robežu, migrācijas, ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos". Tajā teikts: "Nacionālo valstu tiesības lemt par savu imigrācijas politiku tiek pamazām pārnestas uz starptautisko sadarbību un globālo partnerību." Šis dokuments ir pirmais solis, lai pārvērstu migrāciju par cilvēktiesībām, kas stāvētu pāri nacionālo valstu likumiem un kļūtu par ierastu starptautisko tiesību praksi. Kompakts, kas it kā esot juridiski nesaistošs, tomēr var kļūt juridiski saistošs, piemēram, uzreiz pēc tā parakstīšanas Marokā, to pārstrādājot par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju. Kompakts arī tāpat būs juridiski saistošs kā starptautisko paražu tiesību norma. Vairākkārt migrācija tiek nosaukta par viennozīmīgi pozitīvu parādību, kas veicinot "labklājību, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību". Tas ir ļoti vienpusīgs skatījums, kas ir pretrunā ar reāliem faktiem un to, ar ko jau šobrīd saskaras imigrācijai atvērtās valstis.
Vēstules parakstītāji atgādina, ka vairākas valstis jau ir atteikušās atbalstīt kompaktu, jo tas var nostāties pret nacionālas valsts suverenitāti. "Pat ja šīs aizdomas būtu iespējams kliedēt ar pārliecinošiem argumentiem, tas līdz šim vēl nav izdarīts. Kopš jūnija dokuments vēl pat nav laikus iztulkots oficiāla tulkojuma formā Latvijas Republikas valsts valodā, lai katrs varētu ar to savlaicīgi iepazīties. Tas nav publiski apspriests plašsaziņas līdzekļos. (..) Tā sekas var tieši skart ikvienu ģimeni Latvijā, tādēļ nav pieļaujams to atbalstīt pēkšņuma un noslēpumainības gaisotnē. Tas jau tagad cilvēkos vairo sarūgtinājumu, nedrošību un neuzticēšanos valsts pārvaldei," teikts vēstulē.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003