Rīga 5°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis 07:23
Vārda dienas: Jadviga, Laura
Valsts kontrole: Rīgā nelietderīgi iztērēti 5,4 miljoni eiro, 9,1 miljona eiro tēriņi neskaidri
Valsts kontrole noslēgusi pārbaudi par Rīgas transporta infrastruktūras tēriņiem, un revidenti vakar nāca klajā ar kārtējiem atklātajiem trūkumiem galvaspilsētas saimniecībā.
Rīgā transporta infrastruktūras jomā nelietderīgi izlietoti 5,4 miljoni eiro, bet 9,1 miljona eiro izlietojums nav izsekojams, tā revīzijā "Vai Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras, tajā skaitā autostāvvietu, izbūve, rekonstrukcija un uzturēšana notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām, plānveidīgi, efektīvi un ekonomiski?" secinājusi Valsts kontrole (VK). Rīgas pilsētas pašvaldība, gādājot par pilsētas ielu, ceļu un laukumu, tostarp autostāvvietu, būvniecību, atjaunošanu un uzturēšanu, nav rīkojusies efektīvi, ekonomiski un atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
"Transporta infrastruktūras jomā esošās problēmas Rīgas pilsētā nav mērķtiecīgi risinātas un gadu no gada tikai samilst, savukārt projektu īstenošana ir notikusi haotiski un necaurskatāmi. Pašvaldība nerisina jau gadiem ilgstošas satiksmes drošības un inženierkomunikāciju problēmas. Lai gan ielu atjaunošanas projekti tiek pasūtīti un apmaksāti, tas nenozīmē, ka tie tiek īstenoti, savukārt īstenotie projekti nedod būtiskus uzlabojumus transporta infrastruktūras problēmu risināšanā," uzsvērts revīzijā.
Kopumā, komentējot līdzšinējo sadarbību ar Rīgas domi, valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka sadarbība līdz šim nav bijusi tāda, kā cerēts. "Pēc VK veiktajām revīzijām izstrādātos ieteikumus vajadzētu ņemt vērā un laboties, taču līdz šim dome ir nodarbojusies tikai ar šo faktu noliegšanu un piesegšanos ar politiskām interesēm," sacīja Krūmiņa.
VK aizrāda, ka pašvaldības paredzētie uzdevumi un risinājumi nav vērsti uz transporta infrastruktūras lietotājiem aktuālu problēmu risināšanu un neatbilst ilgtspējīgas pilsētvides plānošanas principiem, jo tajos nav apskatīti satiksmes drošības jautājumi, trūkst risinājumu bīstamības novēršanai arī uz gājēju pārejām, piedāvātie transporta plūsmu risinājumi un izmaiņas nav pamatotas ar aktuālu un padziļinātu situācijas izpēti.
Automašīnu skaitu nemazina
Valsts kontrole revīzijā arī secinājusi, ka pašvaldība neveicina automašīnu skaita mazināšanu Rīgas centrā. Vienotas pieejas autostāvvietu jautājumā pašvaldībai nav – jau ilgstoši Rīgas centra ielas ir pārslogotas un pieaug arī ceļu satiksmes negadījumu skaits. Revīzijā konstatēts, ka jaunu stāvvietu ierīkošana nepalielina iespējas novietot automašīnu, bet maksas stāvvietu cenu politika neveicina pilsētas centra atbrīvošanu no automašīnām.
Pētījumi un rekomendācijas rāda, ka stāvparku izveide ārpus pilsētas centra var mazināt autotransporta plūsmu dziļāk pilsētā, taču līdz šim "novieto un brauc" jeb "Park&Ride" sistēma galvaspilsētā nav attīstīta. Rīgas vienīgais stāvparks Ulbrokas ielā 13 četru gadu laikā "novieto un brauc" režīmā ir izmantots vien 28 reizes, un tajā automašīnas galvenokārt novieto tuvējo ēku iedzīvotāji. Nokļūšanai centrā no stāvparka nav izveidota ērta sabiedriskā transporta plūsma, kas būtu izdevīgāka par privāto transportu un varētu ar to konkurēt.
Atbilstoši pašvaldības noteiktajam ieņēmumi no maksas autostāvvietām ir izlietojami maksas stāvvietu apsaimniekošanai un pārvaldīšanai, kā arī jaunu maksas stāvvietu ierīkošanai un satiksmes infrastruktūras attīstībai. Taču Valsts kontrole lēš, ka faktiski šī nauda vismaz 9,113 miljonu eiro apmērā ir ieplūdusi kopējā SIA "Rīgas satiksme" "katlā", līdz ar to nav iespējams noteikt tās izlietojuma mērķi un tā var tikt izmantota jebkuru citu darbību finansēšanai.
Pētījumus pasūta, bet neizmanto
Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka Rīgas dome pasūta transporta infrastruktūras pētījumus, bet tos neizmanto. Laika posmā no 2013. gada līdz 2015. gadam ir veikti vismaz desmit pētījumi saistībā ar stāvparku, autonovietņu, autostāvvietu izveidošanu un velosatiksmes attīstības iespējām Rīgas pilsētā, samaksājot par tiem 326 170 eiro, tomēr revidējamā laika posmā tie nav izmantoti neviena projekta realizēšanā.
Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins minēja, ka Rīgā ir pētīta velo attīstība, stāvparku ieviešana un citas lietas, bet rezultāta nav: "Vienlaikus ir virkne svarīgu lietu, kas nemaz netiek pētītas, piemēram, satiksmes dalībnieku drošība." Vērtējot Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, E. Korčagins norādīja, ka tā tiek balstīta nevis uz esošās situācijas analīzi, bet gan uz novecojušiem 2005. gada datiem. Viņš arī informēja, ka Rīgas transporta jomai 2016. un 2017. gadā piešķirts 441 miljons eiro. No šiem līdzekļiem 136 miljoni piešķirti Rīgas domes Satiksmes departamentam transporta infrastruktūras uzlabošanai. Tomēr revīzijā secināts, ka Rīgas domes rīcība nerisina iedzīvotāju reālās vajadzības un 5,4 miljoni eiro izlietoti nelietderīgi.
Kontrolieri arī norādīja, ka ielu remontdarbi starp dažādiem inženiertīklu uzturētājiem netiek saskaņoti. Kaut arī domes statūti paredz, ka tie ir jāsaskaņo trīs gadu griezumā, faktiski tas nenotiek. "Satiksmes departaments par saviem plāniem paziņo tikai gadu iepriekš, kas nav pietiekami ilgs laiks. Arī starp pašvaldības uzņēmumiem veicamo darbu grafiks saskaņots netiek," sacīja Korčagins. Piemēram, pēc tam, kad Avotu ielā tika atjaunots asfalta segums, turpmākajos gados "Rīgas ūdens" tur vismaz piecas reizes veicis jau iepriekš ieplānotus ūdensvadu remontdarbus, kas nozīmē, ka darbu grafiks starp abām pusēm netika pārrunāts.
Ušakovs reorganizāciju nesola
Rīgas domes Satiksmes departamenta darbā būtiska reorganizācija patlaban nav nepieciešama, taču visi Valsts kontroles ieteikumi tiks ņemti vērā, lai uzlabotu pašvaldības darbu, žurnālistiem trešdien sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Viņš pauda viedokli, ka daudzas VK konstatētās lietas esot pareizas no teorētiskā aspekta, taču praktiski tās tomēr esot grūti īstenojamas. Viņš skaidroja, ka visu veidu remontdarbi vienmēr ir pakārtoti ierobežotiem budžeta līdzekļiem un tikai no 2015. gada dome esot sākusi liela mēroga remontdarbus Rīgas ielās.
"Ne reizi nav bijis tā, ka mēs divus vai trīs gadus uz priekšu varētu plānot, cik daudz līdzekļu mums būs pieejami remontdarbiem. Piemēram, runājot par Aleksandra Čaka ielas remontu, tas sāksies šogad rudenī, lai gan cerējām, ka varēsim to sākt jau pavasarī. Un kavējums ir saistīts ar to, ka nav ne valsts, ne pašvaldības budžeta," skaidroja N. Ušakovs.
Pēc viņa paustā, neraugoties uz to, ka dome ir pieņēmusi noteikumus, kas paredz komunikāciju turētājam veikt remontdarbus par saviem līdzekļiem, ja gadījumā tiek uzlauzts tikko izremontētas ielas asfalts, šādas situācijas vienalga notiekot.
Runājot par automašīnu skaita samazināšanu pilsētas centrā, mērs teica, ka pirms pusotra gada ir sākts darbs, lai tuvākajā laikā ieviestu tehniska rakstura ierobežojumus, kas šī mērķa sasniegšanu veicināšot. "Tomēr arī tas būs atkarīgs no budžeta un tā, cik ātri sakārtosim ceļus," pauda Ušakovs.
Manipulē ar jēdzieniem
Tikmēr Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins skaidroja, ka tikai projektēšanas procesā pašvaldība var apzināt visas problēmas, ar kurām var nākties saskarties projekta laikā – pirms tam tas neesot iespējams. "Šeit ir atšķirīga izpratne jēdzienos, jo tas, ko VK sauc par izpēti, patiesībā no likumu viedokļa ir projektēšana. Nav iespējams pirms projektēšanas "ieguglējot" saprast, kā konkrētais projekts veidosies," pauda Jakrins, norādot, ka pašvaldība nevar paredzēt, cik izmaksās projekts, cik īpašumus vajadzēs atsavināt un kādas citas problēmas radīsies, pirms nav pabeigta projektēšanas sadaļa.
Jakrins arī teica, ka, investējot inženierkomunikāciju atjaunošanā, jebkurš ielu atjaunošanas projekts kļūtu desmit reizes dārgāks. "Ja mēs atjaunotu Krišjāņa Barona ielu ar visiem inženiertīkliem, tas maksātu 60 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka šo gadu laikā mēs būtu izbūvējuši tikai vienu "zelta" Barona ielu. Līdz ar to, ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, mēs veicam tikai ielu seguma atjaunošanu un par minimāliem līdzekļiem mēģinām iegūt maksimāli efektīvu rezultātu," pauda amatpersona.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003