Briti joprojām neziņā

Līdz 29. martam – izstāšanās datumam no ES – tikai divas nedēļas

Ja kāds cerēja, ka balsojums britu parlamentā 12. martā beidzot nesīs skaidrību un tiks apstiprināts Britānijas premjerministres Terēzas Mejas piedāvātais izstāšanās plāns nr. 2, tad šīs cerības sagrautas pilnībā ar pamatīgu balsu pārsvaru. Vakar vakarā bija paredzēts balsojums par to, vai lūgt ES atļauju aizkavēt izstāšanās datumu. Jautājums kā uz to reaģēs ES? Ja briti vēlas pagarināt pašu noteikto izstāšanās no ES datumu – 29. martu, tad nepieciešama visu 27 ES valstu piekrišana. Ja kaut viena valsts to neatbalstīs, tad gaidāms cietais breksits par spīti tam, ka britu parlaments nupat šādu iespēju ir noraidījis. Kas īsti notiek Apvienotajā Karalistē, to nu nezina neviens. Joprojām viedokļi dalās gan parlamentā, gan visā valstī, nav atbalsta nevienam izstāšanās vai neizstāšanās variantam, arī ne atkārtotam referendumam vai jaunām vēlēšanām.

Ja kāds cerēja, ka balsojums britu parlamentā 12. martā beidzot nesīs skaidrību un tiks apstiprināts Terēzas Mejas piedāvātais izstāšanās plāns nr. 2, tad šīs cerības sagrautas pilnībā ar pamatīgu pārsvaru – 149 balsīm. Taču 13. martā parlaments nobalsoja par to, ka arī bezlīguma izstāšanās nenotiks, tiesa, šis balsojums gan nav juridiski saistošs un britu valdība var darīt tā, kā tai labpatīkas.

Mejas izstāšanās plāns nr. 2 noraidīts

12. marts noteikti nebija tā diena, kad žurnālisti un protestētāji labprāt dežurētu pie parlamenta, jo, lai arī gaisa temperatūra nebija no zemākajām, tomēr ik pa brīdim lija un pūta stindzinošs vējš. Tieši blakus Vestminsterei nav veikalu vai kafejnīcu, kur uz brīdi sasildīties, tuvākā vieta ir metro stacija, kas parasti ir pārpildīta.

Ar balsojumu pārsteigumu nebija – parlaments noraidīja otro Mejas piedāvāto izstāšanās plānu. Tiesa, pats plāns nebija mainījies, taču no ES bija panākti vairāki papildinājumi, kas apliecināja, ka Apvienotā Karaliste (AK) netiks turēta Īrijas robežas gūstā bezgalīgi. Britu eksperti šos papildinājumus novērtēja kā nepietiekamus, eļļu ugunij pielēja britu ģenerālprokurors Džefrijs Kokss, secinot, ka AK joprojām var palikt "backstop" bezgalīgi, tādēļ galu galā ar 391 balsi pret un 242 balsīm par piedāvājums nr. 2 tika noraidīts. Pret Mejas plānu balsoja gan Demokrātiskā unionistu partija (DUP), gan toriju breksiteru grupa, gan opozīcija – leiboristi, pret balsoja arī daudzi pašas Mejas konservatīvās partijas biedri.

Meja zaudē balsojumu un balsi

Balsojumu noteikti atcerēsies arī pēc Terēzes Mejas baisi čerkstošās aizkapa balss. Kad leiboristu pārstāvis norādīja uz viņas grūtībām teikt runu, Mejai izdevās sasmīdināt parlamentu, atcērtot: "Protams, jūs tā varat teikt, bet jums vajadzētu dzirdēt Žana Kloda Junkera balsi mūsu sarunas beigās!" Nākamajā dienā laikraksti nesaudzēja premjeri, "The New York Times" rakstot, ka "Terēza Meja ir zaudējusi ne tikai balsi, bet arī draugus", tabloīdam "The Express" nekautrējoties jautāt: "Kas noticis ar Terēzas Mejas balsi, un kas noticis ar viņu pašu?" Te gan jāpiebilst, ka balss zaudēšana ilgas runāšanas dēļ nav nekas neparasts, ilgstoši runājot skaļi vai emocionāli, var samocīt balss saites. Ārsti šādos gadījumos iesaka nerunāt vismaz nedēļu, taču valsts vadītājam tas nav iespējams.

Nebūs arī bezvienošanās izstāšanās

13. martā Mejai neveicās labāk ne ar runāšanu, ne balsojumu. Arī demonstrantu rindas izskatījās retākas, saprotot, ka vēl vienu aukstu un vējainu dienu neizturēt.

Ar 312 balsīm par, 308 pret tika pilnībā noraidīta bezlīguma izstāšanās par spīti Mejas atkārtotajiem aizrādījumiem, ka cieto breksitu vajadzētu atstāt "uz galda". Šis parlamenta lēmums nav valdībai saistošs un joprojām iespējams izstāties no ES 29. martā, taču diez vai Meja riskēs to darīt, zinot, ka var izsaukt vispārēju sašutumu.

Nākamais balsojums paredzēts par to, vai lūgt ES atļauju aizkavēt izstāšanās datumu, kas notiks brīdī, kad šī avīze jau drukājas, taču eksperti domā, ka parlaments par šo labojumu nobalsos. Cits jautājums, kā uz to reaģēs ES, jo zināms, ka tāpat vienkārši pagarinājums netiks dots. BBC politiskā redaktore Laura Kuensberga raksta, ka britu politikā šobrīd ir krīze, premjerministre ir kārtējo reizi zaudējusi, taču krīze dod arī jaunas iespējas. Piemēram, drīzumā parlamentāriešiem tiks piedāvātas divas izvēles iespējas – vai nu balsot par Mejas izstāšanās līgumu, kas noraidīts jau divreiz, vai arī akceptēt to, ka breksits aizkavēsies. "Tā nav valdības, kas kontrolē situāciju, izvēle. Bet šī taktika ir pareizā, lai no haosa iegūtu visu iespējamo," raksta populārā politiskā komentētāja.

Trešais mēģinājums nobalsot par Mejas izstāšanās līgumu

Jā, tieši tā – tiek plānots, ka tuvākajās nedēļās parlamentāriešiem nāksies balsot par to pašu līgumu trešo reizi. Jāatgādina, ka pirmajā reizē pret balsojums bija ar 230 balsu pārsvaru, otrajā reizē ar 149. Mejas plāna atbalstītāju skaits aug, gan ne tādēļ, ka tas kādam sāktu iepatikties, bet gluži vienkārši tāpēc, ka neskaidrība nevar turpināties bezgalīgi.

Iespējams, ka ģenerālprokurors Kokss mainīs savu nostāju Īrijas robežas jautājumā, atzīstot, ka AK tomēr nebūs jāpaliek ES bezgalīgi. Mejas partijas biedrs eiroskeptiķis Simons Klārks, kurš līdz šim ir balsojis pret, atzinis, ka nākamreiz "ar revolveri pie deniņiem" tomēr varētu nobalsot par, jo skaidrs, ka par bezvienošanās breksitu nav jēgas cīnīties.

Brisele atbalstītu trešo mēģinājumu

ES līderi Mejas atkārtotā balsojuma ideju atbalsta. "Mēs esam vienojušies par izstāšanās līgumu ar premjeri un ES ir gatava to parakstīt," uzsver Eiropas Komisijas pārstāve, bet Īrijas premjers Leo Vardakars atgādina, ka AK ir laipni aicināta atpakaļ ES.

Gadījumā ja AK vēlas pagarināt pašu noteikto izstāšanās no ES datumu – 29. martu, tad nepieciešama visu 27 ES valstu piekrišana. Ja kaut viena valsts to neatbalstīs, tad gaidāms cietais breksits par spīti tam, ka britu parlaments nupat šādu iespēju ir noraidījis. Vācija varētu atbalstīt izstāšanās termiņa pagarināšanu, jo bezvienošanās izstāšanās iedragātu Vācijas ekonomiku. Angela Merkele gan nav pateikusi tieši, taču viss norāda uz to, ka Vācija nebūs tā valsts, kas nepiekritīs.

Arī Francija piekristu īsam pagarinājumam, taču, ja briti vēlas vairāk laika, tad nāksies precīzi definēt, kādēļ tas nepieciešams. Polijas ārlietu ministrs jau atzinis, ka AK vajadzēs nedaudz vairāk laika un ka "bezvienošanās breksits ir vissliktākā opcija". Tiek lēsts, ka Lielbritānijā dzīvo aptuveni viens miljons poļu, tādēļ abu valstu valdības cieši sadarbojas un plāno to darīt arī turpmāk.

Nīderlande pagaidām nogaida, uzsverot, ka izstāšanās termiņa pagarinājums ir iespējams, taču nepieciešams nopietns iemesls. "Priecāšos par jebkuru risinājumu, kas vien varētu tikt galā ar problēmu, taču tam šobrīd ir jānāk no Londonas," saka Nīderlandes ārlietu ministrs Stefs Bloks.

Savukārt Itālija gatava atbalstīt izstāšanās termiņa pagarinājumu ar diviem noteikumiem – pirmkārt, britiem jāpaskaidro, ko tieši viņi grib, otrkārt, ir jāzina precīzi, uz cik ilgu laiku pagarinājums tiek prasīts. Jāpiebilst gan, ka paši briti būtu ārkārtīgi priecīgi, ja būtu zināma kaut aptuvena atbilde kaut uz vienu no šiem jautājumiem.

Tad kas īsti notiek?

To nu nezina neviens. Joprojām viedokļi dalās gan parlamentā, gan visā valstī, nav atbalsta nevienam izstāšanās vai neizstāšanās variantam, arī ne atkārtotam referendumam vai jaunām vēlēšanām. Terēza Meja brīdinājusi parlamentu, ka nepieciešams nobalsot par viņas izstāšanās līgumu nākamo dienu laikā, pretējā gadījumā nāksies riskēt ar ilgu izstāšanās aizkavēšanos, kas varētu beigties ar palikšanu Eiropas Savienībā. Ja ar trešo reizi tiktu tomēr apstiprināts Mejas izstāšanās plāns, ko Brisele ir atzinusi kā vienīgo iespējamo, tad izstāšanās datumu – 29. martu – nāktos pārcelt par diviem trim mēnešiem. Pretējā gadījumā ES līderi varētu uzstāt uz pagarinājumu vismaz par gadu, ja ne ilgāk, un pa šo laiku varētu notikt daudz kas. Arī otrs referendums.