Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 11:10
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Pārtikas produktu cenām turpmāk nevajadzētu kāpt. Izņēmums gan ir dārzeņi
Pārtikas un lauksaimniecības nozares eksperti uzskata, ka turpmāk cenām vajadzētu saglabāties esošajā līmenī, ja vien nenotiks kādi tirgus satricinājumi. Izņēmums gan ir dārzeņi, kas, beidzoties vecajai un parādoties jaunajai ražai, kļūs dārgāki.
Šonedēļ publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Latvijā pagājušajā gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaudzis par 6%, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu kāpums par 14%. Dārzeņiem un kartupeļiem cenas pērn pieauga attiecīgi par 15,4% un 10,2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pēc CSP datiem redzams, ka dārzeņiem cenas turpināja augt arī šī gada sākumā.
Dārgāki sīpoli
Šonedēļ publiskotie CSP dati rāda, ka Latvijā pagājušajā gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaudzis par 6%, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu kāpums par 14%. Graudu vidējā iepirkuma cena pērn pieauga par 16%, sasniedzot augstāko cenu pēdējo piecu gadu laikā. Lielākais vidējās iepirkuma cenas pieaugums bija miežiem – par 27,3% un rudziem – par 20,8%.
Dārzeņiem un kartupeļiem cenas pērn pieauga attiecīgi par 15,4% un 10,2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pēc CSP datiem redzams, ka dārzeņiem cenas turpināja augt arī šī gada sākumā. Februārī tieši dārzeņu cenu pieaugumam par 13,5% un kartupeļiem – par 23,9% bija būtiskākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeņa pieaugumu.
Nule kā publiskotie Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) dati rāda, ka cenu kāpums turpinās arī martā. Proti, būtiski pieaugušas vairāku augļu un dārzeņu, kā arī miltu un gaļas produktu cenas Rīgas lielveikalu ķēdēs. Sīpoli salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu sadārdzinājās par 76%, kartupeļi – par 46%, bet kviešu milti kļuvuši dārgāki par ceturto daļu. Par 14% cena augusi rupjmaizei un vistas filejai. Tiesa, daļai pārtikas produktu cena samazinājusies.
LTVC vadītāja Ingūna Gulbe skaidro, ka jau pērn vasarā piedzīvotais lielais sausums atstājis ietekmi uz produktu cenām visā Eiropā, tostarp arī Latvijā. Dārzeņu kopraža Eiropā pagājušajā gadā bija gandrīz par trešdaļu zemāka nekā iepriekšējos gados. Piemēram, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, balto galviņkāpostu ražotājcena gadu mijā bija par 60% augstāka Latvijā un par 60–100% augstāka Lietuvā. Latvijai neraksturīgi, ka šobrīd visās lielveikalu ķēdēs vairs nav nopērkami Latvijā audzēti kāposti, bet dažos lielveikalos nav pieejami arī vietējie burkāni.
Nozarē strādājošie jau iepriekš izteicās, ka, beidzoties iepriekšējā gada ražām un sākoties jaunajām ražām, neizbēgami sekos dārzeņu cenu pieaugums.
Lētāks sviests un ķiploki
I. Gulbe skaidro, ka Latvijā sviesta mazumtirdzniecības cena beidzot sāk samazināties un atgriezties pamatotā cenu līmenī pēc "sviesta buma", bet eļļas cenas samazinās visā pasaulē. Piemēram, sviests kļuvis lētāks par 11%, bet saulespuķu eļļa – par 22%. Pēc CSP datiem, februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, par 4,6% lētāks kļuvis arī biezpiens, bet piens – par 5,4%.
Gada griezumā lētāki kļuvuši arī svaigi augļi. Ābolu cenu samazinājums skaidrojams ar slikto ābolu ražu Eiropā un sevišķi Vācijā 2017. gadā, kam sekoja ļoti augstas cenas veikalos 2018. gadā. Savukārt 2018. gadā Polijā ābolu raža bija rekordaugsta – poļu zemnieki zemo cenu dēļ pat rīkoja protesta akcijas, bet cenas tā arī palika zemas. Arī Latvijā ābolu raža beigu beigās izrādījās augstāka, nekā tika prognozēts vasaras vidū.
Melleņu cenu samazinājums ir saistāms ar ievērojamu audzēšanas platību pieaugumu pēdējos gados. Lielos apjomos mellenes audzē ne tikai Latvijā, un kopējais novākto ogu apjoms ir būtiski pieaudzis.
Lētāki šogad kļuvuši ķiploki. Ķiploku raža Eiropas valstīs bija zemāka, toties tā ir augstāka Ķīnā, kur jaunā raža pārklājās ar pērnās ražas atlikumiem. Tā novembra sākumā atsevišķās provincēs cenas bija pat tikai 0,08 USD/kg, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados.
Izmaiņu priekšā
Vērtējot gaļas nozari, situācija pa sektoriem ir atšķirīga. Kā būs turpmāk, vēl grūti prognozēt. Skaidrs, ka cūkkopības nozari ietekmējis Āfrikas cūku mēris, kas veicinājis cenu samazinājumu ne tikai Latvijā. Tiesa, pēdējās nedēļās sācies straujš cūkgaļas cenu kāpums. Janvārī vidēji viena kilograma cūkgaļas dzīvsvarā cena bija 0,89–0,93 eiro, bet šonedēļ cena jau sasniedza 1,12–1,19 eiro, prognoze darījumiem nākamajai nedēļai ir 1,17–1,20 eiro, zina teikt Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
***
Pārtikas cenas Rīgas lielveikalos martā (eiro/kg) un pieaugums/samazinājums pret iepriekšējā gada martu
Sīpoli 0,71 +76%
Galda bietes 0,48 +64%
Kartupeļi 0,55 +46%
Lielogu dzērvenes spainītī 4,73 +44%
Kviešu milti "Ekstra" 0,96 +25%
Burkāni 0,74 +21%
Vistas fileja 6,48 +14%
Āboli "Jonagold" 0,76 -41%
Krūmmellenes 16,23 -24%
Saulespuķu eļļa 1,80 -22%
Ķiploki 2,62 -17%
Zaļās vīnogas 3,55 -14%
Bumbieri 1,28 -11%
Sviests 9,12 -11%
Avots: Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003