Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 00:39
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Latvijas pārstāvniecība Eiropas Parlamentā nebūs tik sadrumstalota, kā tika prognozēts
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijas vēlētājs ir nobalsojis par politiskajiem spēkiem, kam pilsoņi vairākkārt ir uzticējušies arī iepriekšējās EP vēlēšanās – "Jauno Vienotību", "Saskaņu", Nacionālo apvienību un Latvijas Krievu savienību. Vienīgi "Attīstībai/Par" ("AP") Eiropas Parlamentā būs pārstāvēta pirmo reizi. Tas dod iespēju tai nostiprināties arī Latvijas politikā. Tajā pašā laikā divas citas valdības koalīcijas partijas – Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV" – nesaņēma nepieciešamo atbalstu iekļūšanai EP.
Pretēji paredzējumiem, ka šoreiz lielākā intriga varētu būt tā, kurš politiskais spēks iegūs divus mandātus, Latvijas pārstāvniecība EP nebūs tik sadrumstalota, kā tika prognozēts. Pa divām vietām saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo neoficiālo informāciju varētu iegūt "Jaunā Vienotība" ("JV"), "Saskaņa" un arī Nacionālā apvienība (NA). No "JV" tāpat kā no Latvijas Krievu savienības EP varētu būt jau ļoti pieredzējuši eiroparlamentārieši, bet no "Saskaņas" saraksta iekļuvušie tajā strādās pirmo reizi. Pirmo reizi EP, iespējams, strādās arī kultūras ministre Dace Melbārde (NA), kā arī politologs Ivars Ijabs ("AP"), kuru partiju apvienība piesaistīja tikai pirms EP vēlēšanām.
Oficiālie balsošanas rezultāti būs zināmi šodien, jo saskaņā ar ES noteikumiem tos drīkst paziņot tikai tad, kad balsošana būs beigusies visās Eiropas Savienības valstīs. Galīgos EP vēlēšanu rezultātus Latvijā plānots apstiprināt divu nedēļu laikā. Saskaņā ar LETA informāciju EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis ("JV"), Sandra Kalniete ("JV"), Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai"), Roberts Zīle (NA), Dace Melbārde (NA), Ivars Ijabs ("AP") un Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība).
Nedaudz pietrūka
JKP tāpat kā Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kurām nedaudz varētu pietrūkt, lai savus pārstāvjus sūtītu uz Briseli, notikušais nav sarūgtinājis. JKP ierakstā sociālajā vietnē "Twitter" ir teikts: "Pateicamies partijas biedriem, atbalstītājiem un vairākiem desmitiem tūkstošu vēlētāju, kuri atbalstīja Andi Kudoru un viņa komandu EP vēlēšanās! Esam priecīgi par to, ka Latvijai piedāvājām patiesi cienījamu izvēli." Arī ZZS viens no līderiem Armands Krauze aģentūrai LETA ir teicis, ka pozitīvi vērtē to, ka, pēc neoficiālas informācijas, ZZS tomēr ir pārvarējusi 5% barjeru, lai arī, iespējams, neiegūs vietu EP. A. Krauze arī atzīmējis, ka "populistiskās partijas – Jaunā konservatīvā partija un "KPV LV" – ir palikušas aiz mums, tas parāda, ka vēlētājs ir novērtējis šo populistu melus un darbošanos Saeimā, kas kopumā ir destruktīva". ZZS tagad ir opozīcijā.
Tāpat iekļūšanai EP nedaudz, iespējams, pietrūcis Latvijas Reģionu apvienībai (LRA), kas līdzīgu vilšanos piedzīvoja arī Saeimas vēlēšanās, paliekot pirmā aiz svītras. LRA līderis Edvards Smiltēns "Latvijas Avīzei" sacīja – esot bijis jūtams, ka tiek īstenotas divas stratēģijas – viena bijusi vērsta uz to, lai "izcirstu laukā tās partijas, kas balansē uz piecu procentu barjeras robežas, no kā iegūtu "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība". Šīs pieejas cena esot divas vietas arī "Saskaņai". Savukārt LRA bijusi orientēta uz to, lai ir lielāka partiju pārstāvniecība un pēc iespējas vairāk EP grupās būtu Latvijas deputāti. E. Smiltēns uzskata, ka vēlēšanu problēmas – neizsūtītie paziņojumi un liegtā iespēja nobalsot jebkurā iecirknī, kas tika solīta, – arī atsaucās tieši uz reģionu cilvēku dalību vēlēšanās. Mazā aktivitāte varētu būt skaidrojama arī ar vēlētāju vilšanos un dusmām par neizpildītajiem Saeimas vēlēšanu solījumiem, kas savukārt, visticamāk, ietekmējis JKP rezultātu, uzskata E. Smiltēns. Viņam ir sajūta, ka "šīs nebija godīgas vēlēšanas un tajās rezultātu ietekmēja arī apzināti vai neapzināti radītas nejaušības".
Krievvalodīgo partijām trīs vietas
No četriem politiskajiem spēkiem – "JV", ZZS, JKP un "KPV LV" –, kas pretendēja uz līdz šim ietekmīgo Eiropas Tautas partijas grupu, EP, visticamāk, iekļūs tikai "JV". Savukārt "Saskaņai" pirmo reizi otrā ietekmīgākajā – sociālistu grupā – varētu būt divi deputāti un tie šoreiz, visticamāk, saglabās saikni ar savu politisko spēku un pārstāvēs tā intereses. Jāatgādina, ka iepriekš no "Saskaņas" EP iekļuva Andrejs Mamikins, kurš tagad bija viens no Latvijas Krievu savienības saraksta līderiem. Līdzīgi vēl pirms tam attiecības ar partiju sarāva no tās ievēlētais Aleksandrs Mirskis.
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, vērtējot neoficiālo informāciju par EP vēlēšanu rezultātiem, "LA" kā ievērības cienīgu pavērsienu minēja to, ka austrumslāvu partijas šoreiz ir ieguvušas trīs vietas, ko var skaidrot ar "Nila Ušakova un Andra Amerika efektu". "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība EP vēlēšanās ir ieguvušas labākus rezultātus nekā Saeimas vēlēšanās, kas varētu būt saistīts ar to, ka "JV", NA un arī Latvijas Krievu savienība "uzlika" spēcīgus kandidātus, kuri Eiropas lietās ir ļoti pieredzējuši, uzskata politologs. Viņš sacīja: "Līdz ar to vēlētāji balsoja par cilvēkiem, kuri tiem asociējas ar kompetenci Eiropas jautājumu risināšanā." Uzlūkojot ZZS rezultātu, J. Ikstens pieļāva, ka to varēja iespaidot arī tas, ka "Danas Reiznieces–Ozolas tēls neiet kopā ar ZZS vērtībām un viņa nav pareizajā partijā", bet šajā gadījumā būtu svarīgi sagaidīt, kā vēlētājs ar plusiņiem un svītrojumiem ir novērtējis katru kandidātu.
***
Vēlētāju aktivitāte 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā
Vēlēšanās kopumā nobalsojuši 473 100 vēlētāji, kas ir 33,51% visu balsstiesīgo. Tabulā norādīts balsotāju skaits un % no balsstiesīgo skaita. Avots: CVK
Rīga 162 925 39,31%
Ārzemes 1665 52,18%
Vidzeme 141 746 36,18%
Jūrmala 12 791 36,25%
Valmiera 7476 40,11%
Alojas novads 1219 30,92%
Alūksnes novads 3591 28,50%
Amatas novads 1404 33,22%
Apes novads 795 28,27%
Ādažu novads 3349 44,22%
Babītes novads 2823 39,69%
Baldones novads 1628 39,11%
Beverīnas novads 843 35,12%
Burtnieku novads 2035 34,80%
Carnikavas novads 2759 42,80%
Cesvaines novads 606 29,16%
Cēsu novads 5291 38,27%
Ērgļu novads 828 34,88%
Garkalnes novads 2409 41,15%
Gulbenes novads 4386 25,87%
Ikšķiles novads 3424 47,62%
Inčukalna novads 1687 32,04%
Jaunpiebalgas novads 533 30,01%
Kocēnu novads 1659 34,95%
Krimuldas novads 1513 37,05%
Ķeguma novads 1488 34,00%
Ķekavas novads 7008 42,66%
Lielvārdes novads 2591 33,52%
Limbažu novads 4682 34,13%
Līgatnes novads 944 34,09%
Lubānas novads 634 31,81%
Madonas novads 5961 31,49%
Mazsalacas novads 871 34,37%
Mālpils novads 847 31,70%
Mārupes novads 5855 45,79%
Naukšēnu novads 475 32,16%
Ogres novads 9845 38,45%
Olaines novads 3818 32,52%
Pārgaujas novads 984 31,94%
Priekuļu novads 2053 33,16%
Raunas novads 910 35,30%
Ropažu novads 1618 32,69%
Rūjienas novads 1282 31,26%
Salacgrīvas novads 2196 34,50%
Salaspils novads 4887 35,24%
Saulkrastu novads 2321 42,40%
Sējas novads 654 36,43%
Siguldas novads 5661 41,00%
Smiltenes novads 3630 36,22%
Stopiņu novads 2745 39,38%
Strenču novads 653 28,82%
Valkas novads 2091 31,91%
Varakļānu novads 864 32,80%
Vecpiebalgas novads 1129 35,28%
Latgale 48 435 23,55%
Daugavpils 13 707 23,97%
Rēzekne 6184 27,34%
Aglonas novads 641 23,38%
Baltinavas novads 207 23,66%
Balvu novads 2685 26,07%
Ciblas novads 373 17,73%
Dagdas novads 984 17,55%
Daugavpils novads 2942 18,20%
Ilūkstes novads 1428 25,62%
Kārsavas novads 846 18,73%
Krāslavas novads 2528 22,35%
Līvānu novads 2524 27,63%
Ludzas novads 2246 22,27%
Preiļu novads 2285 29,09%
Rēzeknes novads 4293 20,37%
Riebiņu novads 930 22,50%
Rugāju novads 456 25,39%
Vārkavas novads 491 30,53%
Viļakas novads 911 22,67%
Viļānu novads 1312 27,64%
Zilupes novads 462 20,91%
Kurzeme 55 747 30,10%
Liepāja 15 140 33,07%
Ventspils 6868 29,18%
Aizputes novads 2086 30,21%
Alsungas novads 392 34,24%
Brocēnu novads 1195 25,46%
Dundagas novads 962 29,85%
Durbes novads 800 34,86%
Grobiņas novads 2396 34,90%
Kuldīgas novads 5335 28,43%
Mērsraga novads 374 28,44%
Nīcas novads 907 33,91%
Pāvilostas novads 669 30,08%
Priekules novads 1064 26,41%
Rojas novads 1051 34,05%
Rucavas novads 424 32,24%
Saldus novads 5294 28,32%
Skrundas novads 1075 27,44%
Talsu novads 6993 29,16%
Vaiņodes novads 446 24,90%
Ventspils novads 2276 25,37%
Zemgale 62 582 29,58%
Jelgava 12 343 31,44%
Jēkabpils 4882 29,64%
Aizkraukles novads 2039 32,79%
Aknīstes novads 526 25,06%
Auces novads 1444 27,91%
Bauskas novads 4967 28,03%
Dobeles novads 4294 28,51%
Engures novads 2147 36,70%
Iecavas novads 2089 33,91%
Jaunjelgavas novads 1096 25,52%
Jaunpils novads 585 31,72%
Jelgavas novads 4104 24,68%
Jēkabpils novads 977 25,98%
Kandavas novads 1821 27,96%
Kokneses novads 1281 30,65%
Krustpils novads 1193 26,77%
Neretas novads 768 27,63%
Ozolnieku novads 2362 33,96%
Pļaviņu novads 1204 30,44%
Rundāles novads 668 26,26%
Salas novads 760 27,66%
Skrīveru novads 1041 37,47%
Tērvetes novads 772 30,36%
Tukuma novads 6422 28,78%
Vecumnieku novads 1977 31,24%
Viesītes novads 820 27,77%
***
Latviešu vēlētāji bijuši aktīvāki
Eiropas Parlamenta vēlēšanās provizoriskie aktivitātes dati liecina, ka latviešu vēlētāji bijuši aktīvāki, ziņo LETA pēc Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra Ritvara Eglāja teiktā. Provizoriskie rezultāti liecina, ka aktivitāte visaugstākā bijusi Rīgas centrālajos vēlēšanu iecirkņos, kas varētu būt saistīts ar to, ka cilvēki aktīvi izmantojuši iespēju iepriekš nobalsot sev ērtākajā iecirknī. "Piemēram, iecirkņos Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, Kongresu namā, kā arī lielveikalā "Spice" aktivitāte sasniegusi divas trešdaļas no balsstiesīgajiem. Tāds pats līmenis sasniegts arī atsevišķos latviskākos Rīgas rajonos, piemēram, trīs iecirkņos Teikā un vienā iecirknī Vecāķos," sacīja Eglājs. Viņš piebilda, ka tajos Rīgas rajonos, kur vairākums iedzīvotāju ģimenē runā krievu valodā, aktivitāte bijusi zemāka, piemēram, zem 30% tā bijusi Daugavgrīvā, Ķengaraga tālākajā galā ap Šķirotavu, Maskavas priekšpilsētā starp dzelzceļu un Daugavu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003