Vasaras koncertzāles priekam

Atjaunoto Mellužu estrādi atklāja Jāņos. Restaurācijas izmaksas – 2,17 miljoni eiro.

Brīvdabas estrādes – vairāk vietējo iedzīvotāju un tūristu izklaidei, ne peļņai

Šovasar atklāšanu piedzīvo vismaz divas brīvdabas estrādes – sestdien notiks jaunuzceltās Rojas brīvdabas estrādes – vasaras koncertzāles svinīgā atklāšana, kas esot bijis visu rojenieku sapnis vairāk nekā 30 gadu garumā un izmaksājis trīs miljonus eiro, bet Mellužos Jāņos iedziedāta un iedancota tikko atjaunotā estrāde. Rojas estrādi pašvaldība vēlas pozicionēt kā centrālo Ziemeļkurzemes estrādi, kurā varētu notikt ne tikai lokāli, bet arī reģionāli un visas valsts mēroga kultūras notikumi.

Vasarā brīvdabas estrādēs pagastos, novados un pilsētās notiek dažādi koncerti, teātra izrādes, koru un tautas deju ansambļu sarīkojumi, ģimenes festivāli. Bet kāds ir šo vasaras koncertzāļu piepildījums, kā sokas ar ieguldījumu atpelnīšanu?

Vērienīgas brīvdabas estrādes tiek restaurētas un celtas vietējo iedzīvotāju un tūristu izklaidei, tomēr saimnieciskās atdeves aspekti vairākumā gadījumu paliek miglā tīti

Kultūras žurnālista e-pastā teju katru dienu iekrīt informācija par koncertiem, teātra izrādēm, koru un tautas deju ansambļu sarīkojumiem, ģimenes festivāliem vienā vai otrā Latvijas malā, vasarā – parasti brīvdabas estrādē. Turklāt šovasar atklāšanu piedzīvos vismaz divas koncertzāles – Rojā pavisam jauna, Mellužos – pēc restaurācijas. Ir ziņas, ka top vai rekonstrukcijai gatavojas vēl vairākas.

Estrāžu celtniecības un restaurācijas izmaksas nav mazas. Meklējot informāciju par to, cik tad īsti Latvijā ir vasaras koncertzāļu un kāds ir to piepildījums, radās divi secinājumi. Pirmkārt, kultūras statistikas vietne, pat pārtopot no "Kulturaskarte.lv" par "Kulturasdati.lv" un uzlabojot saskarni, joprojām stipri klibo informatīvajā piepildījumā. Šeit, meklējot "estrādi", "brīvdabas estrādi" un "vasaras koncertzāli", kopā atradīsiet tikai nedaudz vairāk kā 60 vienības, kaut gan, šķiet, tās atrodamas vismaz katrā otrajā pagastā.

Otrkārt, lielākā daļa pašvaldību brīvdabas estrādes (citviet tās tiek dēvētas par vasaras koncertzālēm) drīzāk uztver kā ieguldījumu vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, mazāk rūpējoties par ieguldījumu atpelnīšanu. Protams, kā ikvienā jomā, arī šajā ir izņēmumi.

"Kultūrzīmes" pievērsās vairāku vasaras koncertzāļu tapšanas gaitai un plāniem.

Saimnieciskā koncepcija – ieguldījums kultūrvidē

Tūliņ pēc Pēterdienas, 30. jūnijā, Dikļu Neikenkalna dabas koncertzālē tiks svinēta 155. gadskārta kopš Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem. Vispārējo latviešu dziesmu svētku 150. jubileja vēl tikai pēc pāris gadiem, un uz to, cerams, pilnā krāšņumā piedzīvosim vērienīgāko Latvijas brīvdabas celtni – atjaunoto Mežaparka Lielo estrādi, taču Dziesmu svētku tradīcija ir senāka. Tās aizsācējs 1864. gadā bija Juris Neikens.

Neikenkalna dabas koncertzāle saņēmusi augstu novērtējumu Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursā – 2015. gadā tā atzīta par labāko būvi kategorijā "Ainava", kā arī saņēmusi Latvijas Dizaineru savienības gada balvu kategorijā "Vides labiekārtojuma objekti un ārtelpas vizuālās komunikācijas objekti" un izvirzīta Eiropas Padomes Ainavu balvas atlasei no Latvijas. Tas, vai vērienīgā celtne balvu saņems, kļūs zināms šī gada nogalē.

Kocēnu novada dome Nei-kenkalna dabas koncertzāles būvniecību Dikļos bija noteikusi par prioritāro investīciju projektu un tās izveidē ieguldīja 250 000 eiro. Arhitekta Uģa Šēnberga un XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku galvenā režisora Uģa Brikmaņa atjautīgais plānojums panācis, ka vietā, kur agrāk skatītāju ietilpība nepārsniedza piecus simtus, izdevies izveidot plašu skatuvi, kuru vienlaikus var izmantot aptuveni 2000 dziedātāju un dejotāju un uz skatuves notiekošo vērot vismaz tikpat skatītāju. Savukārt vides dizainu izplānojis mākslinieks Ivars Mailītis, un vidi atdzīvina arī viņa veidotais vides mākslas objekts "Sidraba birzs".

Ieskandināta Neikenkalna dabas koncertzāle tika vērienīgi – ar koncertu, kurā pieminēja Pirmo latviešu dziedāšanas svētku 150. gadadienu, pēc tam tieši šeit notika vērienīgā tautas mūzikas cikla "Pagānu gadagrāmata" pirm-atskaņojums, kā arī dejas izrāde "No zobena saule lēca". Savukārt šogad 6. jūlijā, neilgi pēc Pirmo latviešu dziedāšanas svētku piemiņas koncerta, notiks mūzikas sarīkojums "Virzskaņa", kurā pulcēsies laikmetīgās mūzikas pārstāvji no Latvijas, Igaunijas un Lielbritānijas.

Šie divi notikumi iezīmē estrādes apsaimniekošanas koncepciju – daļa tajā notiekošo sarīkojumu ir atvērti visiem interesentiem bez ieejas maksas, kamēr otra puse ir maksas sarīkojumi. Taču, kā atklāj Kocēnu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Upīte, arī šajos gadījumos pašvaldība ir pretimnākoša ģimenēm ar bērniem. "Neikenkalnā noturētas arī kāzu ceremonijas, un mēs par to neprasām samaksu, tikai lūdzam iepriekš informēt un saskaņot. Dabas koncertzāle nav peļņas objekts, drīzāk, tā kā šī ir Latvijas kultūrvēsturē un kultūrtelpā tik nozīmīga vēsturiska vieta, uzskatām to par ieguldījumu kultūrvidē," teic Elīna Upīte.

Vienā projektā sajūgtas

Veselas trīs estrādes piedzīvo atklāšanu projekta "Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē" ietvaros.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kultūras ministrijas līdzfinansējumu, un tajā iekļauta pavisam septiņu tūrismam un reģiona kultūras norisēm svarīgu kultūras un dabas objektu atjaunošana vai celtniecība Kurzemes un Rīgas reģiona piejūras novadu pašvaldībās līdz 2021. gadam. Kopējās projekta izmaksas ir 7 022 935,93 eiro, no kuriem 2 948 460 eiro ir ERAF finansējums, savukārt valsts budžeta dotācija pašvaldībām 836 454,54 eiro un pašvaldību finansējums – 2 968 413,09 eiro.

2018. gada nogalē projekta iesniedzējs – Jūrmalas pilsētas dome – parakstīja vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Kā sadarbības partneri projektā piedalās Engures novada dome, Mērsraga novada pašvaldība un Rojas novada dome.

Projektā ietverta arī triju estrāžu atjaunošana vai būvniecība. Pirmā, Mērsraga brīvdabas estrāde "Jēgerleja", domājot par lībiešu kultūrtelpas un nemateriālā mantojuma saglabāšanu, jau atjaunota, paplašināta un atvērta. Pērn tā tika pieteikta kvalitatīva būvniecības procesa novērtējuma skatei "Gada labākā būve Latvijā 2018", iegūstot otro vietu kategorijā "Ainava".

Pa Jāņiem iedziedāta un iedancota arī atjaunotā Mellužu estrāde. "Art deco" stilā 20. gadsimta 20. un 30. gadu mijā būvētā celtne ir unikāla – viena no tikai divām līdz mūsdienām saglabātajām akustiskajām koka gliemežnīcām visā Baltijas reģionā – otra atrodama Igaunijas Sāmsalā. Sliktā tehniskā stāvokļa dēļ Mellužu estrāde kopš 2015. gada bija slēgta. Mellužu estrādes kompleksa restaurācijas kopējās izmaksas bija 2,17 miljoni eiro, no tiem 1,4 miljonus projektā piešķīra Eiropas Reģionālās attīstības fonds, no valsts budžeta dotācijas ieguldīti 118,9 tūkstoši eiro, bet Jūrmalas pilsētas dome, ieskaitot projekta neattiecināmās izmaksas, piedalījusies ar 746,4 tūkstošiem eiro.

Tādējādi Dzintaru koncertzāle, kuras pārraudzībā nodota Mellužu estrāde, ieguvusi vēl vienu pievilcīgu vasaras koncertvietu ar 625 sēdvietām un atjaunotu infrastruktūru. Šovasar tur plānoti vairāk nekā 20 pasākumi. Katru vasaras svētdienu estrādē tiks rīkotas tematiskās svētdienas bērniem – teātra izrādes, rotaslietu un dabas materiālu darbnīcas, sacensības, spēles, leļļu darbnīcas, mūzika un tamlīdzīgi, bet 13. jūlijā Mellužu estrādē tiks rīkoti Jūras svētki ar koncertu un balli.

Jautāta, vai pašvaldība plāno atgūt estrādes atjaunošanā ieguldītos līdzekļus, Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Elita Cepurīte atbildēja noliedzoši, norādot – atšķirībā no daudzām citām vietām Mellužu estrāde, viena no kūrortpilsētas vizītkartēm, tradicionāli dēvēta par "tautas skatuvi": "Mellužu parks ar estrādi allaž ir bijis brīvi pieejams visiem. Pasākumi parkā un estrādē ir bez maksas. Jūrmalas atpūtnieki 19. gadsimtā un arī vēlākajos gados bija baudījuši labu izglītību, un šiem cilvēkiem bija nepieciešama arī kvalitatīva izklaide. Jūrmalā šādas brīvdabas estrādes savulaik bija Ķemeros, Majoros, Dubultos, Dzintaros un arī Mellužos."

Turpretī Rojas novads, pirms ieguldīt salīdzinoši lielus līdzekļus modernas, plašas estrādes celtniecībā, apsvēris arī tās saimniecisko atdevi. Estrāde veidota kā atvērta tipa būve ar jumta segumu stilizēta jūras viļņa formā un sānu sienām. Tā sēdvietās un stāvvietās kopā var uzņemt līdz 2000 skatītāju, un celtniecība izmaksājusi trīs miljonus eiro, no kuriem 600 000 ir ES fonda piešķirtais finansējums, bet pārējais nācis no pašvaldības budžeta.

Rojas estrādi pašvaldība vēlas pozicionēt kā centrālo Ziemeļkurzemes estrādi, kurā varētu notikt ne tikai lokāli, bet arī reģionāli un visas valsts mēroga kultūras notikumi, pauda estrādes mākslinieciskā vadītāja Madara Aizgrāve: "Uz Rojas brīvdabas estrādi aicināts ir ikviens apmeklētājs no jebkura Latvijas novada, kurš mīl kultūru un vēlas vasaras vakarus pavadīt, apmeklējot koncertus, izrādes vai balles brīvdabas koncertzālē dažu metru attālumā no jūras. Rojas brīvdabas estrāde – vasaras koncertzāle – ir kultūras platforma Ziemeļkurzemē, uz kuru var doties jebkuros laikapstākļos un omulīgi baudīt pasākumus, jo ne lietus, ne vējš netraucēs to kvalitāti. Šobrīd Rojas estrāde ir vienīgā brīvdabas estrāde Ziemeļkurzemē, kas ir celta kā atklāta tipa ēka ar jumtu un sienām."

Estrāde tiks atklāta Pēterdienā, 29. jūnijā, plkst. 19 ar ļoti kvalitatīvu koncertu – Latvijas Radio bigbenda programmu "No The Beatles līdz Ed Sheeran", ieeja – brīva.

Pirmo sezonu vasaras koncertzāle sāks 5. jūlijā ar muzikālā iestudējuma "Čikāgas piecīši – atgriešanās" pirmizrādi par šo leģendāro trimdas ansambli. Īpašs brīdis būs izrādes fināls, kurā aktieriem uz skatuves pievienosies viena no ansambļa dalībniecēm Lorija Vuda-Cinkusa un Rojas popgrupa "Jāņabērni". Madara Aizgrāve sola, ka šovasar estrādē skanēs arī populārākās itāļu operu ārijas, latviešu mūziklu un rokoperu skaistākās dziesmas, rībinās grupa "Pērkons", viesosies Aija Andrejeva ar draugiem, humora devu varēs iegūt, apmeklējot izrādi "No saldenās pudeles", kā arī būs iespēja piedalīties lustīgā ziņģu un danču andelē kopā ar spraunajām "Atštaukām" no Kurzemes un enerģijas pilno postfolkloras grupu "Rikši" no Latgales. Savukārt 23. augustā, kad visā Latvijā atzīmēs 30 gadus, kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji sadevās rokās Baltijas ceļā, Rojas brīvdabas estrādē, notiks pirmatskaņojums koncertstāstam "Es rakstu tavu vārdu: BRĪVĪBA".

Madonā sapņo par lielāko Vidzemē

Līdzīgi kā Rojas estrāde pozicionēta kā lielākā Ziemeļkurzemē, jau pirms pieciem gadiem Madonā iecerēta lielākā Vidzemē. Meklējot iedvesmu, pašvaldības vadība devusies pat uz iecienīto Polijas popmūzikas citadeli Sopotu. Kopš tā laika, kā atklāj Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris, brīvdabas koncertzāles skice pārveidota vismaz trīs reizes, pielāgojot pašvaldības iespējām un arī vajadzībām. Pašreizējais plāns ir estrāde ar membrānas tipa segumu skatuvei un segtu skatītāju daļu, kas varētu ietilpināt līdz 4000 klausītāju. "Nekādā gadījumā neesmu atteicies no šīs idejas un uzskatu – tuvāko piecu sešu gadu perspektīvā varam estrādi uzbūvēt," "Kultūrzīmēm" teica Guntis Ķeveris. Galvenais esot atrast līdzfinansējumu, jo pašreizējās aplēses liecina, ka estrādes būvniecība varētu izmaksāt aptuveni trīs miljonus eiro. Pašvaldība apsverot gan projekta ES fondu konkursiem iesniegšanu, gan arī vajadzīgo līdzekļu aizņemšanos.

Būvniecības iepirkums pagaidām vēl nav ticis izsludināts ne tikai tādēļ, ka nav skaidrības par finansējuma avotiem, bet arī tādēļ, ka pašvaldība pirmkārt vēlas izveidot precīzu skiču projektu. Īpaši svarīgi tas tādēļ, ka atšķirībā no citām līdzīgām brīvdabas koncertzālēm madonieši savējo vēlas izmantot gandrīz visu gadu. No pavasara līdz oktobra nogalei te varētu notikt koncerti, teātra izrādes, arī reģionālās Dziesmu un deju svētku skates. Savukārt ziemā skatuves daļā varētu tikt ierīkota pilsētas slidotava, bet skatītāju daļā būtu iespējams noturēt ziemas sporta sacīkšu atklāšanas un apbalvošanas ceremonijas.

Pieticīga, toties savējā

Mazākas estrādes tiek būvētas arī citviet Latvijā. Tā, piemēram, pērn tika atklāta par 274 444,89 eiro restaurētā estrāde Jēkabpilī, Kena parkā.

Adventes laikā tika ieskandināta jauna estrāde Kalngales Putnu parkā – biedrības "Kalngalieši" un pašvaldības dāvana ciema iedzīvotājiem Latvijas valsts simtgadē. Projekta kopējās izmaksas bija 33 668,34 eiro, no tiem publisko un privāto partnerattiecību "Sernikon" projektā iegūts 24 618 eiro Lauku atbalsta dienesta finansējums, 10% izmaksu sedza biedrība "Kalngalieši", kas veidojuši šim nolūkam biedra naudas uzkrājumu, un 8000 eiro bija Carnikavas novada pašvaldības finansējums.

Arī Valdemārpilī par 186 557 eiro pārbūvēta Dupurkalna estrāde, kas bija kļuvusi apmeklētājiem bīstama. Tā kā Valdemārpils ir vienīgā novada pilsēta, kurā nav kultūras nama, Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta pārvalde jau ilgstoši iestājās par Dupurkalna estrādes sakārtošanu kā vienu no prioritātēm. Pārbūves gaitā atjaunota estrādes un tās apkārtnes infrastruktūra, atjaunots asfalta segums estrādes deju laukumam un izvietoti soli 400 skatītājiem.

***

Dažu pēdējā laikā atklāto brīvdabas estrāžu izmaksas

• Mellužu estrāde: kopā 2,17 miljoni eiro; no tiem – 1,4 miljoni no Eiropas Reģionālās attīstības fonda; 118 900 eiro – valsts budžeta dotācija; 746 400 eiro – Jūrmalas pilsētas domes finansējums, ieskaitot projekta neattiecināmās izmaksas.

• Rojas estrāde: kopā 3 338 165,27 eiro, no tiem 600 000 no ES fondiem, 625 176, 65 – no valsts budžeta, pārējais –

2 112 988,62 eiro – pašvaldības finansējums.

• Kalngales Putnu parka estrāde – kopā 33 668,34 eiro; no tiem publisko un privāto partnerattiecību "Sernikon" projektā iegūts 24 618 eiro Lauku atbalsta dienesta finansējums; 10% 3366,83 eiro izmaksu sedza biedrība "Kalngalieši" un 8000 eiro – Carnikavas novada pašvaldības finansējums.