Rīga 5°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis 08:17
Vārda dienas: Jadviga, Laura
2020. Ko atlaidīs? Kam samaksās? Kuru apbalvos?
"Latvijas Avīzes" žurnālisti atskatās uz savām pērn veiktajām prognozēm, kā arī paredz, kas šogad gaidāms ekonomikā, politikā, kultūrā, veselības aprūpē un izglītībā
* * *
PASAULĒ: jauni izaicinājumi
Es neticu numeroloģijai, nākotnes zīlēšanai ar skaitļu palīdzību, jo tā balstīta nevis ciparos, bet gan anatomijā. Tik pierastā decimālā skaitīšanas sistēma patiesībā tiek lietota vien tāpēc, ka mūsu rokām kopā ir desmit pirksti. Ja cilvēkam to būtu seši, skaitļus mēs visdrīzāk izteiktu divpadsmitniekos jeb dučos, un tad nākamā gada zīmīgais skaitlis 2020 izskatītos pavisam citāds. Neraugoties uz šo skepsi, painteresējos, ko numerologi saka par nākamo gadu. Izrādās, tas būšot "kārtības, atbildības, stabilitātes, ģimenes, mājas un miera" laiks. Cerēsim, ka tā arī būs. Tomēr realitāte drīzāk būs cita. Vecie spēles noteikumi, kas balstījās uz tradīcijām un vērtībām, izirst. Politikā valda mirkļa izdevīguma diktēti īstermiņa risinājumi, kurus visprecīzāk raksturo Trampa vadmotīvs "to make a deal", tātad "slēgt līgumu".
? Ja jau esam nonākuši pie Amerikas – vai Tramps noturēsies seglos?
Maz ticams, ka republikāņu kontrolētais Senāts nobalsos par prezidenta atstādināšanu. Vēl vairāk – ja vēlēšanas notiktu šodien, tad, pateicoties ASV mažoritārajai vēlēšanu sistēmai, Tramps atkal tiktu ievēlēts prezidenta amatā. Bet līdz nākamā gada 3. novembrim, kad notiks ASV prezidenta vēlēšanas, vēl tālu. Vienlaikus Tramps ir sašķēlis Amerikas sabiedrību, un tas atbalsosies visā pasaulē, Latviju ieskaitot.
? Eiropa – breksita ēnā
Viena no galvenajām tēmām Eiropas politikā būs breksits. Vēl nekad ES pastāvēšanas vēsturē neviena no dalībvalstīm nav atstājusi savienību. Bezprecedenta notikums, kam būs politiskas, ekonomiskas, pat morālas sekas. Lielbritānija ir cieša Eiropas un Latvijas sabiedrotā. Ko gan mēs lai novēlam šai valstij, kas izlēmusi iet patstāvīgu ceļu? Pieklājības normas diktē teikt: "Lai izdodas!" Taču Lielbritānijas piemērs slēpj sevī milzīgus, pat eksistenciālus riskus ES pastāvēšanai nākotnē.
? Uz austrumiem no Zilupes – viss pa vecam?
Eiropa nav tikai ES. Kontinenta austrumos atrodas trīs slāvu valstis – Krievija, Ukraina un Baltkrievija, kas ir vitāli svarīgas mūsu kontinenta drošībai. Lai kā mums tas nepatiktu, Baltkrievija nākamajā gadā visdrīzāk nonāks vēl ciešākās Krievijas skavās. Lukašenko tiks atkal pārvēlēts prezidenta amatā. Savā vietā paliks "kontroles līnija", kas atdala Ukrainu no okupētajām Donbasa reģiona teritorijām. Bet Krievijā aizvien biežāk spriedīs par 2024. gadu, par varas tranzītu un valsti "pēc Putina". Vai arī "ar Putinu", bet tad jau citā (Krievijas–Baltkrievijas savienības prezidenta?) veidolā. Mūsu kaimiņvalsts aizvien vairāk sāks atgādināt krievu lelli matrjošku, kurā katra nākamā čaula ir aizvien noslēpumaināka: Krievija–Maskava–Kremlis–prezidenta kabinets–pats Putins un viņa nākotnes plāni.
? Vai uztraukums par klimata pārmaiņām pārņems visu pasauli?
Visdrīzāk ne. Zviedru pusaudze Grēta Tūnberga gan kļuvusi par žurnāla "Times" aizvadītā 2019. gada cilvēku. Tomēr Eiropa un pat ne Amerika vairs nav centrālā ass, ap kuru griežas pārējā pasaule. Āzijā, kur šodien jau dzīvo ap 4,5 miljardiem cilvēku, Grētas uzvedībā redz vien izlutinātas, sevī centrētas pusaudzes tieksmi pēc popularitātes. Ogļu elektrostacijas turpinās kūpēt Ķīnā, Indijā un Pakistānā.
* * *
POLITIKĀ: atlaist!?
Pagājušo gadu sagaidījām ar neziņu – pēc 13. Saeimas vēlēšanām vairākos mēģinājumos nebija izdevies izveidot valdību, korupcijas skandāli bija pamatīgi sapurinājuši "Saskaņas" "impēriju" Rīgā, klāt vēl neskaidrība par priekšā stāvošajām prezidenta vēlēšanām. Uzreiz jāsaka, ka neziņa pavada arī 2020. gada sākumu.
Tomēr, atskatoties uz savām pirms gada veiktajām politiskajām prognozēm, jāsecina, ka tās bijušas diezgan precīzas – valdību izdevās izveidot ar trešo piegājienu un par premjeru tiešām kļuva "Jaunās Vienotības" pārstāvis, Raimonds Vējonis nepalika prezidenta amatā un Rīgas domes atlaišanas process – lai gan visu gadu viļāts un staipīts – pagaidām vēl nav noslēdzies un šobrīd tiek vilkts caur parlamenta juridiskajiem gaiteņiem.
? Vai Rīgā mainīsies vara?
To, ka Rīgā būs ārkārtas vēlēšanas, šķiet, neviens vairs neapšauba. Cīņa pašlaik ir par niansēm – vēlēšanu laiku, jaunievēlētās domes pilnvaru termiņu un tamlīdzīgi. Acīmredzot Rīgas domes vēlēšanas nenotiks ne 29. februārī, kā sākotnēji tika minēts, ne martā, bet vēl vēlāk. Lai nu kā, līdzšinējai "Saskaņas"/"Gods kalpot Rīgai" koalīcijai, kas galvaspilsētā saimniekojusi desmit gadus, ir maz izredžu saglabāt varu. Monolītais bloks ir sācis drupt kā Rīgas tiltu balsti, un remontēt to arī neviens īsti nevēlas – tā vietā partiju līderi TV ziņās apmainās ar asprātīgām un indīgām replikām. Tiesa, saglabājot pieklājības robežu, jo ko gan tur nākotnē var zināt.
Visticamāk, nākamās domes sastāvs būs diezgan sadrumstalots, tomēr koalīcija, kas taps, būs politiski un idejiski pilnīgi atšķirīga no pašreizējās.
? Vai tiks savākti paraksti referendumam par Saeimas atlaišanu?
Saskaņā ar Satversmi, lai notiktu referendums, gada laikā nepieciešams savākt vismaz desmito daļu (154 865) vēlētāju parakstu. Līdz 2019. gada nogalei bija parakstījušies nepilni 44 tūkstoši, kas ir ap 28% no nepieciešamajiem parakstiem. Laika vēl daudz, tomēr var just, ka vilkme mazinās. Politologs Jānis Iksens intervijā "Latvijas Avīzei" gan nesen izteicās, ka varētu derēt – parakstus izdosies savākt. Iemesls ir tas, ka valdības partijas agri vai vēlu sastrādās kādu nejaucību, kas nokaitinās cilvēkus, un viņi atkal meklēs iespēju politiķus sodīt. Tomēr to labi saprot arī partijas. Mana prognoze – 154 865 parakstus līdz novembrim neizdosies savākt.
? Vai izdosies īstenot administratīvi teritoriālo reformu?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce kādā reizē tēlaini sacīja, ka viņa iecerētā administratīvi teritoriālā reforma, iespējams, esot kā "tanks tuksnesī, kuru pārtraucot stumt tas grims dziļāk smiltīs". Par to, ka Pūce turpinās stumt arī nākamgad, šaubu nav. Arī valdības partneru atbalsts viņam būs un, cik tas atkarīgs no Saeimas lēmumiem, grimšana netiks pieļauta. Cita lieta, ka arī opozīcijas rīcībā ir daži instrumenti, lai sarīkotu mazākas vai lielākas smilšu vētras un aizputinātu reformas virzītājiem acis. Piemēram, vismaz 34 deputātu paraksti ar lūgumu Valsts prezidentam apturēt likuma publicēšanu, vēršanās Satversmes tiesā, galu galā arī neapmierināto novadu mobilizācijas resurss vēl nav izsmelts.
Prognoze – uz priekšu ies, bet ļoti smagi.
* * *
VESELĪBAS APRŪPĒ: atkarīgs no Viņķeles
Rakstot aizvadītā gada veselības aprūpes prognozi, pieļāvu iespēju, ka Krišjāņa Kariņa ("Vienotība") valdībā Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par") varētu kļūt par veselības ministri, ja vien viņas pārstāvētā partija nenobīsies no sabiedrības rekcijas, jo Viņķele vēlēšanās saņēma daudz svītrojumu un netika ievēlēta. Partijas vadība, redzot, cik neatlaidīgi Viņķele vēlas iekļūt ministres krēslā, nelika šķēršļus un viņai to uzticēja.
Kā biju paredzējusi, nebija ilgi jāgaida, kad veselības ministre paziņoja, ka uz koalīciju virzīs priekšlikumu par divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu atcelšanu. Viņai gan netrūkst oponentu Saeimā, kas uzskata, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana bija jāievieš, sākot no 2019. gada otrā pusgada vai, vēlākais, no 2020. gada. Diemžēl ir nolemts, ka izmaiņas veselības aprūpes sistēmā plānots veikt tikai kopā ar izmaiņām nodokļu politikā, kuras plānotas 2021. gadā.
? Vai Ilze Viņķele saglabās veselības ministres portfeli arī 2020. gadā?
Tas būs atkarīgs tikai un vienīgi no viņas spējas komunicēt ar veselības aprūpes nozares organizācijām, kā arī Ministru prezidentu. Komunikācija abu starpā nav no tām sirsnīgākajām, tāpēc var pienākt brīdis, kad Kariņš lūdz "Attīstībai/Par" nomainīt veselības ministri ar citu personu.
Ticams scenārijs ir arī tas, ka partija, redzot, ka tās popularitāte tautas acīs mazinās un mediķu organizācijas pieprasa veselības ministres demisiju, pati piedāvā citu kandidatūru.
? Vai Veselības ministrijai izdosies vienoties ar zāļu lieltirgotavām par piecenojuma samazinājumu medikamentiem?
Visticamāk, ka izdosies vienoties par nelielu piecenojuma samazinājumu vai vismaz par zāļu cenu nepaaugstināšanu turpmāk, bet šis lēmums nāks ļoti grūti. Lieltirgotavas joprojām uzskata, ka zāļu cenas kritīsies tad, ja politiķi samazinās medikamentiem pievienotās vērtības nodokli (PVN). Patlaban PVN zālēm ir lielākais Baltijas valstīs – 12 procenti. Bet arī lieltirgotavu piecenojumi medikamentiem, kā to konstatējusi Konkurences padome, Latvijā ir augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā.
Otrs lieltirgotavu priekšlikums ir piešķirt vairāk budžeta līdzekļu valsts kompensējamiem medikamentiem. Ministrija janvārī gaida Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē pārstāvēto farmācijas nozares spēlētāju viedokli par VM piedāvātajiem priekšlikumiem, ko ministrija pagaidām neatklāj plašākai publikai.
? Vai mediķi saņems 20% pielikumu pie darba samaksas, kā noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā?
Visticamāk, ka šis pielikums būs, jo politiķi nevēlēsies, lai mediķu tūkstoši atkal pulcējas protesta akcijā pie Saeimas. Jau iepriekš veselības ministre ir sacījusi, ka naudas rezerves varot atrast, paaugstinot atsevišķus nodokļus, kas skar turīgos cilvēkus. Bet, ņemot vērā to, ka 2020. gadā valdība un Saeima mediķu darba samaksas pieaugumam piešķīra tikai pusi no nepieciešamā finansējuma, izņemot rezidentus, kuru alga palielināsies par solītajiem 20%, likumu tik un tā nevarēs izpildīt. Tajā ir noteikts vienmērīgs 20% darba samaksas pieaugums katru gadu.
* * *
EKONOMIKĀ: droši tērēsim nopelnīto
Prognozes 2019. gadam biju palicis zem virsraksta "Turpināsim uzbaroties". Tā arī darījām – ekonomika turpināja augt, visvairāk pateicoties eksportam. Lai arī ne tik strauji kā gadu iepriekš (par 4,8%), tomēr vairāk nekā citur eirozonā – par 2,3%. Arī nākamgad būs vismaz tikpat, ja vien nesabruks akciju tirgi, ja ASV nesanaidosies ar Ķīnu un ja ES pēc breksita paspēs noslēgt tirdzniecības līgumu ar Britāniju.
Uz algu palielinājumu vērstais 2020. gada budžets nākamgad mudinās tērēties vairāk. To jau piedzīvojām gada nogalē. "Ferratum" Ziemassvētku barometrs izmērījis, ka šajos svētkos Latvijas iedzīvotāji tērējuši vēl vairāk – 18% no mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem. Turklāt Ziemassvētkos cauri lidostai "Rīga" izceļoja ap 200 tūkstoši pasažieru. Tuvinieki mājās (vai paši pie ģimenes locekļiem viesstrādniekiem), dāvanas zem eglītes un cilvēkiem labs prāts. Negribas to sabojāt ar prognozi, ka nākamgad drošāk nopelnīto tērēt, jo noguldījumi var neatmaksāties.
Pērn prognozēju, ka OIK neatcels. Kaut arī Saeima lēma, ka no 1. aprīļa tā jāatceļ, tas nenotika. Šajā gadījumā priecājos, ka vēsa galva un ekonomika izrādījās stiprāki par politisko populismu. Kaut kur jau tas OIK noslēpsies – vai nu budžetā, kā to pašlaik ieprojektējusi Ekonomikas ministrija, vai kādā vides nodoklī.
Atbildot uz jautājumu "Vai banku būs tikpat daudz?", paredzēju, ka mazāk. Jā, septembrī PNB bankai tika pasludināta maksātnespēja.
? Vai vējš ražos vairāk elektrības?
Kaut arī Latvija salīdzinājumā ar citām valstīm pie Baltijas jūras vēja izmantošanā atpaliek visvairāk, 2020. gadā nav sagaidāma neviena jauna vēja ģeneratora nodošana ekspluatācijā. Ja nu vienīgi kāds varētu sākt būvdarbus.
Pagaidām Ekonomikas ministrijas noteiktais mērķis tuvāko gadu laikā izbūvēt vēja stacijas ar kopējo jaudu 800 MW buksē pašas ministrijas radīto administratīvo šķēršļu un sarežģīto saskaņojumu procesu dēļ.
? Vai minimālā alga būs 500 eiro?
Jau no gada pirmajām dienām sāksies diskusijas starp politiskajām partijām, uzņēmējiem un arodbiedrībām, ko vajadzētu uzlabot nodokļu sistēmā. Tā kā iepriekšējās reformas mērķis atraisīt uzņēmējdarbību nav devis cerēto rezultātu, gaidāmas korekcijas – mikrouzņēmuma nodokļa režīma atcelšana, dažādo atlaižu atcelšana. Izskatās, ka ceļarullis jau ir iekustināts un atlaižu 20% likmei nebūs, bet reāli tie sāks darboties no 2021. gada.
Tāda pati atbilde arī par JKP vēlēšanu saukli 500x500x500, kura dēļ gandrīz torpedēja šo valdību, – nākamā gada laikā augšupejošā līkne un inflācija būs pacēlusi algu līmeni tik augstu, ka 500 eiro minimālā no 2021. gada vairs nešķitīs ekonomiski nepamatots lēciens un tā īstenosies.
? Vai būs ko būvēt?
Ceļu būvētāji nākamgad "saņems sodu" par savlaicīgi saplānotajiem ceļu darbiem – 2020. gadā Kohēzijas fondu finansējums Latvijai ceļu uzturēšanai būs iztērēts. Ceļu atjaunošanai paredzēti tikai kārtējie budžeta 263 miljoni (par 40 miljoniem mazāk).
Savukārt dzelzceļa "Rail Baltica" reālā būvniecība sāksies tikai 2021. gadā. Bet vai tiešām sāksies, tas izšķirsies jau 7. februārī, kad jābūt skaidram Baltijas valstu plānam par šī projekta vadību. Valstu nesaskaņu dēļ pērn jau otrais aizgājušais valdes priekšsēdētājs pierāda, ka sākotnēji uzbūvētā struktūra, kur "RB Rail" padomē darbus uzrauga paši izpildītāji, ir aplama. Latvijas piedāvātais modelis uzraugus apvienot ar izpildītājiem var izrādīties efektīvs tikai īstermiņā – kamēr jāpanāk darbu uzsākšana. Bet, kolīdz būs jālemj par to, kurš pārvaldīs pabeigto "Rail Baltica" infrastruktūru, tā strīdos par to, kur būs dispečerpunkts, var aizmirsties, ka sliedes vēl nav uzbūvētas. Te Baltijas premjeriem būs jāiesaistās ne tikai deklaratīvi.
* * *
KULTŪRĀ: tiekties uz "Oskara" īso sarakstu!
Cik labi ir, ka pareģotais nepiepildās, un cik žēl, ka reizēm tas tomēr piepildās, – tā varētu teikt par pērn izteiktajām 2019. gada prognozēm.
Nepiepildījās tā, kuru patiešām vēlējos redzēt notiekam, – diriģents Andris Nelsons tika pie trešās "Grammy" balvas. Faktiski kļūdījos pat ar uzviju, jo balvas bija uzreiz divas – albums "Shostakovich: Symphonies Nos. 4&11" bija nominēts kategorijās "Vislabāk producētais klasiskās mūzikas albums" un "Labākais orķestra sniegums", un uzvarēja abās.
Turpretī jautājums par Dziesmu svētku biļetēs pārmaksāto naudu nav pat pietuvojies atrisinājumam. Tiesas sēdē septembra nogalē gan uzņēmums "Biļešu paradīze" vērsās ar mierizlīguma piedāvājumu, taču Latvijas Nacionālais kultūras centrs uzsvēra, ka tam pats galvenais – lai pircēji saņem atpakaļ 76 512 eiro, kas gūti no biļešu tirdzniecības. Tas pagaidām nav noticis.
Tieši tas pats ar Latvijas simtgades pasākumu budžetu: kaut gan apkopojumu par finansējuma sadalījumu bija paredzēts publiskot jau gada vidū, patlaban tiek atgādināts, ka simtgades svinības turpinās vēl arī nākamajā gadā. Tādējādi – nē, nezinām neko vairāk, kā zinājām pērn.
Laiks nākamā gada prognozēm.
? Vai uzzināsim Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecības vietu?
Šķiet, šajā jautājumā noteicošais faktors būs ekonomiskā attīstība. Ja pasaules ekonomika bremzēsies vai pat būs jaunas krīzes risks, ir pilnīgi skaidrs, ka tiks apturēti visi valsts budžetu noslogojošie projekti, un piesardzīgi būs arī potenciālie privātās publiskās partnerības dalībnieki. Izņemot tos, kuri no nenotikuša projekta var vairāk iegūt nekā zaudēt. No otras puses, process ir sācies un nav īsti vairs apturams – Kultūras ministrijai uzdots izstrādāt finanšu un ekonomiskos aprēķinus koncertzāles un konferenču centra projektam un līdz 2020. gada 10. martam iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos lēmumus projekta tālākās attīstības nodrošināšanai. Tādējādi, jā, laikam jau uzzināsim gan.
? Vai tiks noslēgta vienošanās par Latvijas dalību Frankfurtes grāmatu tirgū?
Ļoti ceru, ka tā notiks. Pirmkārt, tas ļautu turpināt labi aizsākto grāmatniecības uzrāvienu, otrkārt, Frankfurtes grāmatu tirgus ir nesalīdzināmi daudzpusīgāks pasākums par Londonas grāmatu tirgu un varētu dot papildu grūdienu arī kultūrtūrisma attīstībai Latvijā. Tā kā sarunas ar Frankfurti atbalsta arī galvenie investīciju veicinātāji, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, saku: jā, vienošanās tiks noslēgta.
? Vai kāda Latvijas filma tiks līdz "Oskara" balvas īsajam sarakstam?
Ja Viestura Kairiša "Melānijas hronika" netika īsajā sarakstā, vai viņa "Piļsātai pi upis" varētu būt labāki rezultāti (ja šī filma tiks izvirzīta no Latvijas)? Mākslinieciski "Melānijas hronika" bija viendabīgāka, tajā galveno lomu atveidoja starptautiski pietiekami pazīstama aktrise. Tomēr ir kaut kas precīzi grūti formulējams, kas ļoti uzrunā filmas "Piļsāta pi upis" šķietami naivi maskarādiskajā stilā, gar acīm kaleidoskopiski nozibinot visnotaļ sarežģītos 1935.–1941. gada notikumus. Maz cerot, ka tā tiešām varētu notikt, atstāšu vietu cerībai: īsajā sarakstā Latvijas vārdu ieraudzīsim!
* * *
IZGLĪTĪBĀ: evolūcija ar revolūcijas elementiem
Prognozēt norises izglītībā ir vieglāk nekā daudzās citās valstiski svarīgās jomās, jo pēdējos gados attiecībā uz izglītību vienmēr gana droši var teikt: būs pārmaiņas. Cits jautājums, vai tās ir pārmaiņas pēc būtības vai formālas: likumi un noteikumi gan mainās, taču reāli viss notiek pa vecam. Tajā pašā laikā sava taisnība ir arī tiem, kuri dod priekšroku evolūcijai, nevis revolūcijai. Pārmaiņas var notikt arī pakāpeniski, prasmīgi savienojot veco ar jauno, un tikai pēc gadiem pamanīt, ka neesam vairs tur, kur bijām.
Tomēr mana pirmā prognoze izglītībai 2019. gadā ar pārmaiņām bija saistīta netieši. Proti, centos paredzēt, vai arī 2019. gadā izglītības un zinātnes ministrs būs starp nepopulārākajiem valdības locekļiem. Uzdevums bija grūts, jo nebija izveidota jaunā valdība, tātad nebija konkrētas personas, ar kuru saistīt šo prognozi. Tagad, gadu vēlāk, nevar pateikt, vai prognoze piepildījusies, jo politiķu popularitātes reitings pēdējoreiz publiskots martā. Ilga Šuplinska tolaik ministru popularitātes topā bija trešā no beigām, tomēr nevar teikt, ka bija nemīlēta, drīzāk mazzināma. Šobrīd situācija jau varētu būt cita. Opozīcija gan panākusi, ka Saeimā bija balsojums par ministres demisiju, taču to ministre izturēja un Šuplinska nav vienīgā Kariņa valdības locekle, kas to pārcietusi.
Otrā prognoze bija saistīta ar skolotāju algām. Prognozēju, ka tās cels, tomēr būs mēģinājumi algu celšanas grafiku neievērot. Tā arī bija: tikai bailēs no streika mācību gada sākumā politiķi atrada finansējumu algu kāpumam.
Trešā prognoze bija visvienkāršāk izsakāma. Proti, pareģoju, ka valdība nepildīs partijas "KPV LV" priekšvēlēšanu apņemšanos pārņemt skolas valsts pārziņā. Un tiešām: valdošajā koalīcijā tik radikāls solis pat netika apspriests.
Attiecībā uz 2020. gadu jāsaka: pārmaiņas izglītībā noteikti būs, tomēr domājams, ka revolūcijas būs mazāk nekā evolūcijas, kaut bez trokšņa un barikādēm neiztikt.
? Kā veiksies ar jaunā izglītības satura ieviešanu?
To 1., 4., 7. un 10. klasē sāks ieviest tikai gada otrajā pusē – 2020. gada septembrī. Līdz ar to gads paies kā satura reformas "gaidīšanas svētki". "Svētki" daudzu ausīs gan skanēs ironiski, jo skolās vēl ir daudz neskaidrību par to, kā jaunais saturs tiks ieviests, vai būs atbilstoši mācību materiāli, vai jaunais saturs nesīs līdzi arī pārmaiņas pedagogu darba samaksas aprēķināšanā.
Lielākajai daļai pamatskolas mācību priekšmetu paraugprogrammas jau publiskotas, tās ir plašas: gan piedāvā tematus katrai klasei, gan paskaidro vērtēšanas principus. Jācer, ka skolotāji būs gana atbildīgi, lai ar tām rūpīgi iepazītos un laikus apdomātu, ko un kā mainīt savās darba metodēs. Labprāt domātu, ka skolotāju apzinīgums ir pašsaprotams, ja vien nebūtu saskārusies ar situāciju, kurā pirmsskolas pedagogs decembrī sāk interesēties, kas gan ir caurviju prasmes, kaut pirmsskolās jaunais saturs ar caurviju prasmēm ieviests jau septembrī.
? Kādas pārmaiņas sagaida skolu tīklu?
Valsts savā pārziņā skolas nepārņems arī 2020. gadā, tomēr aizvien vairāk centīsies iespaidot pašvaldību lēmumus par to, cik un kādas skolas savā teritorijā saglabāt. Kaut arī no tā sauktās valsts budžeta paketes tika izņemts likumprojekts, kas paredzēja aizliegt pašvaldībām īstenot izglītības programmas, ja skolā nav prasībām atbilstoša skolēnu skaita, visticamāk, valdība meklēs jaunu pātagu, ar ko bakstīt pašvaldības, lai tās aktīvāk slēdz vai reorganizē skolas, kurās mācās salīdzinoši maz skolēnu. Vidusskolu skaita samazināšanos var sekmēt arī jaunā izglītības satura ieviešana, jo pašvaldībām var nākties secināt, ka klasei, kurā ir daži skolēni, finanšu trūkuma dēļ nav iespējams piedāvāt dažādus izvēles kursus.
? Vai pedagogi streikos?
Pedagogi draudēs ar streiku un citām protesta akcijām. Roka šajā ziņā skolotāju arodbiedrībai jau iesista. Taču, vai būs reāls streiks, to gan nav iespējams skaidri pateikt. Valdība sola atrast finansējumu skolotāju algu celšanai no 2020. gada septembra. Ja šis solījums netiks lauzts, streika nebūs.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003