Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 16:43
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Izraudzīti desmit Latvijas zinātnes pagājušā gada sasniegumi
Nākotnē radiologi, drošības un citu jomu speciālisti varētu izmantot 3D ekrānus, nevis, kā ierasts līdz šim 2D ekrānus. Tādējādi varētu ātrāk atklāt veselības vai drošības riskus, turklāt mazāk nogurtu lietotāju acis un smadzenes. Kā 3D ekrānu izmantošana ietekmē lietotāja redzi un smadzenes, pētījuši Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes pētnieki sadarbībā ar uzņēmumu "LightSpace Technologies" un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultāti. Viņu pētījumu Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) atzinusi par vienu no desmit 2019. gada Latvijas zinātnes sasniegumiem. Konkursam pērn pieteikts 31 pētījums. Gada nogalē LZA nosauca desmit nozīmīgākos sasniegumus, kā arī piešķīra septiņus atzinības rakstus. Zinātnes sasniegumu izvērtēšanu akadēmija veic kopš 2002. gada.
Pētījumā "Vispusīga redzes sistēmas funkcionalitātes izpēte darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko 3D ekrānu" strādāja doktora grāda pretendente medicīnas fizikā Tatjana Pladere, fizikas doktore Gunta Krūmiņa, kā arī citi pētnieki un studenti, jo fakultātē uzskata: ir svarīgi pētniecībai piesaistīt jaunos. Sadarbības partneri bijuši inženierzinātņu doktors Krišs Osmanis, inženierzinātņu maģistri Ilmārs Osmanis un Una Kandere, fizikas doktors Roberts Zabels un datorzinātņu maģistrs Rendijs Smukulis.
Pētījumam izmantots Latvijā tapis inovatīvs volumetrisks 3D ekrāns. Volumetrisks nozīmē, ka ekrāns sastāv no vairākām plaknēm, kas ļauj ieskatīties tā dziļumā, līdz ar to var rasties pat vēlme iebāzt ekrānā pirkstu, smej LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas vadītāja, fizikas doktore Gunta Krūmiņa. "Ja cilvēkam ir ļoti laba telpiskā redze, ko saucam par stereoredzi, viņš uzreiz redz, kas ekrānā attēlots, un smadzenēs nav jāsaplūdina dažādi impulsi, kā tas notiek, lietojot 3D brilles," skaidro pētniece. 3D briļļu lietošana rada lielāku slodzi smadzenēm nekā 3D ekrāns, tāpēc briļļu lietotājam ātrāk rodas nogurums, sāk sāpēt galva vai acis. Tas tāpēc, ka radies acu savērsuma un fokusēšanas konflikts, vienkāršāk sakot, smadzenēm vairāk jādomā, kur tieši vērst acu skatienu. Tikmēr 3D ekrānā cilvēks uz priekšmetiem var raudzīties tāpat kā uz dabā esošajiem, līdz ar to acis un arī smadzenes nogurst mazāk. G. Krūmiņa gan atgādina, ka jebkuru ekrānu izmantošana rada slodzi acīm, taču atšķiras slodzes intensitāte.
Lai uzzinātu, kā tieši acis funkcionē, izmantojot 3D ekrānus, pētnieki aicināja pētījumā piedalīties topošos radiologus – studentus un rezidentus, kā arī jau strādājošus radiologus. Viņiem lūdza saskatīt 3D ekrānā bumbiņas, vienlaikus analizējot viņu smadzeņu un acu darbību. Nācies novērot, ka radiologi tiešām ir ļoti trenēti saskatīt ekrānā meklēto, jo viņiem uzdevumu izdevās veikt daudz ātrāk nekā studentiem.
G. Krūmiņa stāsta, ka 3D ekrāni būtu ļoti noderīgi vairāku profesiju pārstāvju ikdienas darbā. Piemēram, radiologi, analizējot orgānu, ar datorpeles palīdzību braukā pa attēliem, kas šo orgānu parāda dažādās plaknēs, mēģina atcerēties, kas redzēts iepriekšējā attēlā, un salikt to kopā ar tagad redzamo. Tāpat, piemēram, lidostā skenējot bagāžu, parastajā ekrānā tās saturu redz plaknē, kas apgrūtina izpētes procesu. 3D ekrānā gan orgāni, gan bagāžas saturs būtu apskatāmi daudz ērtāk. Varētu samazināties kļūdu iespēja gan medicīnā, turklāt patoloģijas varētu pamanīt ātrāk, gan drošības kontrolē. Līdz ar to Latvijas zinātnieku devums var veicināt inovatīvu 3D ekrānu attīstību.
Pētījuma aizsākums bija 2016. gadā, kad uzņēmuma "LightSpace Technologies" pārstāvji ieradās optometristu konferencē, kur demonstrēja pašu radīto 3D ekrānu un vienojās, ka optometrijas jomas speciālisti varētu pētīt, kā strādā cilvēka redze, izmantojot šādu ekrānu. Nākotnē pētnieki grasās vēl sīkāk analizēt, kā atšķiras smadzeņu aktivitāte un acu darbība, izmantojot 3D ekrānu un 3D brilles.
***
Desmit nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2019. gadā
Teorētiskajā zinātnē
Veikti teorētiski aprēķini jauniem materiāliem enerģijas iegūšanai un uzkrāšanai. Autori: LZA korespondētājloceklis Roberts Eglītis, LZA akadēmiķis Juris Purāns, Dr. phys. Jānis Kleperis, Dr. phys. Anatolijs Popovs un Dr. Žaņs Dzja (Ran Jia, ĶTR), Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Teorētiskās ķīmijas institūts, Dzjiliņas (Jilin) Universitāte (ĶTR).
Atklāts jauns organiskās sintēzes reaģents ar lielu pielietošanas potenciālu medicīnas ķīmijā. Izstrādāts jauns reaģents fluormetilēngrupas – nozīmīga organiskā fluoru saturošā būvbloka – ievadīšanai. Šis reaģents ļaus vieglāk veidot jaunas fluoru saturošas molekulas, un tam ir labs potenciāls aktīvo farmaceitisko vielu ražošanā. Autori: Mg. chem. Renāte Melngaile, Bc. chem. Armands Kazia, Artūrs Sperga, Dr. sc. nat. Jānis Veliks, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
"Latvijas mākslas vēsture III: 1780–1890": daudzpusīgs pētījums par tēlotājas mākslas, grāmatu mākslas, arhitektūras, profesionālās lietišķās mākslas, tautas mākslas un mākslas dzīves attīstību Latvijas teritorijā vairāk nekā simt gados no 18. gs. beigām līdz 1890. gadam. Piedāvā līdz šim visaptverošāko, daudzpusīgā izpētē pamatotu pārskatu par tēlotājas mākslas, grāmatu mākslas, arhitektūras, profesionālās lietišķās mākslas, tautas mākslas un mākslas dzīves attīstību Latvijas teritorijā vairāk nekā simt gadu garumā. Darbs tulkots arī angliski. Tulkojumu angļu valodā sagatavoja Dr. art. Stella Pelše. Sastādītājs un zinātniskais redaktors: LZA goda loceklis Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš, autori: Dr. art. Elita Grosmane, LZA korespondētājlocekle Dr. art. Kristiāna Ābele un Dr. art. Daina Lāce, LMA mācībspēki Dr. art. Silvija Grosa, Dr. art. Inese Sirica un Dr. h.c. Valdis Villerušs, Dr. h.c. Imants Lancmanis, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts.
Monogrāfija "Latvija: kultūru migrācija": pirmais Latvijā un pasaulē tapušais skatījums uz vairāku kultūru mijiedarbes ainu kopš Latvijas teritorijā ieradās pirmie iedzīvotāji. Starptautiskās zinātniskās domas kontekstā pirmoreiz definēts kultūru migrācijas jēdziens, veidi, saistība ar atšķirīgām pieejām kultūras pētniecībā. Atbildīgā redaktore: Anita Rožkalne. Monogrāfijas rakstu autori ir vēsturnieki, valodnieki, folkloristi, literatūrpētnieki, filozofi, reliģijas pētnieki, LU Filozofijas un socioloģijas institūts, LU Latviešu valodas institūts, Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Latvijas vēstures institūts.
l "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos": pirmreizējs pētījums, kurā dokumentēts laika posms Zviedrijas latviešu trimdas vēsturē, atklājot radošas personības skaudro ikdienu un spēju saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību. Monogrāfiskais pētījums veidojas kā izjūtu/ pārdzīvojumu mozaīka un sava veida toreizējā bēgļa (pētījuma caurviju motīvs) iekšējās un ārējās pasaules un dzīves karte. Autore: LZA korespondētājlocekle, Dr. philol. Inguna Daukste–Silasproģe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Lietišķajā zinātnē
Izstrādāta jauna līdzstrāvas elektroapgādes sistēma ražošanas industrijai. Tā ir unikāla sistēma, kas izstrādāta un aprobēta sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu "Daimler AG" izmantošanai "Mercedes–Benz" automobiļu rūpnīcā. Jaunā tehnoloģija ļauj ietaupīt līdz 15 procentiem elektroenerģijas. Autori: LZA akadēmiķis Leonīds Ribickis, Dr. sc. ing. Oskars Krievs, Dr. sc. ing. Pēteris Apse–Apsītis, Dr. sc. ing. Dāvis Meike, Dr. sc. ing. Andrejs Stepanovs, Mg. sc. ing. Ansis Avotiņš, Mg. sc. ing. Armands Šenfelds, u. c., Rīgas Tehniskā universitāte, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts.
Jaunu specifisku mutāciju lēnā miozīnu saistošā proteīna C gēna atklāšana un saistīšana ar jaunu, līdz šim neaprakstītu pārmantotu neiromuskulāro fenotipu – miogēnu tremoru un miopātiju. Neiromuskulāro slimību projektā izdevies atklāt līdz šim neaprakstītas mutācijas, kas ietekmē specifisku reģionu lēnajā miozīnu saistošajā proteīnā C un izraisa neiromuskulārās slimības izpausmes – vieglu miopātiju un miogēnu tremoru jeb trīci. Šādu izpausmju kopa vienai slimībai līdz šim nav aprakstīta, turklāt tika uzskatīts, ka tremoru izraisa tikai neirogēni defekti. Veicot bioķīmiskos un molekulārās bioloģijas eksperimentus, kā arī izveidotā peļu modeļa raksturošanu, tiek vākti dati, lai varētu pilnībā aprakstīt šo jauno fenotipu. Autori: Mg. biol. Jānis Stāvusis, Dr. med. Baiba Lāce, Mg. biol. Dita Kidere, Dr. biol. Inna Iņaškina, Latvijas Biomedicīnas pētniecības un studiju centrs.
Izstrādāta konceptuāli jauna pieeja augstas emisijas nodrošināšanai cietvielās. Tas ļaus palielināt cieto organisko luminoforu efektivitāti, kā arī būtiski vienkāršot gaismu izstarojošo materiālu struktūru un iekārtu (piemēram, organisko gaismas diožu) uzbūvi, ievērojami samazinot to ražošanas izmaksas un radīt jaunus optiskos sensorus, luminiscējošos materiālus biomedicīnai un saules gaismu imitējošos mākslīgos gaismas avotus. Autori: Mg. chem. Kaspars Leduskrasts, Dr. chem. Artis Kinēns, LZA akadēmiķis Edgars Sūna, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
Starpdisciplinārs pētījums par egļu mežiem Latvijā, iekļaujot gan mežkopības, meža selekcijas, gan ģenētikas, fitopatoloģijas un ekonomikas atzinumus. Pētījuma rezultāti apkopoti 2019. gadā izdotā monogrāfijā "Vienvecuma egļu meži Latvijā". Autori: Dr. silv. Jurģis Jansons, Mg. silv. Jānis Donis, LZA akadēmiķis Tālis Gaitnieks, LZA korespondētājloceklis Āris Jansons, Dr. silv. Dagnija Lazdiņa, Dr. silv. Zane Lībiete, Dr. biol. Dainis E. Ruņģis, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava".
Vispusīga redzes sistēmas funkcionalitātes izpēte darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko 3D ekrānu (par šo darbu sīkāk pastāstīts "LA" rakstā).
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003