Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 04:20
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Sejas aizsarglīdzekļu ražošanas bums sasniedzis arī Latviju
Koronavīrusa izraisītais medicīnisko aizsarglīdzekļu – sejas vairogu un masku – deficīts visā pasaulē, kā arī valstu ne vienmēr godīgā cīņa par šiem resursiem likusi Latvijas uzņēmējiem nodemonstrēt savu operativitāti un elastīgumu, uzsākot masku ražošanu lokāli. Tas darīts ļoti savlaicīgi, jo 3. aprīlī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzdeva Ekonomikas ministrijai veicināt individuālo aizsardzības līdzekļu, tostarp ķirurģisko sejas masku, ražošanu Latvijā.
"Cīņā pret Covid-19 izplatīšanos ir svarīgi sargāt tos cilvēkus, kuru veselība un dzīvība varētu tikt visvairāk apdraudēta. Viņiem ir nepieciešami individuālie aizsarglīdzekļi. Tie ir nepieciešami arī mediķiem, policistiem, robežsargiem. Pats svarīgākais ir panākt ķirurģisko masku ražošanas paplašināšanu vietējā tirgus vajadzībām. Tas nodrošinās lielāku mūsu neatkarību no iepirkumiem citās valstīs un ekonomikas attīstību," teicis premjers.
Sabiedrībā jau daži smej, ka dažu nedēļu laikā sejas maskas kļuvušas par vērtīgāko valūtu pasaulē. Cīņā par tām atsevišķas valstis nekautrējas lietot ne visai ētiskus līdzekļus. Krīze izgaismojusi valstu egoismu un domāšanu pirmkārt par sevi, tādēļ daudzās valstīs sākta nepieciešamāko medicīnisko preču ražošana uz vietas. Kā ar to ražošanu veicas Latvijā? Un vai masku lietošana visiem – vai tā nav izšķērdība un viltus piesardzības radīšana?
Kāpēc Somijā neiesaka sejas masku lietošanu visiem?
Somijas vadošais laikraksts "Helsingin Sanomat" pagājšnedēļ publicējis Suvi Vihavainenas rakstu par to, ka aizsargājošo sejas masku lietošanu visiem iedzīvotājiem neiesaka, jo Somijas amatpersonas un atbildīgie dienesti ievēro Pasaules veselības organizācijas (PVO) līniju maskas taupīt saslimušajiem un veselības nozares darbiniekiem. "Helsingin Sanomat" citē Ķīnas infekcijas slimību dienesta vadītāju Džordžu Gao intervijā žurnālam "Science" par to, ka vīruss izplatās tuvā kontaktā pilienveidā, un ka maskas šo izplatību samazina. Obligātu sejas aizsargmasku ieviešanu šobrīd izvērtē arī, piemēram, Austrija, piemetina somu laikraksts.
Oficiālā līnija – kā iesaka PVO
Somijas oficiālā līnija sakrīt ar PVO redzējumu medicīniskās aizsargmaskas lietot tikai saslimušajiem ar koronavīrusu vai tiem, kuri rūpējas par saslimušajiem. Pārējos gadījumos ir jārunā par izšķērdību, jo respiratoru trūkst visā pasaulē, raksta "Helsingin Sanomat". Arī Somijas Sociālās un veselības ministrijas kancelejas vadītāja Peivi Sillanaukē uzsver, ka šobrīd ierobežotā daudzumā pieejamās maskas ir jāatstāj saslimušo un slimo kopēju rīcībā, lai viņi neaplipinātu pārējos. Lietojot respiratorus, lai aizietu uz veikalu, tie patiešām izbeigtos, un tādēļ ir nepieciešams pievērst uzmanību situācijām, kurās inficēšanās risks ir augsts, laikraksts citē Sillanaukē teikto.
Somijas Ārkārtas nodrošinājuma aģentūra pagājšnedēļ atvēra durvis pirmo reizi pēckara vēsturē, lai apgādātu slimnīcas ar respiratoriem un citiem veselības aprūpes materiāliem, ziņo "Helsingin Sanomat". Sociālā un veselības ministre Aino–Kaisa Pekonena valdības preses konferencē stāstīja, ka Ārkārtas nodrošinājuma aģentūra ir piegādājusi slimnīcām ievērojamu apjomu aizsargekipējuma un ka aģentūras krājumus valsts papildinās ar aprīkojumu vairāku miljonu eiro vērtībā. Tiek pētītas iespējas izgatavot aizsargekipējumu Somijā, un jau ir uzsākta sejas sargu ražošana, vēsta laikraksts. Pēc somu ekspertu domām, neesot zinātnisku pierādījumu par to, ka respiratori ierobežotu epidēmijas izplatīšanos un ka masku lietošanai ir arī riski: maskas var radīt nepamatotu drošības izjūtu un cilvēki tās neprot lietot pareizi.
Var kļūt par vīrusu ģeneratoru
Turku universitātes docents, infekcijas slimību galvenais ārsts Esa Rintala no Turku universitātes slimnīcas uzskata, ka sejas masku lietošana parastiem cilvēkiem var būt pat traucēklis: lai gan svaiga un sausa maska pasargā, ja autobusā kāds šķauda, tomēr samirkusi vienreizējās lietošanas maska ne tikai zaudē filtrēšanas spējas, bet arī var kļūt par vīrusu ģeneratoru.
Ārstu satrauc arī masku pieejamība: cilvēku personīgi iegādātās un lietotās maskas veicina nedrošības un nevienlīdzības sajūtas apkārtējos, laikraksts citē ārstu un vēlreiz atgādina Pasaules veselības organizācijas informāciju, ka visefektīvākais sevis un apkārtējo aizsargāšanas veids ir rūpīga roku mazgāšana, klepošana piedurknē vai vienreizējas lietošanas mutautiņā un vismaz metra distance no cilvēkiem, kuri šķauda un klepo.
Citi iesaka maskas tomēr lietot
Pēc "Helsingin Sanomat" rīcībā esošās informācijas, ne visi speciālisti Somijā ir vienās domās par masku noderīgumu. Mikeli pilsētas centrālās slimnīcas galvenais pirmās palīdzības ārsts Janne Kūsela sarunā ar laikrakstu atgādina, ka zinātnisku pierādījumu trūkst arī par masku lietošanas trūkumiem, un iesaka maskas lietot, piemēram, sabiedriskajā transportā un veikalu centros.
Laikraksts atgādina, ka lielai daļai vīrusa nēsātāju simptomu nav, un uzdod jautājumu, vai tad arī personām bez simptomiem nevajadzētu valkāt maskas, lai pasargātu apkārtējos, un citē Sociālās un veselības ministrijas kancelejas vadītāja Sillanaukē atbildi, ka Somijas robežas ir ciet, lai samazinātu risku, un maskas varētu lietot tur, kur infekcijas risks ir visaugstākais.
Vai izmantot šalles?
Pat respiratori simtprocentīgi nepasargā no vīrusiem. Efektīvāki par vienreizējām ķirurģiskajām mutes un deguna maskām ir respiratori, kurus veselības aprūpes personāls lieto Covid–19 slimnieku aprūpē. Masku trūkst visā pasaulē, tādēļ tiek diskutēts par to, vai masku un respiratoru vietā varētu lietot auduma aizsargus vai šalles un lakatus. "Helsingin Sanomat" sarunā ar plūsmas fizikas speciālistu, Ālto universitātes docentu Villi Vuorinenu noskaidroja, ka pat vienkārši uz pusēm salocīta šalle, iespējams, no vīrusa daļiņām pasargā tikpat efektīvi kā pirkta maska. Vuorinens piedalās Ālto universitātes, Helsinku universitātes, Metereoloģiskā dienesta un Valsts tehnisko pētījumu centra VTT pētījumā par to, vai koronavīruss izplatās gaisā, jo, pēc šībrīža ziņām, tas izplatās piļveidā un ar pieskārieniem. Ja ar maskām vai šallēm būtu iespējams ierobežot vīrusa daļiņu izkļūšanu no mutes, tas varētu palīdzēt vīrusa izplatības ierobežošanā, jo ir zināms, ka vairāku slimību intensitāti ietekmē vīrusa devas lielums, docents stāsta laikrakstam.
Savukārt Sociālās un veselības ministrijas kancelejas vadītāja Sillanaukē atgādina, ka, lietojot šalles, lakatus vai auduma maskas, ir jāņem vērā, ka tās var traucēt elpošanu, kas ir īpaši svarīgi personām, kas slimo ar astmu vai sirdsdarbības traucējumiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003