Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 15:13
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Veselības ministre: "Ierobežojumi nav vajadzīgi valdībai. Tie vajadzīgi mums visiem kopā."
Tā kā saslimstība ar Covid–19 turpina strauji pieaugt, valdība piektdien ārkārtas sēdē lēma par papildu ierobežojumiem – samazināts pieļaujamais cilvēku skaits privātos un publiskos pasākumos, kā arī būs plašāk jālieto sejas maskas. Privātos pasākumos pulcēšanās skaitu iekštelpās samazinās no 30 līdz desmit cilvēkiem, bet ārtelpās – no 300 līdz 100. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka lielā mērā vīrusa izplatība notiek mājsaimniecībās, līdz ar to nepieciešams ierobežot privāto pasākumu norisi, lai novērstu tā izplatību no mājsaimniecības uz mājsaimniecību. Tiek arī samazināts cilvēku skaits, kas var pulcēties iekštelpās no 500 uz 300. Ierobežojumi stājas spēkā šodien – 26. oktobrī.
Tāpat tiek paplašināta sejas masku lietošana sabiedriskās vietās, paredzot, ka tās lieto ne tikai vietās, kur netiek ierobežots cilvēku skaits, bet visās sabiedriskās vietās, tajā skaitā arī tur, kur cilvēki atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās. Maskas būs jālieto gan saimniecisku, gan publisku pakalpojumu sniegšanas vietās. Sejas maskas varēs nelietot vietās, kur to lietošana nav iespējama, piemēram, peldbaseinos, sportošanas laikā, akvaparkos, pirtīs un tamlīdzīgās vietās, kā arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietās, kur tiek veiktas procedūras sejai.
Prasība par masku lietošanu neattiecas arī uz sabiedriskās ēdināšanas vietām, piemēram, kafejnīcām un bāriem, kur personas ēd un lieto dzērienus, tomēr maskas ir jāvalkā personālam. Tāpat prasība par obligātu masku lietošanu neattiecas uz izglītības iestādēm.
Savukārt darba vietās, kur netiek sniegti pakalpojumi klātienē, piemēram, birojos, darba devējam ir jāizvērtē, vai ir iespējams nodrošināt epidemioloģisko prasību īstenošanu, piemēram, divu metru distanci starp darbiniekiem, un jālemj, vai sejas masku valkāšana ir nepieciešama.
Tā kā tiek prognozēts, ka līdz 6. novembrim netiks panākts pietiekams rezultāts, lai novērstu nekontrolētu Covid–19 izplatību sabiedrībā, šobrīd pienākumam lietot sejas maskas sabiedriskās vietās netiek noteikts terminēts laiks.
Policiju pie katra dzīvokļa nepieliks
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes preses konferencē atzina, ka Ministru kabineta noteikumi nav tas, kas varētu mazināt Covid–19 uzliesmojumu, bet šo uzliesmojumu var mazināt sabiedrības līdzdalība, piemēram, ierobežojot kontaktus ar citiem, tādējādi neļaujot vīrusam "pārlēkt no viena cilvēka uz otru". "Pamatu pamatā ir elementāra stratēģija – mazgāt rokas, ievērot distanci un valkāt maskas. Tāpat visi, kas to var, strādājiet attālināti. Ja cilvēks jūtas slikti, tad nav ieteicams iet uz darbu, bet gan jāpaliek mājās, jāsazinās ar ģimenes ārstu, kas palīdzēs saprast tālāko rīcību," pauda Kariņš.
Veselības ministre Ilze Viņķele pēc valdības ārkārtas sēdes arī teica, ka saistībā ar noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem, tostarp privātām ballītēm, viņa vēlas paļauties uz sabiedrības izpratni: "Ierobežojumi nav vajadzīgi valdībai. Tie vajadzīgi mums visiem kopā – vecvecākiem, bērniem, visiem, lai, varētu atgriezties pie ierastā dzīves ritma. Ja aiziesim uz sacensību, kur kādi mēģinās apiet radošumā ierobežojumu aizliegumā policiju vai savus līdzcilvēkus, tad no šī vienkārši netiksim ārā."
Jautāta, vai un kā notiks privātu pasākumu kontrole, I. Viņķele atbildēja, ka, "ja skatāmies uz situāciju reāli, tas nav ne racionāli, ne iespējami demokrātiskā valstī pielikt policiju klāt valstī katram dzīvoklim, kas izdomās pieaicināt ciemos piecus vai sešus cilvēkus".
Saslimstības līkne kāpj
Covid–19 arvien plašāk izplatās sabiedrībā, un tas ir slikts signāls, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Vīruss atkal pierādot, ka spēj izplatīties ļoti strauji, kas nav raksturīgs citām infekcijām.
Speciālists skaidroja, ka atklāto gadījumu skaita būtisks pieaugums nav īsti saistīts ar palielināto testu skaitu. Vienlaikus no 2,4 līdz 3,2% pieauga pozitīvo testu īpatsvars, kas ir nelabvēlīgs signāls tam, ka slimība izplatās. "Līkne stabili iet uz augšu, neredzam svārstības, tendences samazināties saslimstībai," pauda eksperts, piebilstot, ka tomēr salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem rādītājiem.
Kā īpaši nelabvēlīgu rādītāju speciālisti vērtē būtisko saslimstības pieaugumu Rīgā, pārsniedzot vidējo saslimstību Latvijā. Latvijā vidējā ir 88,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Rīgā šis rādītājs ir 115,9. "Tas nav labvēlīgi, jo zinām, ka Rīgā ir iespēja izplatīties infekcijai straujāk," teica Perevoščikovs. Viņš arī akcentēja, ka nav universāla līdzekļa, lai apkarotu šo slimību. Pasākumi, kas tiek rekomendēti, ir efektīvi, kad tie tiek veikti kompleksi – ar roku mazgāšanu nevar aizstāt maskas nēsāšanu vai otrādi. Vienlaikus speciālists atzīmēja, ka, lai arī jebkura barjera, kas veidojas starp muti un cilvēkiem, var aizkavēt infekcijas izplatību, jaunākie pētījumi liecina, ka sejas vairogi neesot tik efektīvi, kā sākotnēji lēsts: "Ir pierādīts, ka maskai varētu būt lielāka drošība un lielāka efektivitāte.".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003