Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DR vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 12:11
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Kariņš domā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, citi ministri šaubīgi
Ņemot vērā Covid–19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējas situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Premjers vakar pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien, 3. novembrī, sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.
"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers. Tas būtu nepieciešams, lai varētu izsvērt mērus, ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas savaldīšanai.
Ja valdība virzītos uz ārkārtējo situāciju un stingrākiem drošības pasākumiem, tad būtu jādomā par atbalsta sistēmas izstrādi – par risinājumiem ekonomikas jomā, kā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus.
Citi ministri šaubās
Tomēr pārējo koalīcijas partiju vidū pārliecības ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu pagaidām nav. Koalīcijas partneriem Kariņa preses konferences laikā paustais ierosinājums esot nācis teju kā pārsteigums. Atsevišķi politiķi neoficiāli pauda neizpratni, kāpēc valdības vadītājs šo jautājumu iepriekš neesot apspriedis koalīcijā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola ieklausīties speciālistos, gan paužot skepsi par valdības vadītāja rosinājumu domāt par ārkārtējo situāciju: "Ja man jautātu tagad, vai saredzu, ka situācija pārgājusi sarkanajā zonā, tad es tādu situāciju nesaredzu. Iespējams, es dzīvoju kādā noslēgtā lokā un man ir subjektīvs skatiens."
Arī Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") pauda viedokli, ka vispirms ir jāuzklausa epidemiologi un jāsaprot, kāpēc pasliktinās saslimstības rādītāji. Tad var vērtēt, vai līdz šim izmantotie instrumenti slimības ierobežošanai ir vai nav efektīvi.
"Attīstībai/Par" līdzpriekšsēdētājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norādīja, ka koalīcijas sadarbības sanāksmē netika pārrunāts jautājums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Perevoščikovs nav optimistisks
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs vakar preses konferencē teica, ka nav redzama infekcijas izplatības stabilizācija, tāpēc ierobežojošos pasākumus ieteiktu stiprināt. Perevoščikovs atgādināja, ka sabiedrība vairākkārtīgi aicināta ievērot distanci, higiēnas prasības un neiet slimiem uz darbu, tomēr eksperti neredz, ka saslimušie cilvēki paliktu mājās. Infekcija intensīvi izplatoties darba kolektīvos. Tāpat daļa cilvēku ar Covid–19 inficējas sabiedriskās vietās no nezināma kontakta.
SPKC eksperts minēja, ka viņš nav optimistiski noskaņots par to, ka esošie pasākumi sasniegtu efektu. Viņaprāt, tas ir tāpēc, ka nav novērojama liela iedzīvotāju tiekšanās ievērot jau esošos drošības pasākumus.
Mirstības rādītājs – 15,6 uz miljonu
SPKC pārstāvis arī informēja, ka aizvadītajā nedēļā Covid–19 kumulatīvais mirstības rādītājs Latvijā bijis visaugstākais kopš pavasara. Atbilstoši starptautiskajiem standartiem šo rādītāju mēra uz vienu miljonu cilvēku, un aizvadītajā nedēļā šis rādītājs Latvijā bija 15,6. Pavasarī maksimālais rādītājs Latvijā bija 5,9.
Aizvadītajā nedēļā veikti 34 156 testi jeb vidēji 4879 testi katru dienu. Salīdzinot ar vēl nedēļu iepriekš, testu skaits pieaudzis par 3,4%. Pagājušajā nedēļā konstatēti 1458 pozitīvi Covid–19 gadījumi, kas ir par 18,7% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Pozitīvo Covid–19 testu īpatsvars pret kopumā veiktajiem testiem pagājušajā nedēļā pieaudzis no 3,7% līdz 4,3%.
Latvijā saslimstība tomēr zema
Vērtējot starptautiskajā mērogā, eksperti secinājuši, ka Latvija joprojām ir starp tām valstīm, kur saslimstība ir viszemākā. "Neraugoties uz pieaugumu, kumulatīvais rādītājs 14 dienu laikā ir 140, kas ir vismaz divas reizes mazāk nekā vidēji ES. Baltijas valstīs esam pa vidu, jo krietni lielāka saslimstība ir Lietuvā, bet krietni mazāka – Igaunijā," norādīja eksperts.
Aizvadītajā nedēļā atbilstoši sākotnējās aptaujās iegūtajai informācijai 85% infekcijas pozitīvo cilvēku bijuši slimības simptomi, bet 15% cilvēku simptomi tobrīd nebija vērojami. "Mēs gan nevaram apgalvot, ka vēlāk simptomi neparādīsies," piebilda eksperts.
Viņš arī norādīja, ka, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, atklājies, ka vismaz 35% gadījumu cilvēki nevar norādīt iespējamo saslimšanas kontaktu – ne darba vietā, ne ģimenē, ne mājsaimniecībā. Pēc viņa teiktā, tas liecina, ka slimība sabiedrībā izplatās zināmā mērā nekontrolēti, un satikties ar infekcijas avotu iespējams vairākās sabiedriskās vietās.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003