Rīga 18°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 23:22
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Freibergs: Man patīk jauno hokejistu paaudze – strādīgi puiši, dara vairāk, nekā no viņiem prasa
Latvijas hokeja izlase rīt Ostravā ar spēli pret Poliju (plkst. 17.20) sāks dalību pasaules čempionātā, un uz ledus kā viens no vadošajiem aizsargiem dosies arī Ralfs Freibergs, kurš turnīra laikā atzīmēs savu 33. dzimšanas dienu. Mārupietim šis būs astotais pasaules čempionāts karjerā, un viņš pats smejot teic, ka tas nav daudz, lai gan pieredzes bagāža ir sakrāta solīda. Intervijā "Latvijas Avīzei" Freibergs dalījās domās par valstsvienības gatavību turnīram, jaunajām vēsmām komandā un izlases izredzēm atkārtot pērn sasniegto panākumu.
Kā jūties pirms sava astotā pasaules čempionāta? Fiziski esi gatavs?
R. Freibergs: Ja man to prasītu pirms pēdējām divām pārbaudes spēlēm ar Norvēģiju, tad teiktu, ka ne pārāk labi, jo vēl varēja just, ka esam labi pastrādājuši fiziskajos treniņos. Taču tagad viss ir kārtībā. Kārtējo reizi pierādījies – ja uzticies fiziskās sagatavotības trenerim (Ērikam Visockim), tad viņam beigās būs taisnība un spēka pieplūdums būs tieši tad, kad to visvairāk vajadzēs.
Pārbaudes spēlēs pret Šveici bija dziļākā bedre?
Tur kājas visiem bija smagas, lai gan arī pēc atgriešanās no Šveices turpinājām rukāt vēl vairāk, jo galu galā tur taču nospēlējām slikti. Vai šogad sagatavošanās posmā bija grūtāk nekā pērn? Mēs ar Kasparu Daugaviņu spriedām, ka vai nu vecāki kļūstam, vai kas cits, bet šogad bija grūtāk. Varbūt tas arī tāpēc, ka ambīcijas komandai tikai pieaug un, lai tās piepildītu, ir vēl vairāk jāstrādā.
Kad trīs pārbaudes spēlēs kopā guvāt tikai vienus vārtus, galvā nepazibēja doma, ka kaut ko darāt nepareizi?
Kā jau teicu, mums nevienam nebija svaiguma, līdz ar to neko prātīgu nevarējām arī izdarīt un to uztvērām kā darba procesu. Pēdējā spēlē ar norvēģiem jau parādījām, ka viss rit pareizajās sliedēs un pārliecinošā uzvara (8:0) noņēma smagumu no pleciem, jo otrajā spēlē jutāmies jau daudz labāk nekā pirmajā. Spēks ir, un to ar katru dienu var just arvien labāk.
Fiziskajos treniņos bija kādi jauninājumi?
Diezgan līdzīgi kā pērn. Labi, ka turpat blakus mūsu bāzei Daugavas stadionā ir jaunā vieglatlētikas manēža. Tur trenējāmies pa divām reizēm nedēļā, skrējām, lēcām barjeras. Šogad laika apstākļi nebija tik labi, lai ietu ārā, kā tas bija pērn, kad izmantojām stadionu. Vispār sagatavošanās procesā apstākļi bija ļoti labi, mums ir sava halle ar savu ģērbtuvi, viss nepieciešamais uz vietas, atlika tikai strādāt.
Čempionātu sāksi vienā pārī ar Kārli Čuksti?
Viss vēl var mainīties, bet šobrīd tā izskatās. Spēles laikā aizsargi gan rotē un ar visiem ir jāspēlē kopā. Līdzīgi kā pagājušajā gadā, tāpēc nekas jauns tas nebūs.
Šogad izlasē ir septiņi debitanti. Jūti, ka komanda kļuvusi jaunāka?
Viennozīmīgi. Cita kustība ģērbtuvē, citas tēmas tiek runātas. Var just, ka notiek paaudžu maiņa un piedevām tā kārtīgi, jo pirms citiem čempionātiem tā nav bijis, ka septiņi debitanti. Bijuši pa diviem, maksimums – trim, bet ne vairāk.
Kā jaunie uzvedas?
Viņi ir malači. Pazinu viņus jau iepriekš, jo trenējāmies kopā pagājušajā vasarā pie Rodrigo Laviņa. Man patīk šī jaunā paaudze, jo viņi ir strādīgi, dara vairāk, nekā liek. Malači. Bišķi gan dažas lietas jāpamāca, piemēram, kāda disciplīna ir ģērbtuvē un citi sīkumiņi, bet tā – cepuri nost, viņi ieklausās un visu dara ar prieku un baigo apņēmību.
Izlasē ir četri studenti, vēl vairāki, kas izglītību ieguvuši samērā nesen. Tevi var uzskatīt par tādu kā celmlauzi šajā ziņā, jo savulaik 2013. gadā biji viens no pirmajiem, kas izlasē spēlēja, vēl būdams students NCAA koledžā. Vai tas ir arī tavs nopelns, ka tagad studējošo hokejistu mums ir vairāk?
Diezin vai, jo katrs jau izvēlas savu ceļu, ko iet, taču uzskatu, ka mums, latviešiem, kas fiziski bieži vien nobriest vēlāk par vienaudžiem citviet, tas ir pareizākais ceļš. Par to biju pārliecināts jau tad, kad pats studēju. NCAA koledžu čempionāts ir ļoti laba līga, lielas perspektīvas, jo, ja labi spēlē, tev katrā spēlē seko līdzi NHL klubu skauti. Un, protams, kas ir ļoti būtiski, spēlējot hokeju, reizē vari saņemt ļoti augsta līmeņa izglītību, kas noderēs nākotnē. Tas ir liels ieguvums. No vienas puses, profesionālo karjeru un naudas pelnīšanu sāc vēlāk, taču garajā distancē, par kādu var uzskatīt hokejista karjeru, studēšana NCAA noteikti ir ieguvums.
Pastāsti, kā tev šosezon klājās Čehijas klubā Hradeckrālovā!
Sezona kā pa kalniem, gan iekšējās problēmas komandā, gan pašam sākumā negāja, vajadzēja pierast trenera prasībām. Taču beigas jau bija labas, tāpēc kopumā esmu apmierināts, lai gan zinu, ka varu nospēlēt labāk.
Tomēr jaunu līgumu jau esi nopelnījis, martā ar viņiem pagarinot sadarbību.
Čehijai marts – tas jau ir vēlu. Viņi jau ap Ziemassvētkiem vai pat novembrī liek sastāvus nākamajai sezonai. Bet, protams, patīkami, ka darbavieta jau ir zināma un palieku turpat.
Vai šosezon varēja just, ka Čehijā notiks pasaules čempionāts?
Viņi aktīvi to reklamēja visas sezonas laikā gan vietējā čempionāta spēlēs, gan sociālajos tīklos. Domāju, ka halles būs pilnas un spēles labi apmeklētas, arī tās, kur nebūs vadošās komandas. Uz čehu spēlēm biļetes nopirkt bija diezgan nereāli. Būs interesants turnīrs, jo čehi paši savos medijos raksta, ka sastāvu ziņā šis būs spēcīgākais čempionāts pēdējos desmit gados.
Latvijas izlases mērķis ir ceturtdaļfināls. Cik, tavuprāt, reāli mums to sasniegt, jo Vācija un Slovākija, kā ierasts, mums ir diezgan ciets rieksts?
Kā katru gadu, lai tiktu ceturtdaļfinālā, vajag visam salikties pa plauktiņiem – gan mums pašiem labi spēlēt, gan lai veiksme būtu blakus, taču tā veiksme pašiem ir jānopelna. Pretinieki tiešām ir spēcīgi, tie paši slovāki sastāvā nepaņēma vienu manu šīs sezonas komandas biedru (Oliveru Okuliaru), kurš parakstīja līgumu ar NHL klubu Floridas "Panthers" un nākamsezon spēlēs tur. Konkurence liela, un viņš netika sastāvā. Visām komandām ir labi sastāvi, visi gribēs sevi pierādīt, taču mums nav jāskatās uz citiem, bet jākoncentrējas uz savu sniegumu. Ja smagi strādāsim, tad arī veiksme palīdzēs, līdzīgi kā pagājušajā gadā.
Ko mums vēl pirmo spēļu laikā vajadzētu uzlabot?
Būs standarta frāzes – rezultativitāti un labāku vairākumu. Spēlei vēl ir kur augt, taču domāju, ka līdzīgi ir visām komandām pirms turnīra, jo nevieni nav gadu kopā trenējušies. Hokejs tādā ziņā jau nav mainījies – jāpieļauj mazāk kļūdu nekā pretinieki un jāgūst vairāk vārtu par viņiem.
Ko tu ieteiktu Latvijas izlases līdzjutējiem vēl apmeklēt un izbaudīt Ostravā?
Tur ir populārs skatu tornis Vītkovices rajonā netālu no arēnas, kur var uzkāpt. Protams, arī Ostravas vecpilsētu vajag izstaigāt, jo tur čempionāta laikā noteikti būs sarīkotas izklaides. Faniem arī svarīgi būtu alu padzert un nobaudīt čehu virtuvi, latviešiem tā noteikti patiks – daudz gaļas, galerti, marinējumi, cīsiņi un sardeles, karstais kausētais siers. Galvenais, lai labs laiks un labs sniegums no mūsu puses.
Pērn tev varbūt sākumā negribot, bet izdevās visu komandu dabūt uz Dziesmu un deju svētkiem. Šogad arī esi gatavs kādam piesolīt nūju ar autogrāfiem?
Pagājušajā gadā vākt parakstus sāku tikai tad, kad jutu, ka labi spēlējam un ka kaut kas labs var sanākt. Pēc pirmajām divām spēlēm, kurās zaudējām, par to vispār nebiju iedomājies. Pagaidām neko tādu neplānoju, jo galvenais ir spēlēt hokeju, bet, ja jutīšu, ka esam pelnījuši kādam kaut ko piedāvāt un lūgt, kas zina.
Tu esi viens no retajiem hokejistiem, kas nekautrējas sociālajos tīklos paust savu viedokli par to, kas notiek Latvijā un pasaulē arī politikas lauciņā. Interesējies par to pastiprināti?
Man patīk ne tikai sekot līdzi, bet arī tās tēmas cilāt. Interesē arī citu spēlētāju viedokļi, dažreiz paprasu, ko viņi domā par vienu vai otru lietu. Izlasē par politiskām tēmām un lietām pasaulē man ir labs kompanjons Artūra Irbes veidolā. Viņam arī patīk par to izteikties, un varam abi par politiku parunāt pat biežāk nekā par hokeju. Komandā ir dažādi, cits vairāk iedziļinās, cits mazāk. Man patīk, ka studējošie jaunie čaļi orientējas šajos jautājumos, viņi stāsta, ko mācās universitātē, kādi ir viņu uzskati un pasaules redzējums. Saki, ko gribi, bet augstskola tomēr paplašina redzesloku uz pasauli.
***
Vizītkarte. Ralfs Freibergs
◆ Dzimis 1991. gada 17. maijā
◆ Profesionāls hokejists, aizsargs
◆ Latvijas izlases rindās aizvadīs astoto pasaules čempionātu, startējis arī divās olimpiskajās spēlēs
◆ 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļnieks
◆ Studējis Bovlingrīnas valsts universitātē ASV
◆ Spēlējis klubos Latvijā, ASV, Kanādā, Čehijā un Vācijā
◆ Iepriekšējo sezonu aizvadījis čehu klubā Hradeckrālovas "Mountfield", kur 60 spēlēs guva trīs vārtus un astoņas reizes asistēja partneriem
◆ Latvijas izlasē aizvadījis 126 spēles, guvis trīs vārtus un 21 reizi asistējis partneriem
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003