- Skolotājiem – agrākas pensijas?
Lietuvas parlamentārieši spriež, ka skolotāji, kas nostrādājuši 30 gadus, pensijā varētu doties jau no 55 gadu vecuma.
- Lietuvā gatavo izglītības reformu
Gan lietuviešu, gan mazākumtautību skolās būs vienots lietuviešu valodas eksāmens.
- Eksperte: Krievijas svars NATO pieaugs
Visticamāk, Krievijas loma un svars Ziemeļatlantijas aliansē pieaugs, prognozē Krievijas eksperte TATJANA PARHAĻINA, Eiropas Drošības centra Maskavā direktore. Centrs pastāv 12 gadus, un tā mērķis ir Krievijas sabiedrībai sniegt vispusīgu informāciju par NATO.
- Slovākijā audzinās patriotisma garā
Slovākijā skolēni tiks audzināti patriotisma garā. To paredz Slovākijas parlamentā pieņemtais likums, kam būtu spēkā jāstājas jau šā gada 1. aprīlī.
- Priekšvēlēšanu debatēs – skolu lietas
Lielbritānijā grib veidot "brīvās" skolas.
- Ungārijai zaļā gaisma tuneļa galā
Valsts atsakās no tālākas Starptautiskā valūtas fonda aizdevuma izmantošanas.
- Grūts darbs – iepirkšanās Parīzē…
Pašnodarbināto atbalsta programma vairo mazo uzņēmumu skaitu.
- Eiropa ar burku
Francijas parlamenta komisija aicinājusi aizliegt tradicionālo musulmaņu tērpu – burku – valkāšanu skolās, slimnīcās, sabiedriskajā transportā, valsts iestādēs, norādot, ka tas apdraud Francijas sabiedrības vērtības.
- Slovākija aizsargā valsts valodu
Pērn Slovākijā spēkā stājās jauns valodas likums, kura mērķis – labāk aizsargāt valsts valodu. Pret to asi protestēja daļa Slovākijas ungāru sabiedrības, un Ungārijas valdība solīja sūdzēties ANO. Kā sokas ar likuma īstenošanu, stāsta Slovākijas vēstnieks Latvijā DUŠANS KRIŠTOFIKS.
- Dzīvesveids: bez pajumtes un saistībām
Lielbritānijā, iestājoties aukstumam, tika atvērtas jaunas bezpajumtnieku patversmes. Tajās sastapti arī cilvēki no Latvijas. Tomēr ne visi bezpajumtnieki ir nemierā ar savu stāvokli, daļai tas ir dzīvesveids.
- Pilsonība par īpašiem nopelniem
Igaunijā pilsonību par īpašiem nopelniem piešķir valdība.
- Kad laiks vēl nebija izgudrots
Valoda ir viens no brīnumainākajiem cilvēces izgudrojumiem, un tās rašanās vēl joprojām ir noslēpumainībā tīta. Valodas izcelšanos ilgstoši pētījis Portsmutas universitātes profesors KRISS SINHA un, lai to labāk izprastu, devies pie ciltīm.
- Izdzīvošanas vai karjeras dēļ?
Vēsturnieki konferencē spriež, kas īsti ir kolaborācija, kādas bija tās izpausmes.
- Igaunijā pieņem «bronzas nakts» likumprojektu
Igaunijas parlaments pieņēmis likumprojektu paketi, kas tautā iegājusies ar tā dēvētās "bronzas nakts nemieru likuma" nosaukumu.
- Krievu valodas atkāpšanās maršs
Attālinoties no Krievijas, domā par nacionālo identitāti.
- Igaunijas jaunietis uzrunā Krievijas vēstnieku
Tallinas Mustamē ģimnāzijas absolvents Sergejs Metļevs nosūtījis Krievijas vēstniekam Igaunijā Nikolajam Uspenskim atklāto vēstuli, kurā ieteicis nolikt ziedus arī pie Brīvības pieminekļa Tallinā, ziņo portāls delfi.ee.
- «Vēsture kā šodienas ceļazīmes»
Polijā top grāmata par Latvijas vēsturi.
- Mīlestība pret Allāhu, nevis demokrātiju
Fundamentāls islāms un demokrātiska iekārta ir divas nesavienojamas lietas, – ar šādu secinājumu dodos projām pēc trīs stundu ilgās sarunas ar OMĀRU ABU SAFIJU. Viņš ir dzimis Latvijā, Latvijas pilsonis, un pirms pievēršanās islāmam viņa vārds bija Renārs Kosņikovskis.
- «Strādājam vēsturiskās patiesības vārdā»
"Mūsu darbs ir atklāt padomju laika vēstures falsifikācijas un arī atainot procesus, kas vispār netika pieminēti. Padomju periodā no patiesības baidījās, jo viss padomju režīms balstījās uz meliem un patiesība bija vēl bīstamāka par ieročiem,” saka Lietuvas Genocīda un pretošanās izpētes centra vadītāja Terēze Birute Burauskaite.
- Impēriskais nogurums
"Uzskatu, ka impērija kļuvusi par krievu tautas lāstu un mūsu nelaimju avotu pagātnē, šodienā un, iespējams, arī nākotnē".