- Jaunais gads Vīnē
Izdzirdot Vīnes vārdu, katram varētu būt savas asociācijas — Habsburgu dinastijas radītā majestātiskā Austroungārijas galvaspilsēta, Štrausa valši un Operas balles krāšņums, Donavas izlīkumotā Vahavas ieleja vai Alpu varenās, tik atšķirīgās virsotnes...
- Polijā pa ceļam uz Balkāniem
Mūsu daudzpieredzējušajā Ford Escort 2003. gada septembrī atkal dodamies projām no Latvijas. Programma ir plaša: jāiepazīst Rumānija, Bulgārija, Turcijas rietumi un kaut kas no Grieķijas.
- Kā somi makšķerē tūristus
25. novembra "Lauku Avīzē" stāstīju par makšķerēšanas iespējām Somijas ezeros. Šoreiz — par naktsmītnēm, izklaidēm un makšķerēšanas gidiem.
- Pērc krāci SOMIJĀ!
Makšķernieki Latvijā tic, ka pirms copes nedrīkst mieloties ar zivju ēdieniem. Neķersies. Kad izdodas izcelt no dzelmes kādu palielāku zivi, mūsu makšķernieki tā kā klusu, kā paslepšus ieslidina to venterī un līdz krastam ar guvumu īpaši neplātās.
- Ceilonas tējas sala
Indijas okeāna ziemeļdaļā atrodas sala, kura zināma katram labas tējas cienītājam, jo Ceilonas vārdu pasaulē nes viena no pazīstamākajām tējas markām.
- VLADIVOSTOKA — Krievijas “tīģeris”
Kādi līdz šim bija mani priekšstati par Vladivostoku — Krievijas Piejūras novada galvaspilsētu? Zināju, ka tā atrodas Krievijas pašā austrumu malā, Japāņu jūras krastā, blakus Ķīnai un Ziemeļkorejai, desmit tūkstoš kilometrus no Maskavas.
- Gar Biskajas līča piekrasti
Ibērijas pussalas ziemeļrietumu stūrī atrodas Spānijas novads Galisija, ko senatnē apdzīvojuši galleki. No viņiem arī cēlies Galisijas nosaukums.
- Gar Biskajas līča piekrasti
Ibērijas pussalas ziemeļrietumu stūrī atrodas Spānijas novads Galisija, ko senatnē apdzīvojuši galleki. No viņiem arī cēlies Galisijas nosaukums.
- Sahalīna – krievu emirāti
Gospodi, pomiluj, gospodi, pomiluj, gospodi, pomiluj! — Voskresenskas baznīcas mācītāja balss neticamā ātrumā atkārto tikai šos divus lūgšanu vārdus, līdz tie saplūst nepārtrauktā gari stieptā dziedājumā.
- Portugāles šūpulis – valsts ziemeļi
Portugāles valstiskuma vēsture sākas ar vēsti: 11. gadsimtā Kastīlijas karalis Ferdinands I atņēma mauriem daļu zemju tagadējās Portugāles ziemeļos.
- Dzintara ceļš Lietuvā
Cik daudz mēs zinām par dzintaru? Par šo vieglo, caurspīdīgo dzintara priežu sveķu veidojumu, kā mūsu senči to ieguvuši, kā to iegūst un apstrādā mūsdienās?
- Prāgas krogos
"Prāgā nav grūti kļūt par dzērāju, jo krogu Prāgā ir vairāk nekā pārtikas veikalu," stāsta MĀRTIŅŠ ZAPRAUSKIS, Eiropas tūrisma ceļvežu izdevēja "In Your Pocket" Centrāleiropas galvenais redaktors, kurš nesen atgriezies uz dzīvi Latvijā.
- Nīderlande dārzkopības praktikantes acīm
Tik daudz ir dzirdēts par dārznieku Meku — Nīderlandi. Visi ar dārzkopību saistītie cilvēki sapņo kādreiz nokļūt Nīderlandē, lai paši savām acīm ieraudzītu lielos siltumnīcu masīvus un, protams, arī ziedošo tulpju jūru.
- Itālijas vidū Rapolano un Sjēnā
Nokļūt Itālijā man palīdzēja apstākļu sakritība. Taču uz nelielo pilsētiņu Rapolano devos ar noteiktu mērķi — piedalīties pasaules žurnālistu forumā par dabas aizsardzību.
- Portugāle: no klostera uz klosteri
Portugāles pagātne ir bagāta ar vēsturiskiem notikumiem. Nozīmīga loma tajos bijusi arī katoļu garīdzniecībai, īpaši kopš 15. gadsimta, kad līdz ar koloniālo iekarojumu laikmeta iestāšanos uz valsti sāka plūst pasakainas bagātības.
- Šveices kalnu leģendas
Šveice ir kā miera saliņa mūžam mutuļojošo Eiropas politisko kaislību vidū, labklājības un stabilitātes simbols un pasakaini skaistu kalnu ainavu zeme.
- Bolīvijas nemiernieku gūstā
Mazliet neparasti notikumi Bolīvijā gaidīja Rīgas rajona padomes plānošanas un attīstības pārvaldes priekšnieku OJĀRU KLIGINU, par ko gan sākumā nekas neliecināja.
- Ar paleti pa Eiropu
Aizputnieks JĀNIS KALNMALIS jau 15 gadus, līdzko iestājas vasarīgs laiks, kravā mantas un dodas strādāt uz Eiropu — gleznot, pārsvarā ainavas un klusās dabas.
- Ar paleti pa Eiropu
Aizputnieks JĀNIS KALNMALIS jau 15 gadus, līdzko iestājas vasarīgs laiks, kravā mantas un dodas strādāt uz Eiropu — gleznot, pārsvarā ainavas un klusās dabas.
- Abavas rudens ģeorallijs
Līdz 1984. gadam laivu braucienus divreiz gadā — pavasarī un rudenī — organizēja Latvijas Universitātes ūdenstūrisma sekcija.