- Par hektāru — no 16 līdz 111 latiem
Uz zemnieku un lauku uzņēmēju jautājumiem par iespējām saņemt Eiropas Savienības atbalsta maksājumus atbildēja zemkopības ministra padomnieks Jānis Lapše.
- Bez biļetes atpakaļceļam
Labdien, Andiņa kungs! Te runā Baiba Pelse no "Latvijas iedzīvotāju apvienības". Vai tiešām jūs uzskatāt, ka padomju laikos dzīve materiālā ziņā bija sliktāka?
- Zeme: kopjama vai pārdodama
Zeme – slogs vai ienākumu avots tās īpašniekiem. Pirkt to vai pārdot. Ja pārdot, tad par kādu cenu.
- Gribi būt policists? Mācies krievu valodu!
To, ka daudzi policisti pietiekami labi neprot valsts valodu, bet, Policijas akadēmijā stājoties, prasa krievu valodas zināšanas, sašutuši secina ne tikai Antons Kursītis, bet arī citi mūsu avīzes lasītāji.
- No diviem ļaunumiem jāizvēlas mazākais
Lai gan esmu latviešu valodas aizstāvis ikdienā, manuprāt, šobrīd Latvijai daudz svarīgāk ir tikt uzņemtai NATO, nekā noraidīt attiecīgos grozījumus.
- Kad labā roka nezina, ko dara kreisā
Integrācija vai asimilācija. Politiķi (tuvredzīgi, aprobežoti, pērkami...) parasti atnes cilvēcei daudz vairāk posta un nelaimju nekā visas slimības un dabas katastrofas, kopā ņemtas.
- Pirms lem nākotni, atskaties vēsturē
Ik pa laikam mūsu valsts dzīvē pienāk brīži, kad mēs pretstatām t. s. vecās un jaunās demokrātijas, norādot, ka Latvija kārtējoreiz nedara tā, kā tas notiek šajās — vecajās demokrātijās.
- Kā mums runāt ar kurlajiem
Pārdomas pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa intervijas. Domāju, ka “Lauku Avīzē” publicētās cienījamā akadēmiķa Jāņa Stradiņa pārdomas par mūsu valodas un tautas identitātes saglabāšanu ir nozīmīgi ietekmējušas sabiedrisko domu.
2002/01/31,
Lauku Avīze, Aivars Berķis, centriskās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” ģenerālsekretārs
- Neiznīcināms kā latvietis? Vai patiešām tā ir?
Kad pirms diviem gadiem es rakstīju manas nesen iznākušās grāmatas “Latviešu zemes un tautu vēsture” I daļas 1. nodaļai virsrakstu, es tam izvēlējos pirmos trīs vārdus no kāda Zentas Mauriņas izteikuma.
- Par valodu un valsti
Gan nesen “Lauku Avīzē” publicētās rakstnieces L. Azarovas un ZA prezidenta J. Stradiņa intervijas, gan nupat Valodas komisijas nodibināšana ir atdzīvinājusi interesi par valsts — latviešu — valodas pašreizējo stāvokli, gan tās nākotni.
- Viena pagale nedeg
Ar interesi izlasīju Leldes Stumbres pārdomas ''Katram latvietim — četri bērni!'', taču uztvēru tās kā pazemojumu lielākajai daļai Latvijas vīriešu.
- Pasargāt no šausmām
Arī es bērnībā ļoti daudz sapņoju par karu. Man vēl tagad ir tāda izjūta, it kā es patiešām būtu pieredzējusi karu.
- Kā izskaidrot labo un ļauno?
Ņemot vērā to, ka šodien bērni jau ļoti jaunā vecumā tiek pakļauti pasaules notikumiem — kā priecīgiem un jautriem, tā arī traģiskiem un skumjiem —, atkrīt pārrunas par to, kad un kādā vecumā bērniem stāstīt par dzīves tumšo pusi.
- Bērni cer dzīvot labāk par vecākiem
Vai mūsu bērni ir laimīgi? Viņi saka: jā. Bet vai viņi patiešām tā domā? Tas vēl speciālistiem jāpēta.
- Bērns un sliktās ziņas
’13. janvārī Viļņas iedzīvotāji pārdzīvoja šausmu nakti. Pret neapbruņotu ļaužu pūli devās padomju tanki. Zem kāpurķēdēm gāja bojā neapbruņoti cilvēki.