Otrdiena, 2019. gada 19. februāris 19:16
Vārda dienas: Zane, Zuzanna
Lielvārdes novada pašvaldības domes priekššēdētājai Santai Ločmelei, Lielvārdes novada domes deputātiem, “Lielvārdes Novada Ziņām”.
Lielvārdes novada pašvaldības domes priekššēdētājai Santai Ločmelei, Lielvārdes novada domes deputātiem, “Lielvārdes Novada Ziņām”.
Apsveicu jaunā sasaukuma deputātus ar ievēlēšanu. Par vēlmi strādāt savu vēlētāju interesēs mēs varējām pārliecināties, lasot Jūsu priekšvēlēšanu programmas. Tajās izskanēja nepieciešamība un apņemšanās risināt daudzas novada iedzīvotājiem svarīgas un vajadzīgas problēmas. Diemžēl, mēs visi saprotam, ka budžeta lielums ir ierobežots. To dalot, ir nepieciešama profesionāla pieeja un tālredzīga izpratne par galveno prioritāšu apzināšanu un izvirzīšanu.
Vēlos atgādināt par nepieciešamību prioritāšu saraksta pirmajās rindās izcelt izglītību, bērnu veselību un rūpes par jaunajām ģimenēm, tādējādi veicinot demogrāfiskās situācijas uzlabošanu mūsu novadā.
Jau daudzus gadus (cik man zināms- no 2008. gada) iedzīvotāji lūdz atrisināt aktuālo vietu trūkumu Lielvārdes pirmskolas izglītības iestādē «Pūt vējiņi».
Pēc skolu reorganizācijas 2011. gadā, kā šķietami labs problēmas risinājums, tika nolemts slēgtajā Kaibalas skolā ierīkot PII «Pūt vējiņi» filiāli. Lai saglābtu atbrīvoto ēku, ar ierobežotiem budžeta līdzekļiem tika veikta ēkas vienkāršotā atjaunošana, pielāgojot telpas pirmsskolas izglītības iestādes vajadzībām. Tā darbojas jau sešus gadus.
Ar filiāli ir ļoti apmierināti tie vecāki, kuriem ir nenormēts darba laiks, vai darba vieta ir Lielvārdē, vai kam ir personīgais transports vai citādi nesagādā problēmas aizvest savus bērnus turp un atpakaļ uz Kaibalu. Filiālē bērni jūtas kā mājās, kur vieglāk pārdzīvo nošķirtību no vecākiem, jo bērnu skaits ir neliels, brīnišķīgs personāls, laba aprūpe, sava sporta zāle, sava ēdnīca ar ēdamzāli. Filiāle mazā bērnu skaita dēļ tik plašā ēkā drīzāk atbilst luksusa klases privātā bērnudārza kritērijiem.
Nezinu, par laimi vai «nelaimi», demogrāfiskā situācija sāk uzlaboties un trīsgadīgo bērnu grupiņā atkal trūkst vietas, lai nodrošinātu iespēju ģimenei, kurai tas ir svarīgi, iekārtot bērnu Lielvārdes pirmskolas izglītības iestādē. Tā vietā tiek piedāvāta Kaibalas filiāle, neskatoties uz to, ka dzīvesvieta atrodas pilsētas attālākajos punktos attiecībā pret Kaibalu, vai turpat bērnudārzam aiz žoga.
Tas nu būtu deputātiem jāapzinās, ka lielākajam vecāku vairākumam ir pieņemams tikai Lielvārdes bērnudārzs un pārcelšana uz Kaibalas filiāli tiem sagādā milzīgas neērtības un grūtības, veicot jau tā saspringtās ikdienas rūpes. Der atcerēties, ka ne visām jaunajām ģimenēm ir personīgais transports un darba vietas pārsvarā ir Rīgas virzienā, kur darba diena sākas un beidzas noteiktā laikā, kas nesakrīt ar pašvaldības nodrošinātā transporta kustības grafiku (piemēram, septiņos no rīta un vakarā).
Lielvārdes bērnudārzs atrodas ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā: praktiski vienādā attālumā no attālākajiem Lāčplēša, Avotu un Lauktehnikas dzīvojamajiem rajoniem, tuvu autoceļam un dzelzceļa stacijai. Turpat atrodas kultūras nams, kurā dziedāšanas un deju nodarbības darba dienas beigās apmeklē vairums bērnudārza apmeklētāju.
Neatkārtošos ar izmisušo vecāku emociju aprakstu, kuru bērniem šogad tiek piedāvāta pārcelšana («deportācija») uz Kaibalas skolā izvietoto bērnudārza filiāli pret pašu gribu un iespējām tur nogādāt bērnu. To ir aprakstījis kāds bijušās lielvārdietes tētis. (lasīt Lielvārdes Novada Ziņās 16.06.2017 «Par vietu trūkumu Lielvārdes pirmskolas izglītības iestādē»).
Neapskaužamā situācijā ir nokļuvusi bērnudārza vadība, kurai nav iespējams nodrošināt visu vecāku vēlmes, tāpēc ir spiesta rīkoties formāli saskaņā ar Lielvārdes novada domes saistošajiem noteikumiem. Iedziļinoties šo noteikumu būtībā, atklājas, cik tie ir diskriminējoši gada beigās dzimušiem bērniem attiecībā pret gada sākumā dzimušiem, vai bērniem, kuru vecāki atgriezušies vai pārcēlušies uz dzīvi Lielvārdē, pret pilsētā jau piedzimušiem.
Šobrīd lielā steigā rit remonta darbi, lai līdz rudenim Kaibalas skolā iekārtotu vēl vienu grupiņu. Plānots, ka Kaibalas filiāli apmeklēs jau 80 bērni.
Bērnu un personāla skaits, kas vienlaicīgi uzturas ēkā, ir pietuvojies kritiskajam skaitlim- 100 cilvēki. Tas nozīmē, ka ēka atbilstoši būvniecības procesam pēc savas sarežģītības tiks klasificēta kā 3. grupas ēka. Šādas ēkas nonāk būvniecības kontroles biroja uzraudzībā un katrai būvniecības darbībai ir nepieciešama projekta risinājumu ekspertīze, tātad, atbildīgajām instancēm ir jāuzņemas daudz nopietnāka atbildība par ēkas izmantošanu tik lielam cilvēku skaitam .
Līdz šim, veicot ēkas pielāgošanu bērnudārza vajadzībām, ir ignorētas pirmskolas iestādei noteiktās specifiskās prasības, kas netiek piemērojamas, ja ēkā atrodas piemēram skola.
Šobrīd ēka tiek ekspluatēta ar nopietniem ugunsdrošības normatīvu pārkāpumiem:
1) no otrā stāva telpām nav nodrošināta evakuācijas izeja, jo bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu būvēs nedrīkst būt atklātās kāpnes , bet ēkā tās ir vienīgās kāpnes no otrā stāva, tāpēc kāpnes nepieciešams iebūvēt kāpņu telpā (LBN 208-15 «Publiskas būves», punkts 40).
2) attālums no telpas (telpa, kas atrodas pie sporta zāles) vistālākās vietas pa visīsāko iespējamo ceļu līdz tuvākajai evakuācijas izejai, tajā skaitā pa atklātām kāpnēm līdz izejai tieši uz āru zemes virsmas līmenī pārsniedz 30 metru, tāpēc nepieciešams paredzēt otro evakuācijas izeju no telpas, piemēram, āra kāpnes (LBN 208-15, punkts 42).
3) esošais pakāpienu skaits vienā kāpņu laidā ir 20 pakāpieni, normatīvs nosaka- nedrīkst būt lielāks par 18, pie nosacījuma, ja ir nodrošināts cits risinājums. Cita risinājuma nav, jo ēkā tās ir vienīgās kāpnes (LBN 208-15, punkts 28).
4) esošās kāpnes ir stāvas, bīstamas kāpšanai, jo īpaši pirmskolas vecuma bērniem (arī sešgadīgie bērni pieder pie šīs kategorijas). Nav ievērots kāpņu projektēšanas nosacījums- pakāpiena platuma un divu augstumu summai jābūt no 60 līdz 63 cm. Esošā summa – 68 cm ( 18 cm augstums, 30 cm platums) (LBN 208-15, punkts 31).
5) gar atklāto kāpņu laida ārmalu nav norobežojošas konstrukcijas 1,5 m augstumā (LBN 208-15, punkts 92).
6) bērnu grupas telpas izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, izvieto atsevišķos blokos, kurus projektē kā ugunsdroši atdalītas telpas. Tas nozīmē, ka grupiņas jānorobežo ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām, tai skaitā ieejas durvīm uz grupiņu telpām jābūt ugunsdrošām EI 30 (LBN 208-15, punkts 94).
Atgādinu, ka normatīvos norādītais nav lai īpaši ierobežotu rīcības brīvību vai citādi. Mēdz teikt, ka ugunsdrošības normatīvi tiek rakstīti ar «asinīm». Par katru noteikumos rakstīto punktu kāds cilvēks ir samaksājis ar savu dzīvību vai veselību. Būvprojekta izstrādātājs «zvērestā» ar parakstu apliecina savu risinājumu atbilstību normatīviem. Viņš ir atbildīgs par sekām, ja rodas kāds nelaimes gadījums pie neprofesionāli izstrādāta būvprojekta.
Mans piedāvātais risinājums esošas situācijas uzlabošanai.
Šobrīd skaidrs, ka filiāles iekārtošana ilgtspējīgi nespēj atrisināt samilzušo problēmu ar vietu trūkumu bērnudārzā, jo filiāles atrašanās vieta Kaibalā pamatā neapmierina Lielvārdes iedzīvotāju vajadzības. Pie tam, ja deputāti lems par nepieciešamību sakārtot filiāles telpas atbilstoši normatīviem, nepieciešami papildus līdzekļi (nepieciešams demontēt esošās kāpnes un to vietā izbūvēt kāpņu telpu ar divu laidu trepēm, nepieciešamas āra evakuācijas kāpnes no attālākās telpas 2. stāvā, padarīt drošākas un atjaunot kāpnes uz ēdamzāli, kā arī izbūvēt ugunsdrošas durvis uz grupiņu telpām). Mazas filiāles uzturēšana tik lielā ēkā ar sporta zāli un ēdnīcu rada zināmas bažas, vai tiek lietderīgi izmantoti pašvaldības finanšu līdzekļi. Kā mēdz teikt: «par katru CENU ietaupīta kapeika».
Manuprāt, ar laiku būtu izdevīgāk skolu pārbūvēt par daudzdzīvokļu namu, jo arī dzīvokļu problēma mums ir aktuāla. Ar nelielām izmaksām grupiņu telpas iespējams pārbūvēt par dzīvokļiem, kur jau ir izbūvētas attiecīgās komunikācijas vannas istabu un virtuves iekārtošanai.
Nepieciešamās piebūves celtniecība ir iespējama jau pie esošās Lielvārdes PII ēkas, jo teritorija ir pietiekama gan būves izvietošanai, gan āra rotaļu laukumu iekārtošanai. Protams, piebūves celtniecība ir iespējama pie pamatskolas Avotos, arī Lāčplēša teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji varētu vēlēties savu filiāli. Sarežģītāk būtu atrast pietiekošu finansējumu jaunbūvei.
Der atcerēties, ka skaistā un plašā Lielvārdes bērnudārza ēka tapa pateicoties kolhoza «Lāčplēsis», «Latvijas Lauktehnikas Lielvārdes filiālei», «PMK20» un citu Lielvārdē esošo uzņēmumu kopīgajam finansējumam. Tas būtu tikai apsveicami, ja tradīcijas turpinātos un līdzfinansējumam atsauktos pilsētā esošie uzņēmumi, kā arī Lielvārdes lidlauks, kas patiesībā nes tikai Lielvārdes vārdu un mūsu budžetam no tā atkrīt tikai neliela daļa.
- Lētāks risinājums- virs esošā bērnudārza apjoma izbūvēt divslīpju jumtu ar jumta stāvā iekārtotām grupiņu telpām, kas realizējams uz esošiem pamatiem un sienām, pie esošiem komunikāciju stāvvadiem un esošām evakuācijas kāpnēm. Šādu risinājumu pieļauj normatīvi – izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, var atrasties būvēs ne augstāk kā trešajā stāvā U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs (LBN 208-15, punkts 90).
Savlaicīgi un pārdomāti, plānojot un organizējot projektēšanu, būvnieku pretendentu atlasi, būvniecību utt., minēto būvdarbu veikšanai iespējams celtniecības laiku ieplānot vasaras trīs mēnešos, kad bērnudārzs ir atvaļinājumā vai pustukšās grupiņas var apvienot, lai izbrīvētu attiecīgo ēkas spārnu nesošo un norobežojošo konstrukciju montāžai. Tālākos apdares darbus ir pieļaujams veikt virs telpām, kur atrodas bērni.
-Ja apskata variantu par filiāles celtniecību citā vietā, ierosinu apsvērt iespēju pārbūvēt bijušo sadzīves pakalpojumu ēku Ausekļa ielā 7 (nepieciešama vienošanās ar īpašnieku). Finansiāli tas izmaksātu lētāk un būvdarbi paveicami ātrāk, nekā celt ēku no jauna tukšā vietā. Deviņdesmitajos gados ēkai tika uzsākti pārbūves darbi, kur tika izbūvētas jaunas kāpnes, demontētas starpsienas, izbūvēts 3. stāvs un jauns jumts, veikta fasādes apdare. Diemžēl darbi drīz vien tika pārtraukti, šobrīd ēka ar katru dienu iegūst arvien nožēlojamāku izskatu, ar «aktīvo» jauniešu līdzdalību kļūst par vidi degradējošu objektu.
Būves trīs stāvos iespējams iekārtot telpas 5÷6 grupiņām ar nelielu zāli 3. stāvā. Ēkai pieguļ liels iekšpagalms, kur iespējams izvietot rotaļu laukumus.
-Pilnībā nenoslogota ir pilsētas centrā esošā pasta ēka Ausekļa ielā 16. Iespējams, pašvaldībai izdevīgāk būtu nevis meklēt ēkai pircēju, bet to pārbūvēt par bērnudārza filiāli. Pastam nepieciešamās telpas, varbūt (?), atrastos pustukšajā bijušās mākslas skolas ēkā Ausekļa ielā 14.
Jādomā, ka Lielvārdē ir atrodamas vēl citas brīvas ēkas bez pielietojuma izdevīgāka risinājuma pieņemšanai.
Ierosmei tie ir tikai daži iespējamie varianti.
Protams, ja deputāti uzskatīs par vajadzīgu risināt šo jautājumu, ir nepieciešama nopietna situācijas un finansiālo iespēju analīze, kā arī speciālistu domu apmaiņa, lai rastu vēlamo, bet ilgtspējīgo risinājumu Lielvārdes jauno ģimeņu ar maziem bērniem dzīves līmeņa uzlabošanai.
Nākamā situācija, kas mani uztrauc, mazās klasītes un līdz ar to gaisa kvalitāte Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas mācību telpās.
Lielvārdes vidusskola ir vecākā izglītības iestādes ēka mūsu novadā (atklāta 1964. gadā). Celta pēc pilsētciematiem domāto skolu tipveida projekta ar mazām klasītēm, mazam skolēnu skaitam. Laika gaitā Lielvārde ir augusi un kļuvusi par pilsētu. Iespēju robežās mazās klasītes tika pārbūvētas plašākas, apvienojot vairākas un tās sadalot lielākās. Tomēr vēl ir palikušas 8 sākotnēji mazās klases ar normām neatbilstošu kvadratūru, kas ir jānodrošina vienam bērnam. Katram skolēnam tā ir noteikta ne mazāka par 2 m2 (LBN 208-15, punkts 98). Minētās klasītes ir 31 līdz 32 m² lielas, kur mācās 18 līdz 20 bērni (~1,6 m² uz katru bērnu). Jo mazāka ir telpa, kurā uzturas daudz cilvēku, jo straujāk viņiem pietrūkst skābekļa un palielinās intoksikācijas risks ar CO2. Lielvārdes vidusskolas bijušie absolventi noteikti atceras, cik grūti bija koncentrēties darbam pavasarī un saulainās dienās.
CO2 līmenis telpās atkarīgs no telpu lieluma un klātesošo cilvēku skaita.
Tāpēc pēc katras mācību stundas tukša telpa jāvēdina 10 minūtes, kas parasti skolā netiek pietiekami darīts, jo caurvējš apdraud bērnu veselību. Lai arī skolā veiktie mērījumi gaisa kvalitātei apliecina, ka gaiss atbilst normām, tomēr ienākot klasē no āra, it īpaši ziemā, aizsitas elpa, gaiss ir sastāvējies – «tik smags, ka cirvi var pakārt». Visiem zināms par oglekļa dioksīda (CO2) līmeņa ietekmi uz cilvēka veselību, bet mūsu bērniem šādās telpās ir jāpavada ļoti liela dienas daļa.
Mans piedāvātais risinājums esošas situācijas uzlabošanai.
Nepieciešams paplašināt mazās klasītes (piemēram, apvienojot trīs, rezultātā izbūvē divas klases). Skolai savulaik tika izbūvēts stāvs divslīpju jumts ar domu, ka jumta stāvā varētu iekārtot iztrūkstošās klases. Veicot nesošajām jumta konstrukcijām atbilstošu ugunsdrošu aizsardzību vai apstrādi, šādu risinājumu pieļauj normatīvi – vispārizglītojošo skolu mācību telpas drīkst izvietot ne augstāk par ceturto stāvu (LBN 208-15, punkts 96). Tādējādi tiktu nodrošināta normatīvos noteiktā platība vienam bērnam.
2015. gada 21. augustā, stājās spēkā Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumos Nr.610 “Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm”. Kur uzsvērts: «Tuvāko piecu gadu laikā (līdz 2020. gada 1. septembrim) izglītības iestāžu administrācijām būs jārod iespēja nodrošināt katram izglītojamam ne mazāk kā divi kvadrātmetri mācību telpā, lai ievērotu higiēnas prasības, nodrošinātu pietiekamu gaisa cirkulāciju, samazinātu infekciju slimību izplatību risku un mazinātu traumatisma iespējas.»
Platības palielināšana ir tikai pirmais solis ceļā uz higiēnas prasību nodrošināšanu.
LR normatīvi nosaka, ka minimālā gaisa apmaiņa uz cilvēku ir 15 m3/h. Šāds normatīva nodrošinājums būtu tas, uz ko vajadzētu tiekties, ja patiesi rūp mūsu bērnu veselība.
Telpās nepieciešams nodrošināt atbilstošu gaisa apmaiņu, kas ideālā variantā īstenojama, ierīkojot ventilāciju ar centralizēto rekuperācijas (gaisa siltummainis) sistēmu. Siltais gaiss tiek aizvadīts no telpas un, ejot caur vara siltummaini, nodod tam savu siltumu. Pretējā – svaigā gaisa pieplūdes plūsma savāc šo siltumu, un telpā nonāk daudz siltāks gaiss, nodrošinot ne tikai svaigu, bet arī komfortablu un siltu ienākošo gaisu apkures periodā.
Tā kā rekuperācijai siltuma atgūšanas efektivitāte ir līdz 95%, pasākums vērtējams kā energoresursus taupošs. Ziemā nav nepieciešams vērt vaļā logus telpas vēdināšanai, kur tiek izvadīts uzsildītais telpas gaiss, tādējādi netiek lietderīgi tērēti energoresursi. Vācijas pieredze rāda, ka energoresursus taupošos pasākumus uzsāk nevis ar ēku siltināšanu, bet tieši ar efektīvas ventilācijas ierīkošanu. Ēku siltināšana bez ventilācijas tikai pasliktina gaisa kvalitāti.
Cerams, ka vēl ir iespējams šos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus veikt, piesaistot Eiropas līdzfinansējumu.
Lielvārdes iedzīvotāja arhitekte Valentīna Bļodone
Laikraksta redakcija atrodas: Raiņa iela 11A, Lielvārde, Lielvārdes novads, LV–5070
Redakcijas e-pasta adrese: lz@lielvarde.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 10.02.2014