- Atjaunojot upju dabiskumu
Upes ir viena no lielākajām Latvijas vērtībām, taču atpaliekam no kaimiņvalstīm upju atjaunošanā un to ekosistēmu saglabāšanā – akcentē Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja MAGDA JENTGENA.
- Skandināvu dāvana Ziemeļvidzemei
Lieli akmeņi.
- Atvadas no rudens Jēču dabas takās
Šīs takas Naukšēnu pagastā sāka veidot 1995. gadā gan ar pašvaldības, gan Pasaules Dabas fonda atbalstu.
- Pārdomas pie Sēļu Velnozola
Aiziet dabas vērošanas piedāvājumiem bagāta vasara un rudens.
- Raganības dabai draudzīgā sētā
Aicinājums skatīt brīnumus
- «Pelēkzaļais mākonis» pie Briedes kroga
Aizmirstais koks
- Vai arī Rietekļa paeglis Dēlus nav pelnījis?
Lai gan vasaras sākums ir dīvains, jo tiek pārspēti gan auksto nakšu, gan bezlietus dienu rekordi, dabā gājējus, braucējus vai pat joņotājus tas netraucē doties lūkot, kas vēl nav aplūkots, vai arī vēlreiz pabūt pie kādas dabas vienreizības, lai pārliecinātos, ka tā joprojām ir un ar to viss ir labākajā kārtībā.
- Arī Jāņparkā nu koki augs apkopti
Jāņparks Valmierā ir kā pilsētā ienācis vai arī no sendienām te palicis dabīgs, dažādiem kokiem bagāts mežs.
- Rosinājums cildināt arī Bauņu dižakmeni
Aizvadītā gada nogalē Valmieras novada domes deputāti atbalstīja ieceri no AS «Latvijas valsts meži» pārņemt apsaimniekošanā daļu aizsargājamo dendroloģisko stādījumu Bauņu parkā Matīšu pagastā.
- Izglābtie «mazie prinči»
Straujajā laikmetā arvien vairāk tiek apdraudēta ne viena vien gausi pārvietoties spējīgu dzīvnieku suga.
- Pie upes, kurai putnu vai zemesvēžu vārds
Kad, pavasara ūdeņu aicināti, tūristi steidz pa straujām upēm laivot, mūs šoreiz ieinteresēja sen reti kur pieminētā Salacas kreisā krasta lielākā pieteka Ķirele, kura arī it kā esot pat laivojama (vai vismaz bijusi).
- Krokusi «Jaunrūjās» modina pavasari
Šajā saimniecībā Raiskuma pagastā pavasaris sākas, kad siltumnīcā ziedus ver krokusi.
- Gluži kā biedrības simbols
Paiet 20 gadi kopš Latvijas Mikologu biedrības dibināšanas.
- Latviskākā mežrozīte
Nelielu pārsteigumu dabas draugiem šim gadam sagādājusi Latvijas Dendrologu biedrība, kurai ir tiesības paziņot Gada koka titulu pelnījušo.
- Par Gada kukaini piesaka svešinieci
Pārsteigumu, izraugoties «Gada kukaini 2023», sagādājusi arī Latvijas Entomoloģijas biedrība.
- Kritalas – mežam bagāta un gara mūža solītājas
Izvēloties par Gada dzīvotni kritalas, Latvijas Dabas fonds ir nosaucis kaut ko tik daudz aptverošu, kas būtībā ir mājvieta, izdzīvošanas, barošanās iespēja vai arī kaut kādā citādā veidā ir saistīts gandrīz vai ar visiem šogad un arī iepriekš nosauktajiem Latvijas dabas simboliem.
- Šī gada izcilākās dabas vērtības
Dabas draugi nu jau daudzus gadus ar nepacietību gaida, kad gadu mijā dažādu dabaszinātņu nozaru biedrības Latvijā nominē kādu savvaļas faunas vai floras sugu par Gada dabas simbolu, lai informētu sabiedrību par to bioloģiju un ekoloģiju, aizsardzību un iespējām iesaistīties sugas saglabāšanas aktivitātēs.
- Par dižkokiem un to ilgmūžību rūpējoties
Valmieras novada attīstības programmā 2022. – 2028. gadam ir teikts, ka novada teritorijā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas datu pārvaldības sistēmai «Ozols» ir reģistrēti 899 aizsargājami koki (dižkoki), no kuriem vairāk nekā trešdaļa – 324 – ir ozoli, liepas ir 205, priedes 105. Reģistrēti arī 206 potenciāli aizsargājamie koki, viens pašvaldības nozīmes aizsargājams koks (piemiņas ozols Skaņkalnes pagastā), 8 īpatnēji koki, piemēram, bērzi ar māzeri un citi.
- Pagodinājums Briežmuižas lapegļu alejai
Pārdomas par alejām
- Uzticība Oliņu avotam nav zudusi
Kad, lūkojot dabas vērtības, pie Strenčiem iznāk nogriezties uz Oliņām, grēks ir nepalūkoties, kā klājas tuvumā un pat tālumā pietiekamu popularitāti ieguvušajam Oliņu avotam.