- Zvīņu sudrabs, ko grūti pārvērst zeltā
Jo tukšāks kļūst pasaules okeāns, jo aktuālāks ir jautājums, kādas zivis un cik daudz varēs atļauties ne tikai mūsu bērni, bet arī mēs paši pēc gadiem trīsdesmit.
- Ar Latvijā izaudzētiem liniem par maz
Pēdējo gadu gaušanās par linu nozares pagrimumu lēnām izsīkst.
- Kaņepēm jācīnās ar rapšiem un kviešiem
Latvijā kaņepju audzēšana un apstrāde vēl tikai bērna autiņos, bet perspektīvas ir lielas.
- Ņem lāpstu un roc!
Šaubu nav – māli ir Latvijas bagātība, turklāt to pie mums ir ārkārtīgi daudz.
- Oranžā, perspektīvā oga
Latvijas tautsaimniecībā smiltsērkšķu nozīme pagaidām ir ļoti neliela, un arī ar grandioziem eksporta rādītājiem šīs ogas ražotāji pagaidām nevar lepoties.
- Šausmu romantika Karostā
Ja vienkāršam liepājniekam uz ielas pavaicātu, kura, viņaprāt, ir slavenākā vieta Liepājā, diez vai kāds no viņiem pirmo iedomātos Karostas cietumu, jo 50 gadu ilgais aizliegums par to pat zināt pilsētnieku apziņā ir radījis sava veida «krēslas zonu».
- Sapropelis gaida, kad būs nepieciešams
Atbilstoši apstrādātu sapropeli ir iespējams izmantot gan celtniecībā, gan kā mēslojumu, lopbarības piedevu un kosmētisku vai ārstniecisku līdzekli.
- Ķimenēm jāgaida īstais brīdis
Ķimeņu audzēšana Latvijā ir sens un ienesīgs bizness, taču jārēķinās, ka tuvākos divos gados eksporta iespējas krietni samazināsies, jo šobrīd Eiropā ir ķimeņu pārprodukcija.
- Mauriņš tīrs, kājas siltumā
Ja ļoti kārojas celt nacionālo pašapziņu un sameklēt jomu, kur Latvija ir galvastiesu pārāka par mūžīgajiem izcilniekiem igauņiem, tad te nu tā ir – aitkopība.
- Gliemežu zvaigžņu stundu gaidot
Šogad vīngliemeži saimniecībās vēl bauda bezrūpīgu dzīvi, bet jau nākamgad Latvijas uzņēmumi plāno iekarot Eiropu
- Pārvērst krūmus naudā
Gandrīz piektdaļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā netiek apstrādāta jau gadiem.
- Dzintara renesanse
Dzintara pasaulē ir daudz, bet Baltijas dzintars ir visplašāk izmantojamais un tādēļ vērtīgākais.
- Nacionālā bagātība jeb valsts mēroga problēma?
Latvija izceļas, jo lielā daļā Rietumeiropas valstu kūdras purvu praktiski vairs nav un tās ieguve nenotiek, bet visā pasaulē strauji pieaug pieprasījums pēc tā sauktās gaišās kūdras, ko izmanto dārzeņu audzēšanai siltumnīcās