Svētdiena, 2019. gada 08. decembris 12:58
Vārda dienas: Gunārs, Gunis, Vladimirs
57. turpinājums. Atgādināsim mīļajiem lasītājiem, ka pagājušajā mēnesī mēs patiesā nepacietībā šķirstījām tās latviešu avīzes, kas izdotas pirms 110 gadiem - no 1908. līdz 1911. gadam, lai pa kripatiņai vāktu kopā visu, kas rakstīts par Ligati, Paltmali, Ķempiem un tuvāko apkaimi. Vairāk par 50 rakstiem četros gados - apmēram tāda ir tā bilance.
57. turpinājums. Sākums – LNZ, 2014. gads: jūnijs, Nr. 6; augusts, Nr. 7; septembris, Nr. 8; oktobris, Nr. 9; novembris, Nr. 10; decembris, Nr. 11; 2015. gads: janvāris, Nr. 1; februāris, Nr. 2; marts, Nr. 3; aprīlis, Nr. 4; maijs, Nr. 5; jūnijs, Nr. 6; augusts, Nr. 7; septembris, Nr. 8; oktobris, Nr. 9; novembris, Nr. 10; decembris, Nr. 11; 2016. gads: janvāris, Nr. 1; februāris, Nr. 2; marts, Nr. 3; aprīlis, Nr. 4; maijs, Nr. 5; jūnijs Nr. 6; jūlijs Nr. 7; augusts, Nr. 8; septembris, Nr. 9; oktobris, Nr.10; novembris, Nr. 11; decembris, Nr. 12; 2017. gads: februāris, Nr. 2; marts, Nr. 3; aprīlis, Nr. 4; maijs, Nr. 5; jūnijs, Nr. 6; jūlijs Nr. 7; augusts, Nr. 8; septembris, Nr. 9; oktobris, Nr.10; novembris, Nr. 11; decembris, Nr. 12; 2018. gads: janvāris, Nr. 1; februāris, Nr. 2; marts, Nr. 3; aprīlis, Nr. 4; maijs, Nr. 5; jūnijs Nr. 6; jūlijs Nr. 7; augusts, Nr. 8; septembris, Nr. 9; oktobris, Nr.10; novembris, Nr. 11; decembris, Nr. 12; 2019. gads: janvāris, Nr. 1; februāris, Nr. 2; marts, Nr. 3; aprīlis, Nr. 4; maijs, Nr. 5
Atgādināsim mīļajiem lasītājiem, ka pagājušajā mēnesī mēs patiesā nepacietībā šķirstījām tās latviešu avīzes, kas izdotas pirms 110 gadiem - no 1908. līdz 1911. gadam, lai pa kripatiņai vāktu kopā visu, kas rakstīts par Ligati, Paltmali, Ķempiem un tuvāko apkaimi. Vairāk par 50 rakstiem četros gados - apmēram tāda ir tā bilance.
Iepriekšējā reizē pārpublicēšanu pārtraucām tā sauktās kriminālās sadaļas viducī, un tāpēc mēs tagad par šo tēmu vēl turpināsim. Sāksim ar politiskajām noskaņām. Lūk, ko Laika Balss 1911. gada 24. aprīlī, Nr. 21, rakstīja par 1. maija svinēšanu. Pievienoju klāt vienu ziņu no Bauskas, lai varētu izprast to dienu garšu.
No Bauskas. 1. maijā netālu no pilsētas kādā kokā bija uzvilkts melns karogs ar revolucionāru uzrakstu: “Lai dzīvo 1. Maijs un 8 stundu darba diena!” Karogs nostāvēja līdz pusdienai, pēc tam policija to noņēma. Citādi viss pagāja mierīgi, tikai policija demonstrēja.
Signifer
No Ligates papīru fabrikas. 15. aprīlī pie mums bija izkaisītas proklamācijas1. Naktī no 17. uz 18. aprīlī dežūrēja vairākas policistu nodaļas, bet, neskatoties uz to, no rīta bija uzvilkts sarkans karogs ar attiecīgu uzrakstu. Ap pusdienas laiku policija karogu noņēma.
P.
Par to, ka proklamācijas izkaisītas Ligates papīru fabrikā 1911. gada rudenī, rakstīja Jaunais Laiks 1911. gada 24. septembrī, Nr. 17.
No Ligates papīru fabrikas. Ligates Sabiedrība sarīkoja 10. sept. š. g. savās telpās slēgtu ģimenes vakaru. Naktī, īsi priekš plkst. 12, ar lielu brākšķi izgāzās durvīm divas rūtes, pa kurām ielidoja krietna paka hektografētu2 proklamāciju ar uzrakstu “Nevaram klusēt”, ar “Vidienas organizācijas” parakstu. Daļa no minētām proklamācijām tika no vakara apmeklētajiem uzlasītas, pārējās “sagrāba” kāds Ligates fabrikas ierēdnis. Lai gan bij klāt arī divi policijas priekšstāvji, tomēr proklamāciju iemetējs paspēja aizmukt. Jāpiezīmē, ka pa visu fabriku tanī naktī bij lielā mērā izkaisītas tāda pat satura proklamācijas.
No Paltmales, Nurmuižas un Nītaures apkārtnē septembra mēneša sākumā tika redzētas proklamācijas ar uzrakstu „Biedri, laukstrādnieki”, parakstītas no „Vidienas organizācijas”.
—fs.
Dzimtenes Vēstnesis 1911. gada 28. jūlijā, Nr. 170 ziņoja par traģisku gadījumu uz dzelzceļa.
Ligate. 26. jūlija rītā ap pulkst. 51/2 starp Ligates un Siguldas stacijām dzelzceļa vilciens Nr. 81, uz Rīgu iedams, uzskrēja virsū kādai sievietei, kura bija uz vietas pagalam. Nelaimīgā esot kāda vietējā iedzīvotāja un bijusi kurlmēma. D.
Dzimtenes Vēstnesis 1911. gada 16. augustā, Nr. 186, aprakstīja pavisam šausmīgu notikumu.
Nelaimes gadījums. Šorīt ieveda ar vilcienu no Ligates Rīgā zemnieku I. Biti, kuram vakar no kuļamās mašīnas nogriezta kreisā kāja. Biti aizveda uz pilsētas slimnīcu.
Nepatīkama epizode aprakstīta Dzimtenes Vēstnesī, 1911. gada 26. septembrī, Nr. 221.
Ķēčos Ozolmuižas mājās 15. septembrī naktī nozaga zirgu ar pajūgu, 12 pudus sviesta un dažādas citas mantības. Trešajā dienā zirgu ar pajūgu atrada mežā netālu no Ligates dzelzceļa stacijas, bet bez sviesta un citām mantībām.
Tagad nedaudz paskatīsimies tautsaimniecības virzienā, lai gan par to šajos gados īpaši daudz nerakstīja, jo vēl jau tikai notika vispārējie tā laika sabiedrības organizēšanās procesi. Un parasti tas viss saistījās arī ar biedrībām un to daudzveidīgo dzīvi. Lūk, kā tas saistījās ar piensaimniecībām. Par to lasām Dzimtenes Vēstnesī 1911. gada 21. februārī, Nr. 42.
Paltmales Nabagu palīdzības biedrības gada sapulci noturēja 13. febr. š. g. Revidents K. Pestmals ziņoja, ka biedrības darīšanas vestas kārtīgi un rēķini pareizi. Biedrībai 1910. g. bija 257 biedru; sarīkoti 2 koncerti, 4 teātra izrādes, 2 zaļumu svētki un viena Ziemsvētku eglīte pagasta nespējniekiem. Bilance - 2042 r. 84 k. Izdots - 1387 r. 46 k. No šīs summas izdots ārstam (alga) 50 r., vecmātei 25 r., nespējnieku palīdzībai un viņu dāvinājumiem 58 r., trūcīgiem skolēniem. Paltmales skolai 10 r., Ķempu skolas ērģelēm 26 r., Paltmales skolai. 8 r. Skaidrā naudā un vērtspapīru kasē atrodas 656 г 38 k. Nolemts bija tekošā gadā biedrības namu pārbūvēt un paplašināt ar piebūvi, bet tā kā kasē maz naudas, ziema iet uz beigām, materiālu arī vairs nevar pagūt pievest, tad pilna sapulce šos pārbūves darbus atlika uz vienu gadu. No pārvēlamiem valdes locekļiem ievēlēja 3 tos pašus bijušos - Vītolu, Daulbergu, Andermani un no jauna - Matīsu. Vēl jāpiebilst, ka pie šīs biedrības pagājušā gadā tika apstiprināta bēru kase, kuras pirmā pilna sapulce nolikta uz 27. februāri.
1911. gads sola paltmaliešiem vēl kādu jaunu biedrību - koppiensaimniecību. Par šādas praktiskas biedrības nodibināšanu jau pagājušā gadā tika pamazām runāts. Bet ar šo gadu jautājumā nāk plašā pārrunā. Tas cēlās aiz tam, ka Rīgā sūtāmam pienam uzpircēji ar šī gada sākumu pamazināja par 1 vai ½ kap. uz stopa cenu. Paltmales koppiensaimniecību grib nodibināt Ligates dzelzceļa stacijas tuvumā, tiklīdz dabūs vajadzīgo zemes gabalu ēkas būvei. Šai koppiensaimniecībai paredzama laba nākamība, jo tā apņems diezgan plašu apgabalu. Viņa būs labi sasniedzama visiem tiem kaimiņu pagastu piena ražotājiem, kuri līdz šim pienu veda uz Ligates staciju sūtīšanai uz Rīgu, kā: nurmižniekiem, siguldiešiem, morēniešiem, nītauriešiem. Tik nu jāvēlas, lai rodas vajadzīgā vienprātība pie teicamā kopdarba!
Paltmalietis
Ja jau runa par piensaimniecību, pieminēsim tādu lietu, ko mūsdienās reti kurš pazīst, bet ko Dzimtenes Vēstnesis pieminēja1909. gada 14. februārī, Nr. 37. Runa ir par piena separatoru3.
Kādas atsaukumu liecības par piena separatoriem “Planet” un “Express”.
Paltemales Skudrukalnā. 16. dec. 1908. g. Pie Jums pirktais “Express” separators strādā labi, par ko Jūsu firmai izsaku savu pateicību.
A. Āboliņš
Laikraksts Sadzīve 1909. gada 9. maijā, Nr. 54, pieskaras tēmai, ko agrāk jau bijām skāruši. Runa ir par malkas ciršanu un pievešanu mācītājam.
No Paltmales. (Siguldas draudzē). Dažus gadus atpakaļ izcēlās domu starpība starp baznīcas valdi un vietējiem saimniekiem par malkas pievešanu draudzes mācītājam. Baznīcas priekšnieks noteica, ka saimniekiem muižas uzdotais jāizcērt un jāpieved mācītājam, saimnieki turpretim turējās pie domām, ka meža nociršana ir muižas pienākums un saimnieku - to pievest. Strīdus izšķiršanu nodeva Vidzemes Guberņas Valdei, kura izsprieda, ka muižas pienākums ir dot mežu, bet saimnieku - to nocirst un piegādāt mācītājam. Saimnieki ar tādu lēmumu nebija mierā un pārsūdzēja spriedumu valdošā senātā. Senāts pārsūdzību atstāja bez ievērības un apstiprināja Guberņas Valdes spriedumu, pēc kura saimniekiem malka jāizcērt muižas mežā un jāpieved mācītājam.
Gaujmalietis
Avīzē Dzimtenes Vēstnesis 1909. gada 20. jūlijā, Nr. 163, konstatēts, ka sliktajiem laika apstākļiem piemīt arī vienas pozitīvās sekas – saimnieki sāk nodarboties ar mehanizācijas ieviešanu un mašīnu iegādi.
No Paltmales. Satiekoties ļaudīm, pirmais ir - žēlošanās par slikto lietaino laiku, tas aizkavē āboliņa un siena ievākšanu. Šai apgabalā vispārīgi šogad rudzi labi noauguši, tāpat labi attīstās vasarāji. Kad tikai neuznāk agras salnas! Laukstrādnieku trūkums un dārgums spiež iegādāties lauku darbiem mašīnas. Tā ķempeniešiem šinīs dienās ienāks divas tvaika kuļmašīnas - vienai pieci, otrai seši dalībnieki. Pārejot uz tvaika kuļmašīnām, zirga kuļmašīnas daži pārdod.
-s.
Savukārt Tēvija 1911. gada 22. februārī, Nr. 21, raksta par Raunas attīstību un te brīnišķīgā kārtā veidojas sasaiste ar Ligates papīru fabriku, kas mūs, protams, interesē.
Raunas lielo muižu nopirkuse agrārbanka par 1.600.000 rbļ. Visi vērtīgākie koki tiek apštempelēti un saskaitīti kā muižas, tā nomas māju mežos. Izgājušā vasarā zeme tika samērīta ap 100 pūravietu lielos zemes gabalos. Zemi bezzemes zemnieki dabūs zem viegliem noteikumiem uz izmaksu.
Draudzes skolas zeme te tiek izdota uz mūža renti, uz kādiem nelieliem zemes gabaliem tiek celtas daudz un dažādas mājas, tā ka te drīz vien izaugs liels un plašs miests.
Raunēnieši ir diezgan uzņēmīgi ļaudis. Arī biedrību dzīve te sāk attīstīties. Senāk daudzi raunēnieši braukāja pa apkārtnes novadiem, lupatas uzpirkdami priekš Ligates papīra fabrikas. Neraugoties uz izsmiekliem - par lupatu lasītājiem - tādi uzpircēji brangi nopelnīja un pat iedzīvojās.
Tajā laikā dibinājās milzum daudz visādu organizāciju, biedrību, komiteju, jo tādā veidā sabiedrība varēja koncentrēt pūliņus dažādu tā laika problēmu risināšanai. Par to, kā baptistu baznīca iekļāvās Vidzemes palīdzības komitejas darbībā, lasāms laikrakstā Avots 1910. gada 8. decembra numurā, Nr. 49.
Vidzemes palīdzības komiteja savā jaunā sastāvā noturēja savu pirmo sēdi 30. novembrī, Rīgā. No Paltmales bij ieradušies I. Andermanis, I. Leikarts un I. Buivids; no Rīgas kā „Avota” priekšstāvis ņēma dalību I. A. Freijs, no Āgenskalna draudzes Fr. Būzens un no Mateus draudzes br. Inķis. Tā nu pēc saeimas4 sprieduma bij apvienotas paltmaliešu un rīdzinieku darbības. Par kasieri izredzēja br. Freiju un par sekretāru br. Inķi.
Sēdē vispirms ņēma pārskatu par Paltmales palīdzības kases darbību un tad par „Avota” redakcijas izsniegtiem pabalstiem no „Avotā” izkvitētiem5 iemaksājumiem. Izrādījās, ka Paltmales kase bija izdevusi gandrīz visu savu padomu līdz 8 rubļiem, kas vēl bij atlikušies. „Avota” pārziņā atradās vēl daži desmiti rubļu, kam vēl varēja pievienot no sabiedrības veikala sabiedrības kasē iepriekš Vidzemes iemaksātos pusotra simts rubļus. Tātad jaunu darbību iesākot komiteja gluži bez līdzekļiem nebija un varēja izspriest dažus visnepieciešamākos pabalstus.
Visvairāk palīdzības līdz šim prasījis Cēsu darbs. Bet ievērojot to, ka Cēsis ir visai Vidzemes darbībai viduspunkts, it īpaši kopīgo Bībeles stundu ziņā, kura gadījumā Cēsīm jāuzņem visi vidzemnieku viesi, komiteja palika vēl joprojām tais domās, ka Cēsu darbs pelna priekšroku. Arī vietējā darbībā Cēsis īsā laikā diezgan bagāti svētīta un apsola labus augļus nākotnē. Nolemj, ka tikko br. Juris Andermanis būs Cēsīs apstiprināts par draudzes priekšnieku, jāsper soļi, lai br. K. Plauciņa iedāvāto grunti priekš lūgšanas nama būves iegūtu par draudzes īpašumu un norakstītu to uz draudzes vārda. Reizē ar to nolemj tagadējās lūgšanu nama telpas iegūt par draudzes īpašumu, ka tas kādu laiku atpakaļ gan bija domāts, bet iekrāto būves kapitāliņu rūpīgi uzglabāt līdz lūgšanas nama būvei.
Par tādiem darba laukiem, kuri cieš trūkumu un pelna pabalstīšanu, vēl tajā ieskaitīti: Valka, Smiltene un Saikava. Par pabalstāmiem strādniekiem ieskatīja Rud. Andermani, O. Veberi un I. Kapši, arī br. K. Lasmani, ja tas uz Vidzemi atgrieztos atpakaļ. No jauna pieteicies šai ziemā Vidzemē strādāt br. V. Mūrnieks, ko komiteja ar patikšanu un piekrišanu ņēma vērā.
Kopīgās Bībeles stundas noturamas atkal Cēsīs pēc sabiedrības Bībeles kursa, ne vēlāk kā februāra beigās.
Komiteja vēl nolemj, ka, izlietojot saeimas atļauju, šogad atkal būtu jāgriežas pie kurzemnieku draudzēm pēc atļaujas kolektēt un proti pie šādām: Liepājas Pāvila un Liepājas Nācaretes, Ciānas devusi jau izgājušā gadā, un pie Sakas draudzes, varbūt arī Embūtes Ventspilī devusi pagājušā gadā un piesolījusi arī šogad. Uzaicina minētās vietas, ja tās uz lūgumu dotu savu atļauju, sūtīt br. Juri Andermani, izņemot Ventspili, kur brauks cits. Rīgas draudzes darīs arī ko varēs, lt sevišķi Paltmale pati, un Vidzemes mazās stancijas visas pienesīs savu upuri priekš Vidzemes darba.
Komiteja izšķīrās ar norunu 4 reiz par gadu noturēt sēdes vienreiz Rīgā, otrreiz Cēsīs. Nākamā sēde Bībeles stundu laikā Cēsīs.
Laika Balss 1911. gada 2. jūnijā, Nr. 35, raksta par Paltmales Izglītības biedrību, un te ieskanas tādas toņkārtas, par ko nākamajā turpinājumā rakstīsim ļoti daudz.
No Ligates. Gadu atpakaļ te nodibinājās Paltmales Izglītības biedrība, kurā jau par biedriem ir ap 40 fabrikas strādnieku. Daudzi no Ligates strādniekiem gan vēl atturas no iestāšanās biedrībā, motivēdami to ar biedrības nesekmīgo darbību. Šāda atturēšanās ir pilnīgi aplama, jo biedrība varēs toties sekmīgāk darboties, jo vairāk viņai būs biedru. Tāpat daudzi strādnieki neiestājās par biedriem aiz bailēm no „maizes tēviem”, jo pēdējie tādus strādniekus atlaidīšot. Tādas “bailes” jau ir pilnīgi nedibinātas. Protams, kungiem strādnieku pašdarbība un izglītība jau nu riebj gan, bet tādēļ vien fabrikas administrācija neies atlaist vairāk desmitus strādniekus. Pēdējā laikā daļa strādnieku iestājās arī „ķīmiskā arodnieciskā savienībā”, bet darbību pagaidām traucē tas, ka savienība, pēc statūtiem, nevar te atvērt nodaļu.
Izglītībnieks
Aplūkosim vēl dažas sīkas ziņas, kas mums noderēs kā detaļas tā laika dzīves portretējumos. Dzimtenes Vēstnesis 1911. gada 11. janvārī, Nr. 7, rakstīja:
Izrīkojumi. Ligate. Sestdien, 15. janvārī Ligates fabrikas zālē viesosies Jaunā Rīgas Teātra personāls ar Bāra komēdiju “Koncerts”.
A.
Šīsdienas apskata noslēguma sadaļa būs veltīta tautas izglītībai, pedagoģijai un citām gudrām lietām. Tagad lasām rakstiņu Dzimtenes Vēstnesī 1911. gada 20. jūlijā, Nr. 163.
Mūzikas un dziedāšanas biedrība „Dzirkstele” un „Gaisma” pagājušu svētdien bij izbraukušas zaļumos uz Ligati.
Ramas muižas jaukajā meža līcī ziemeļus un rietumus sedz biezais skuju un lapu koku mežs; austrumos un dienvidos līdzens tīrums. Jau ejot uz šo vietu, 3 fotogrāfi bij nostādījuši savus aparātus, kas uzņēma gājējus un vēlāk arī vairāk grupas. Dalībnieku no Rīgas bija 417, vietējie 435 personas. Dziedātāju jaukts koris I. Marka kunga vadībā nodziedāja 10 dziesmas, sieviešu koris 2, vīru koris 2. No dziesmām lielāko daļu izpildīja labi, tā ka vairāki vietējie pateicās diriģentam par baudījumu.
R. V.
Tā paša laikraksta tajā pašā numurā tiek izsludināti kursi.
Nurmižu Ratniekos augusta sākumā notiks lopkopības un piensaimniecības kursi, uz 3 mēnešiem, tādēļ lūdzam visus tos, kuri pieteikušies. piesūtīt no valdes nolemto iemaksu, lai būtu nodrošināti pie kursu atklāšanas termiņa noteikšanas. Iemaksas lielums 5 rbļ., kurus var piesūtīt taisni mums, vai arī Lauberta kgam, Nurmižu Ratniekos, чр. Лигатъ.
Kursu atklāšana tiks paziņota katram rakstiski.
Rīgas Piensaimnieku Sabiedrība
Un tagad lasīsim par slaveno Valmieras Skolotāju semināru, kas šajā reizē izgaismojas pavisam nepatīkamās krāsās - ekskursijas laikā skolotāji kopā ar audzināmajiem piedzērušies. Mūsu pārskatā tie iekļuvuši tāpēc vien, ka tā sliktā darbošanās notikusi pēc ekskursijas uz Ligati. Jaunais Laiks, 1911. gada 12. novembrī, Nr. 32.
No Valmieras skolotāju semināra. Pagājušajā mācību gadā mācības apgabala kurators ar attiecīgu cirkulāru uzaicināja skolu priekšniecības sarīkot ekskursijas. Līdz cirkulāra iznākšanai mūsu direktors Str. pat iedomājies nebij, ka tāda varētu būt augstākās priekšniecības griba. Bet nu, verdziski paklausīdams priekšniecībai, sarīko ekskursiju pēc ekskursijas. Nenoliedzu ekskursiju audzinošo nozīmi, bet par ko tās var izvērsties, rāda semināristu ekskursija uz Ligati dažu skolotāju pavadībā. Skolotāji „piesūkušies”, audzēkņi “piesūkušies”. Audzēkņiem redzot, skolotāji ņemas tukšot „karlīni”. Semināra pirmmācības skolotājs P. lielās, ka „viņa laikos” seminārā ne tā vēl dzīvojuši: Gājuši uz „spievku” ar “kortelīti”6 kabatā…
Str. solās aizliegt audzēkņiem mācīties svešas valodas. Tāda „Многоязычie” skolotājam esot lieka, jo tautskolotājam jāzinot tikai krieviski. Latviešu valodas mācīšanās seminārā ir aprobežota. jārunā savā starpā tikai krieviski. Latviešu valodu pasniedz 2 vidējās klasēs pa 1 stundu nedēļā Izgājušā mācības gadā latviešu literatūras vēsturi no tautiska laikmeta līdz beigu punktam izņēma - 2 stundās! Latviešu bibliotēku, kuru atvēra audzēkņi ar saviem līdzekļiem bijušā direktora laikā, Str. slēdza, jo esot “šaubīga”. Tiešām šaubīgi nākošiem tautskolotājiem lasīt latviski! Kā Str. lamā audzēkņus, par to jau vairākkārt rakstīts, bet viņa trekniem vārdiem neizbēg arī krietnākie skolotāji. «Koптитель неба», «Теленокъ», tā viņš bieži vien audzēkņu klātbūtnē ir lamājis kādu skolotāju. Mūzikas skolotājs Medings (ings!!) pats atzinās, ka līdz šim pasniedzis savu priekšmetu bez kādas metodes. Appelējušais „Urra-patriotiskais” Яичковъ tiek malts visi 4 gadi. Protams, tāda “pasniegšana” nevar uzturēt audzēkņu interesi. Lielais vairums beidz semināru gluži mūzikas nepratējs. Ēdiens slikts un paliek jo dienas jo „plānāks”.
Tas A. un tas O.
Laikraksts Laika Balss 1911. gada 18. jūnijā, Nr. 42 ar milzīgu sarūgtinājumu rakstīja par Ligates vietējās varas slikto attieksmi pret skolēniem. Te parādās jau arī publicistiskas iezīmes, jo nepietiek vien ar to, ka tiek sniegta informācija, bet lietā tiek likts izsmiekls un sarkasms.
No Paltmales. Parasti Baltijas pagastu sabiedrības atsvabina skolniekus no pagasta nodokļiem. Tikai mūsu „runas vīri” ir citādās domās un liek visiem skolniekiem maksāt, jo citādi pagastam naudas pietrūkšot: to skolnieku, lūk, esot daudz. Lai nesadzītu jau tā lielos pagasta nodokļus vēl lielākus un lai tomēr remdinātu naudas badu, kurš saimniekojošās kliķes vadībā allaž jūtams, tad mūsu “vīri” nolēmuši ņemt no pagasta skolu apmeklējošiem ārpagastnieku bērniem īpašu nodokli 4 rbļ. no bērna par ziemu „par skolas telpu lietošanu”. Kaut gan pēc likuma mācība skolās jāpasniedzot par brīvu, tomēr par nodeldēto grīdu un soliem, vajagot maksāt. Kas par to, ka šis nodoklis gulstas galvenā kārtā uz ap Ligates staciju dzīvojošajiem būdeļniekiem rokpeļņiem, kuri jau tā sitas kā pliki pa nātrēm! Kas par to, ka šis nolēmums jau pagājušajā ziemā dažu labu dažu labu bērnu skolas gados piespieda palikt mājās un turpmāk tāds skaits varētu augt, jo tas nespēja samaksāt par vienu bērnu, tas jau nevarēs samaksāt par diviem, kurus nākas sūtīt skolā! Lai aug gara tumsa. Būs mums paklausīgi gani un kalpi, un pietaupīsies mūsu skolas dārgās grīdas, bet skolotājam L. kgm atliks vairāk laika pienācīgi apkopt saivu rentes māju: ar mazāk bērniem klasē varēs iztikt palīga skolotājs viens pats. Vaļsirdīgi runājot, mūsu tēvi arī citādi nevarēja darīt, ja negribēja L. kgm palikt parādā par tiem “Ēģiptes gaļas podiem”, jo ja jau tiem bija dūšas tā sakot apakš rokas [?] par smiekla naudu izrentēt viņam pagasta sabiedrības zemi uz ilgiem gadiem, tad jau bija jādod arī laiks priekš zemes un mājas apkopšanas, šādā vai tādā ceļā pamazinot skolnieku skaitu. Vienīgā kļūda tik tā, ka skolas nodoklis uzlikts par mazu. Viņu vajadzēja vismaz dubultot, motivējot - „par skolas gaisa, ceļu u. t. t. lietošanu”. Tad bērnu klase būtu vēl mazāk, bet pavasaros un rudeņos būtu vēl vairāk laika zemes krietnai. Ir tomēr ļaudis, kas par šo nodokli priecājas. Kauns!
Ūpis
Nu, un pašā noslēgumā – kāda priecīga ziņa no Siguldas un Paltmales, ka bērnu audzināšana tiks uzlabota visādā veidā – gan no skolotāju, gan vecāku puses. Par to raksta Jaunās Latviešu Avīzes 1911. gada 1. aprīlī, Nr. 26.
Siguldas mācītājs H. Braunšveiga kgs, kā „R. V.” raksta, sarīkoja 27. februārī Siguldas draudzes skolā vecāku vakaru ar pedagoģiskiem priekšnesumiem. Atklāšanas runā mācītāja kgs aizrādīja uz audzināšanas lielo nozīmi cilvēku dzīvē. Tad vispirms Siguldas draudzes skolotājs P. Venners nolasīja savu apcerējumu par mākslas nozīmi audzināšanā. Ievērojamāko vietu audzināšanā ieņem mūzika, dziesmas un deja, kuras tomēr netiekot pienācīgi ievērotas, jo mūsu laikos cenšoties vairāk dot prātam, bet sirdij mazāk. Caur to mūsu audzināšana topot vienpusīga. Dziesmu gars pie mūsu tautas lielās daļas, par nožēlošanu, ir gājis mazumā.
Nurmižu skolotājs P. Turausks nolasīja par rotaļām un to nozīmi audzināšanā. Beigās skolotājs Janels lasīja par nepareizībām audzināšanā, kurā tika izsacīti daži pārmetumi vecākiem un audzinātājiem, sevišķi par bargu miesas sodu lietošanu.
Otrs tāds pats vecāku vakars tika noturēts 13. martā Paltmales pagasta skolā. Skolotājs I. Lielups nolasīja savus» iz dzīves ņemtos novērojumus par skolēniem un skolas apmeklēšanu. Tika izteikts vecākiem pārmetums, ka maz rūpējas par savu bērnu audzināšanu un caur to nāk skolā stipri liels procents sliktu bērnu. Pat ar skaitļiem iz skolas žurnāla tika pievests, cik daudz bērni nokavē skolas laika aiz niecīgiem iemesliem, caur ko ļoti top traucēta mācību gaita, bērni jāpatur otru gadu tanī pašā nodaļā u. t. t. Siguldas pag. skolotājs K. Saulīts lasīja par atmiņas kopšanu. Aizrādīts tika, cik bieži tiek grēkots, uzdodot bērniem daudz un nesaprotamu lietu mācīties no galvas. Ligates fabrikas skolotājs L. Friedriksons lasīja par gara norūdīšanu. Jau no mazotnes bērni jāpieradina šo to paciest un pieciest - jānorūda viņu gars. Beigās Ligates fabrikas skolotājs Čakars lasīja par dažiem audzināšanas jautājumiem, kā vecākiem jāizturas pret saviem mīluļiem vienā, otrā gadījumā, kā tos pamācīt, kādas tiem grāmatas un pasakas pasniegt, kas būtu tiem veselīga gara barība. Vispār sakot, vecāku vakara priekšnesumi bija rūpīgi izstrādāti un labi pārdomāti. Par to paldies skolotajiem, bet visvairāk mūsu darbīgam mācītājam Braunšveiga kgam, kas šādus vecāku vakarus sarīko, jo bieži vien vecāki, slikti audzinādami savus bērnus, patiešām nezina, ko tie dara, kā tas tika aizrādīts. Vienu otru audzināšanas jautājumu, ko tā vecāku vakaros pārrunā un no visām apgaismo, vecāki iegaumē un pārdomā. Tādā gadījumā šis darbs nepaliks bez augļiem.
Nākamajā laidienā mēs rakstīsim par pavisam briesmīgām lietām. Vairs netiks liets cukurūdentiņš par papīrfabrikas strādājošo milzīgo laimi, bet uz visām lietām paskatīsies pavisam no cita rakursa – uz strādnieku smago darbu, ilgajām stundām, neciešamos karstumu, putekļiem un pastāvīgo caurvēju. Tā tas bija bijis vienmēr, bet par to netika rakstīts.
Turpinājums sekos
______
1 Proklamācija - 1. Politiska satura (parasti nelegālas organizācijas) rakstveida uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā. 2. Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu. LLVV
2 Hektogrāfs - Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls)
3 Piena separators pārt. - centrifūga piena tauku atdalīšanai no piena plazmas.
4 Saeima - sanāksme, saiets, parlaments.
5 Kvitēt - ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu. LLVV
6 Kortelītis, sarunvaloda. 1. Viena ceturtā daļa litra vai stopa; šāda tilpuma trauks. 2. Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs. Avots: LLVV. Jāpapildina, ka agrāk tā parasti sauca degvīnu mazā pudelītē.
Laikraksta redakcija atrodas: Spriņģu iela - 4, Līgatne, Līgatnes novads, LV - 4110
Redakcijas e-pasta adrese: novadadome@ligatne.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 22.11.2013
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2019 Lursoft ir Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra informācijas atkalizmantotājs. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzēs esošajai informācijai ir informatīvs raksturs un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
