- Aptieka mežā un dārzā
Mācieties no putniem un meža dzīvniekiem, kā tie, lai atgūtos no ziemas noguruma un izsīkuma, pavasarī čakli ēd pumpurus.
- Dārzeņu ikrus – ik pa laikam
Lai organisms uzkrātu vitamīnus, svaigi dārzeņi vasarā jāēd, cik vien lien, bet kā tos saglabāt ziemai?
- Pa saujai upeņu – ik dienu
Vasara Latvijā ir īsa, toties dāsna – dārzā vienas pēc otrām gatavojas vitamīniem bagātas ogas – zemenes, ķirši, jāņogas, upenes u. c. Jūlijā, sasmēlušās sauli, zaļā krūmā sāk gozēties upeņogas.
- Suņa kažoks – silda un dziedē
Suņa ķermeņa siltumu un vilnu, dziedējot muguras, locītavu un citas kaites, ļaudis izmantojuši jau ļoti sen. DAIGA SOTAKA mudina ļaudis arī šobrīd neaizmirst šo tautas dziedniecības metodi.
- Skaistā, dziedinošā ehinācija
Ehinācija ir dziedniecībā sen pazīstams augs, galvenokārt tādēļ, ka lieliski stiprina organisma pretestības spējas. Turklāt, lai šādu efektu sasniegtu, nav noteikti jālieto aptiekā nopērkamie vitamīni ar šā auga ekstraktu.
- Ingvers – pret negantajiem vīrusiem
Kad iestājies rudens un apkārt sāk klejot vīrusi, SARMĪTE BRŪVERE, jogas studijas "Daya" jogas pasniedzēja, regulāri lieto karstos dzērienus ar ingveru. Iespējams, tieši tāpēc ar vīrusu infekcijām viņa slimo ļoti reti.
- Zemestauki – ārstniecisko vielu pūra lāde
Sēņojot, īpaši Kurzemē, jauktajos un lapu koku mežos citu sēņu vidū var izdoties atrast zemestaukus – vērtīgu ēdamu sēni, kurai piemīt izcilas dziednieciskas īpašības.
- Pļavā – pēc zāļu tējas!
Bioloģiskajā saimniecībā "Ozoliņi" Amatas novada Zaubes pagastā patlaban žūst bagātīga zāļu tēju raža – vairāki desmiti kilogramu pļavā, mežā un dārzā lasītu augu.
- Zaļie vitamīni dobē
Lai nākamajā ziemā pietiktu spēka pretoties vīrusiem, vasarā jāsteidz organismā uzkrāt pēc iespējas vairāk vitamīnu.
- Uz pirti – ar papardēm un pīlādžiem
Pirts rituāls nomierina nervus, uzmundrina prātu, palielina darba spējas, dziedē kaites un darbojas arī kā skaistumkopšanas līdzeklis.
- Māli – dziedē un nomierina
Dziedniecība, izmantojot zilos mālus, Latvijā bija populāra 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Vēlāk interese par šo metodi noplaka.
- Kastaņi pieceļ sēdus pēc autoavārijas
Lai gan nevalstiskās organizācijas "Apeirons" projektu vadītājs AIGARS BOLIS jau deviņpadsmit gadus pārvietojas ratiņkrēslā, pašsajūta viņam īpaši raizes nesagādā. Par savu galveno dakteri viņš uzskata kastaņus.
- Gan pļavā, gan uz palodzes
– Man ir divas aptieciņas – viena pļavā un mežā, otra – uz palodzes, – teic Brīvdabas muzeja darbiniece ĀRIJA DOROŠKINA.
- Mazais brīnumdakteris – dēle
Pasaulē ir zināmi aptuveni četri simti dēļu sugu, bet tikai vienu no tām –hirudo medicinalis – var izmantot dziedniecībā. Ārsta palīdze, hirudoterapeite IVETA LEHTLA Saldū, Liepājā un Rīgā ļaudis ar dēlēm ārstē jau trīs gadus.
- Produkti, kas baro un uztur
Nav cita tik pilnvērtīga pārtikas produkta kā piens, ko pagatavojusi pati daba, un to cilvēks iegūst gatavā veidā no govīm, kazām, aitām, bifeļmātēm, ķēvēm u. c.
- Suņiem, kaķiem – tējas un tinktūras
Dr. Beinerta veterinārās klīnikas veterinārārsts DMITRIJS DAŅIĻINS stāsta, ka klīnikā, kur mājdzīvnieki visbiežāk nokļūst ar akūtām vainām, parasti lieto sintētiskos preparātus.
- Atceries rutkus!
DACE ULPE no Tīreļu ciema "Ūpjiem" gan pati ār-stējas, gan savus ģimenes locekļus dziedina ar dabas līdzekļiem.