Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Otrdiena, 2012. gada 29. maijs 00:34
Vārda dienas: Maksis, Raivis, Raivo
Latvijas rūpniecība 2010. gada janvārī sezonāli izlīdzinātā versijā uzrāda 1,6% kritumu attiecībā pret pērnā gada decembri. Savukārt 5,7% pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri apliecina tikai to, cik daudz siltuma mums vajadzēja aukstajā laikā.Latvijas rūpniecība 2010. gada janvārī sezonāli izlīdzinātā versijā uzrāda 1,6% kritumu attiecībā pret pērnā gada decembri. Savukārt 5,7% pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri apliecina tikai to, cik daudz siltuma mums vajadzēja aukstajā laikā.
Rūpniecības rādītāji šā gada janvārī ir cieši saistīti ar sezonālajām svārstībām šo vārdu klimatiskajā nozīmē. Izrādās, ka par globālās sasilšanas gadiem dēvētajā laikā mēs esam piedzīvojuši vidējās temperatūras kritumu četrus janvārus pēc kārtas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu bāze liecina, ka 2007. gada janvāra vidējā temperatūra Latvijā bijusi +0,3 grādi, bet nākamajos janvāros –0,6, –2,3 un
šogad –11,5 grādi. Šāda temperatūras kritiena atspoguļojums rūpniecības statistikas datos ir ražošanas palielinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē. Janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri tā palielinājusies par 25,1%. Pilnīgi viss šis pieaugums nodrošināja tikai cilvēku izdzīvošanu un nekādā veidā netika izmantots preču ražošanai un statistiski iegrāmatotu pakalpojumu sniegšanai. Apstrādes rūpniecībā fiksēts samazinājums kaut par 0,1%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3%, ko droši vien vairāk noteica klimatiskās, nevis ekonomiskās konjunktūras svārstības.
Salīdzinot sezonāli neizlīdzinātos janvāra un decembra rezultātus, tiktu iegūts pieaugums par 5,7%, ko Valda Dombrovska valdība varētu uzskatīt par dāvanu tās gada pastāvēšanas jubilejā. Statistiķi tomēr izvairās pasniegt valdībai šādas dāvanas, jo biežāk nosauc sezonāli izlīdzinātus datus. Šādas izlīdzināšanas efektus un defektus Neatkarīgā sīki iztirzāja 2. martā sakarā ar janvāra mazumtirdzniecības sezonāli neizlīdzinātā sarukuma pārtapšanu pieaugumā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem.
Viens no CSP datu pasniegšanas veidiem ir mēnešu rādītāju salīdzināšana ar 2005. gada vidējo līmeni. Attiecībā pret to šā gada janvāris uzrāda 88,5%. Šis rādītājs praktiski sakrīt ar 88,6%, kas bija fiksēti 2003. gada augustā. Tādējādi Latvijas rūpniecība izrādās atgriezusies līmenī pirms valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, kas tika solīta kā garantija milzīgam rūpniecības lēcienam. Proti, šī iestāšanās taču nozīmē pilnīgi brīvu Latvijas preču piegādi simtiem miljonu patērētāju Eiropā; tos papildina miljoniem ražotāju, kuriem varētu būtu vajadzīgas izejvielas un sagataves no Latvijas, kā arī tūristi u.c. pakalpojumu saņēmēji no ES, kuriem bija vaļā Latvijas robeža. Latvija atvēra savu robežu tikai milzīgai naudas masai, kas tika iegrāmatota kā Latvijas valdības, uzņēmumu un privātpersonu parādi. Tagad par katru valūtas vienību, ko iegūst Latvijas ražotāji, notiek sīva cīņa starp uzņēmumiem, valsti un dažnedažādu parādu piedzinējiem. Tie vēršas gan pret valsti, gan pret uzņēmumiem, gan pret uzņēmumu darbiniekiem, kuri vairs nespēj nopelnīt tik daudz, lai spētu atdot savus parādus un kaut aptuveni saglabātu pašreizējo vai vēl pavisam nesen baudīto dzīves līmeni.
Ziņas par rūpniecības apakšnozarēm atgādina izgriezumus no 20–30 gadus vecām Latvijas rajonu avīzēm. Padomju laika prese ne vien jūsmoja par tautsaimniecības kopējo izaugsmi un ražošanas pirmrindniekiem, bet arī bāra atpalicējus. Labais tonis bija nepamanīt, ka viens un tas pats kolhozs vai jebkurš cits uzņēmums varēja būt pirmrindnieks un atpalicējs praktiski vienlaikus. Tagad Neatkarīgās lasītājiem jābūt tikpat iecietīgiem, martā lasot par rūpniecības samazināšanos janvārī pēc tam, kad 5. janvārī tika aprakstīts rūpniecības pieaugums novembrī. Pa vidu bija decembris, kad rūpniecība pamatā palika novembra līmenī. Par novembra pirmrindnieci janvārī tika atzīta vieglā rūpniecība, kurai janvārī statistiķi saskaitījuši lielus mīnusus. Tekstilrūpniecībai, lūk, janvārī –13,3% pret decembri un –24,4% pret pagājušā gada janvāri pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem. Būtu
jau labi, ja tie liecinātu tikai par sezonālās izlīdzināšanas procedūru defektiem un taisnība izrādītos Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājam Guntim Strazdam, ka īstenībā nekāda sarukuma vieglajā rūpniecība nav.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Cēsu ielā 31 - 2
Redakcijas e-pasta adrese: zinas@nra.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997
(0)
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
