Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Otrdiena, 2012. gada 29. maijs 00:51
Vārda dienas: Maksis, Raivis, Raivo
Leģionāru atceres dienu nekādi nevarēs nosaukt par «esesiešu maršu Rīgas ielās», kā to nereti dara krievvalodīgā prese. Jo spilgtākais šīs dienas pasākumu iespaids pie Brīvības pieminekļa bija nevis vēsturiskos formastērpos tērpti sirmi vīri, bet gan vērienīgā policijas klātbūtne. Policijas spēki Latvijas vēstures dažādo interpretāciju aizstāvjus atstāja katru savā kordona pusē.Pēc policijas aplēsēm pieteikto 300 gājiena dalībnieku vietā pie Doma baznīcas vakar pulcējās aptuveni trīstik vairāk cilvēku. Satraukums bija jūtams gan kārtībsargu, gan biedrības Daugavas Vanagi Latvijā rindās. Doma laukums tika piedzīts stāvgrūdām pilns ar bruņotiem specvienību kaujiniekiem, kuri bija satupuši divos autobusos un uzmanīja notiekošo. Otra karavāna sargāja teritoriju ap Brīvības pieminekli.
Pēc Neatkarīgās novērojumiem, gājiena dalībnieki bija visai raiba publika. Vecāka gadagājuma sirmgalvji tipināja, skaudri jokojot par Latvijas ekonomisko situāciju, vai pārsprieda vēstures jautājumus. Savukārt jaunieši pārsvarā klusēja, taču bija arī tādi, kuri ķiķinot stāstīja jociņus par antifašistiem un vienojās pēc ziedu nolikšanas pasēdēt pie alus kausa.
Kārtībsargu jūra, kas norobežoja Brīvības pieminekli, spriedzi oponentu starpā mazināja, turklāt Latvijas Antifašistu komitejas rīkotā mītiņa dalībnieku rindas bija visai šķidras, aptuveni 50 cilvēku. Sanākušie ļautiņi brīdi centīgi kliedza "Fašisti ploho končajut" (fašisti ņem nelabu galu – kr. val), taču kora balss ātri vien noplaka.
Vadošās drošības iestāžu amatpersonas ir gandarītas, ka 16. marts aizvadīts bez vardarbīgiem inicidentiem.
"Pasākumam sākām gatavoties jau naktī, kad likām nožogojumus, savukārt rīta agrumā šeit jau bija policisti. Līdz pusdienas laikam tika aizturēti seši cilvēki. Divi par sīko huligānismu, vēl četri par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā," apmierināts ir Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins. Neatkarīgā no iedzīvotājiem dzirdēja arī pārmetumus, ka leģionāru atceres dalībnieku apsargāšanai tiek izmantoti pārāk daudz policistu un, kamēr pie Brīvības pieminekļa ir droši, citviet pilsētā izvaro un aplaupa uz nebēdu. "Katrā Rīgas iecirknī vēl ir papildspēki, no reģioniem neviens šurp nav vests!" bažas kliedē V. Voins. Savukārt iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) pēc miermīlīgā pasākuma izsaka cerību, ka nākamgad barjeras nevajadzēs likt. Turpretī partijas Visu Latvijai līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks prognozē, ka nākamgad Rīgas domei vairs nebūs argumentu, lai gājienu aizliegtu. "Šogad latvieši ir ļoti saliedēti, par to liecina aptuveni 70 karogu aleja pie Brīvības pieminekļa," saka I. Parādnieks.
Leģionāru piemiņas gājiens guvis arī plašu rezonansi pasaules medijos. Piemēram, Krievijas aģentūra RIA Novosti stāstu par leģionāru gājienu publicējusi ar virsrakstu Neonacistiskās tendences Baltijas valstīs. Aģentūra norāda, ka "Krievijas un Baltijas valstu vidū Otrais pasaules karš ir strīdīgs jautājums, tāpēc ka Baltijas valstis glorificē nacistu kolaboracionistus". Savukārt Simona Vīzentāla centra Izraēlā direktors Efraims Zurofs, kurš vakar bija ieradies vērot notiekošo pie Brīvības pieminekļa, intervijās vairākiem medijiem pieprasījis aizliegt leģionāru gājienu un sašutis, ka sirmie vīri slikti iespaidojot jaunatni. Turpretī žurnāls Economist uzsver, ka, pretēji daudzos medijos rakstītajam, leģionāru piemiņas diena Rīgā nav nekāds esesiešu maršs, bet gan pasākums, kura laikā kara veterāni noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Jāatgādina, ka dienu pirms leģionāru piemiņas gājiena Rīgā notika Otrā pasaules kara seku izvērtēšanai veltīta konference. Tajā piedalījās arī Rīgas mēra Nila Ušakova partijas biedrs, sabiedriskās organizācijas Baltijas forums prezidents Jānis Urbanovičs. "Paldies Dievam, labajam laikam un cilvēku godaprātam, ka gājiens beidzies mierīgi! Arī konferenci gan Austrumu, gan Rietumu mediji novērtējuši pozitīvi," gandarīti saka deputāts.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Cēsu ielā 31 - 2
Redakcijas e-pasta adrese: zinas@nra.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997
(0)
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
