Lielveikali un halles – riska zona

Jumtu iebrukumi steidzina sniega tīrīšanu

Zemgales vidusskola Slampē vairs nav vienīgā sabiedriskā ēka, kurai šoziem ielūzis jumts. Vakar Liepājā tāds pats negadījums noticis veikala Depo noliktavai. Nesen arī Jelgavā sniega smaguma dēļ nobrukusi veikala nojume.

Lielveikalu ēkas, sporta halles un noliktavas, pēc glābēju pieredzes, ir bīstamākie objekti ziemā – ja to jumtus nenotīra, tad konstrukcijas sniega un ledus svaru var neizturēt. Šādās ēkās ir bīstami uzturēties, ja uz lēzenās un nenotīrītās vairāku simtu kvadrātmetru platības uzlīst lietus (kā nereti gadās Latvijas ziemā), jo pārsegums būvēts no atvieglotām konstrukcijām. Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji var justies mierīgi – padomjlaikā celto paneļu māju plakanos jumtus sniegs ielauzt nevar, mierina speciālisti. Zemgales vidusskolas aktu zāles jumts 1980. gadā būvēts līdzīgi kā lielveikaliem. "Aktu zāles konstrukcijas var salīdzināt ar lielveikalu konstrukcijām, bet tādas bija 80. gadu tehniskās iespējas," neslēpj skolas direktors Vladimirs Skuja. Vakar skolā bija ieradies būveksperts, kurš noskaidro, vai jumta traumas iemesls bija tā konstrukcijas nepilnības vai nenotīrītais sniegs.

Tomēr skolas tehniskie darbinieki teikuši, ka sniega biezums nav bijis lielāks nekā pērn, par notikušo neziņā ir direktors. Mācības Zemgales vidusskolā sāksies, kā paredzēts, – 6. janvārī, bērni mācību telpās netiks apdraudēti.

Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Viktors Puriņš uzskata, ka "tā ir tīrīšanas vaina". Viņš skaidro, ka uz plakanajiem jumtiem sniega slodze ir aprēķināta 70 kilogramu uz kvadrātmetru un tāda konstrukcijas izturība jānodrošina būvējot. Kurš vainojams, ja tas netiek izdarīts? Projektētājs, ja nav paredzējis tādu slodzi, būvuzraugs, ja būvnieks nav precīzi uzbūvējis, uzskaita V. Puriņš un piebilst, ka arī būvniekam ir jāpievērš pasūtītāja uzmanība normatīviem neatbilstīgam projektam. Vai tā notiek? Tas ir pavisam cits jautājums. Taču viņš atkārtoti uzsver, ka bažām par lielveikalu jumtu konstrukciju drošību nevajadzētu rasties, ja vien no tiem laikus novāktu sniegu un ledu.

Rīgā jau uzdots pastiprinātā režīmā tīrīt pašvaldības izglītības, sociālo un kultūras iestāžu ēku jumtus. Saskaņā ar pašvaldības SIA Rīgas serviss sniegto informāciju vakar vien saņemti ap 50 izsaukumu ar lūgumu attīrīt jumtus. Arī SIA Rīgas centra apsaimniekotājs galvenais inženieris Jānis Ančevs nenoturas neizsaucies: "Vai dievs, cik man daudz pieteikumu!" Rīgas centrā jumtus tīrot gan namu apsaimniekošanas uzņēmuma jumiķi, gan profesionāļi, ar kuriem noslēgti līgumi par šo darbu veikšanu. Taču arī viņi lielā pieprasījuma dēļ vairs nespēj īsā laikā izpildīt visus pasūtījumus. Liepājas dome un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigāde atkārtoti brīdinājusi, ka sniega tīrīšana noteikti jāorganizē tiem lielo un sabiedrisko ēku īpašniekiem, kuru īpašumus sedz lēzeni jumti, kas aizņem lielas platības un klāti metāla konstrukcijām, informē Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. V. Puriņš uzreiz aizrāda, ka uz jumta nedrīkst kāpt kurš katrs un ir salīdzinoši maz īpaši apmācītu cilvēku, kas prot un spēj tīrīt jumtus. Pirmkārt, viņiem ir jāievēro visi drošības pasākumi, lai nenokristu paši, otrkārt, jāzina, kā tīrāms ēkas pārsegums, lai to nesabojātu ar metāla cirtni vai lāpstu un pavasarī augšstāva dzīvokļos nesāktos plūdi kūstoša sniega un pārsegumā izsistu robu dēļ. Viņš saka – tīrot uz jumta jāatstāj ledus vai sniega kārtiņa apmēram 10–15 centimetru biezumā, un nebūs ne vainas.

Rīgas domes administratīvās inspekcijas vadītāja Olga Veidiņa ir pārliecināta, ka sodi ietekmējuši ēku apsaimniekotājus, un viņi pietiekami aktīvi saved kārtībā savu īpašumu un tā apkārtni. Pat tad, ja īpašnieks vai apsaimniekotājs ir nevis nodauzījis lāstekas, bet tikai nožogojis bīstamo vietu, administratīvās inspekcijas darbinieki šādu situāciju ilgi nepieļauj. Pēc dažām dienām viņi ierodas atkal un tad jau sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. V. Puriņš savukārt piebilst, ka lāstekas veidojas tāpēc, ka bēniņi netiek vēdināti un to pārsegums nav labi izolēts.

***

NEIZTURĒJA PĒRNO ZIEMU:

Tukumā sagāzās nepabeigtas piecstāvu jaunbūves jumts – tā konstrukcijas deformējās, un salūza arī daļa augšējā stāva sienas ar deviņiem logiem;

sniega dēļ Siguldas pagasta kultūras namam iegruva jumts;

Ludzā, Tālavijas ielā, sniegs un ledus kārta ielauza jumtu divstāvu mājā ar astoņiem dzīvokļiem;

laikus nenotīrīts sniegs nokrita un sabojāja veikala Maxima telpas Pulkveža Brieža ielā Rīgā;

Dunalkā pār govīm sabrucis staļļa jumts – vainojama biezā sniega kārta;

no sniega svara sabrukusi saimniecības ēka Ēdolē.