Rīga 9°C, mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 09:34
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Vakar Latvijas Olimpiskā komiteja publiskā pasākumā paziņoja vienu no pēdējo dienu intriģējošākajiem jautājumiem – kurš nesīs Latvijas karogu Soču olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā? Nekādu pārsteigumu nebija – karogu nesīs hokejists Sandis Ozoliņš, kuram šīs būs jau trešās olimpiskās spēles un, iespējams, arī pēdējās!
1992. gads. Albērvila. Jānis Ķipurs (bobslejs)
Latvija tikko kā bija atguvusi neatkarību un tikai pēdējā brīdī saņēma uzaicinājumu no Starptautiskās olimpiskās komitejas piedalīties jau 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs ar savas valsts komandu. Tolaik karognesēja jautājuma atrisināšana bija pavisam vienkārša – latviešu, kuri kādreiz jau būtu kaut ko sasnieguši olimpiskajās spēlēs (PSRS izlases sastāvā) un kuri 1992. gadā pārstāvēs jauno valsti, nemaz nebija daudz. Meklējumi tālāk par bobsleju nesniedzās, un, ja mums ir pavisam svaigs olimpiskais čempions un bronzas medaļas ieguvējs (abas 1988. gadā Kalgari) Jānis Ķipurs, tad jautājumi ir lieki.
1994. gads. Lillehammere. Zintis Ekmanis (bobslejs)
Bobslejistu kante tiek turēta arī pēc diviem gadiem Lillehammerē. Pirms diviem gadiem Albērvilā neviens no latviešiem kārtīgi nenosprēgāja, tāpēc titulētākais bobslejists rindā aiz Jāņa Ķipura bija Zintis Ekmanis. Arī ar olimpisko pieredzi divu valstu sastāvos, kā pirmais latvietis, kurš izcīnījis olimpisko medaļu (1984. gadā Sarajevā bronza divniekos), kā Eiropas čempions, kā pasaules čempionāta medaļnieks, kā Pasaules kausa kopvērtējuma medaļnieks. Pilns komplekts, lai nerastos lieki jautājumi par to, kuram uzticēt valsts karogu!
2010. gads. Vankūvera. Martins Dukurs (skeletons)
Šodien ar Martina uzvarām esam tiktāl apraduši, ka pat esam piemirsuši, ka tieši 2010. gadā neilgi pirms olimpiskās Vankūveras Martins uzsāka savu uzvaru gājienu, kurš ilgst līdz pat šai dienai. Olimpiskajā gadā Martina uzvaras Pasaules kausa posmos varēja atcerēties no galvas, jo tikai olimpiskā gada sākumā viņš izcīnīja savu otro uzvaru PK posmos, bet sezonu pabeidza kā PK uzvarētājs un ar pirmo Eiropas čempiona zelta medaļu kaklā. Kā zināms, šodien tas viss ir jāreizina ar pieci... Kļūstot par Pasaules kausa ieguvēju, Martins automātiski bija viens no galvenajiem favorītiem arī olimpiskajā Vankūverā. Tik izteikta favorīta latviešiem nekad nav bijis, un kuram vēl citam dot iespēju nest Latvijas karogu spēļu atklāšanā!
1998. gads. Nagano. Sandis Prūsis (bobslejs)
Trīs lietas – labas lietas. Bobslejā ienāk jaunā paaudze. Iepriekšējo gadu olimpiskie medaļnieki pārgājuši citos amatos, un ziemas pirmajā formulā pirmais numurs Latvijā tobrīd pieder Sandim Prūsim, kurš jau paspējis startēt divās olimpiskajās spēlēs – Albērvilā un Lillehammerē. Tikai vēlāk varējām secināt, ka izvēle bija pareizā. Prūsis Nagano divniekos finišēja piektajā vietā, četriniekos – vietu zemāk. Līdz šim šie ir neatkarīgās Latvijas labākie bobslejistu rezultāti olimpiskajās spēlēs, un tos pārspēt var neviens cits, kā... pats Prūsis. Tiesa, ne vairs kā sportists, bet gan kā treneris, kura audzēkņi Sočos būs starp medaļu pretendentiem.
2002. gads. Soltleiksitija. Harijs Vītoliņš (hokejs)
Beidzot tas bija noticis – tikai ar trešo piegājienu hokeja izlase tiek uz savām pirmajām olimpiskajām spēlēm, un ir tikai loģiski, ka tieši starp hokejistiem tiek meklēts un atrasts karognesējs atklāšanas ceremonijā. Tikpat loģiska ir arī izvēle – karogs nonāk hokejista Harija Vītoliņa III rokās. Iespējams, ka karognesēja godā būtu ticis Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš vai Kārlis Skrastiņš, bet viņi izlasei pievienojās krietni vēlāk, taču arī Vītoliņa izvēle bija pareiza un simboliska. Kā nekā uzvārds Harijs Vītoliņš Latvijas hokejā dzīvoja trīs paaudzēs.
2006. gads. Turīna. Artūrs Irbe (hokejs)
Lai arī hokejisti tikai otro reizi spēlēs olimpiskajās spēlēs, izvēle par karognesējiem ir skaidra – valsts simbols ir jāuztic kādam no viņiem. Ja vēl ir zināms, ka kopā ar izlasi jau ar pirmo dienu būs latvietības un patriotisma simbols Artūrs Irbe, kādi vēl var būt jautājumi par to, kuram tiks uzticēts šis gods. Artūram šīs bija otrās olimpiskās spēles, kaut varēja būt trešās, taču pirms 1992. gada izvēles pārstāvēt vai atteikties no droša olimpiskā zelta NVS izlases sastāvā Irbe izvēlējās pareizāko ceļu – savu valsti, savu godu! Sapnis spēlēt olimpiskajā turnīrā Latvijas izlases sastāvā Irbem piepildījās pirms četriem gadiem, bet Turīnā kā pateicība par pareizo attieksmi bija karoga nešana spēļu atklāšanas ceremonijā.
2014. gads. Soči. Sandis Ozoliņš (hokejs)
Versijas par to, kuram uzticēt karogu Sočos, bija daudzas un dažādas, un katram no kandidātiem bija savi argumenti, taču visspēcīgākie tie bija Sandim Ozoliņam! Un arī sabiedrība praktiski 100% bija par to, lai šis gods tiktu uzticēts vēl vienam Latvijas hokeja simbolam! Simbolam nu jau vairāk nekā divdesmit gadus! Pirmajam un pagaidām vienīgajam Stenlija kausa ieguvējam! Šis gods Sandim uzticēts par ilggadību hokejā, par pārvarētajiem personīgās dzīves līkločiem, par paraugu daudziem jaunajiem sportistiem, par to, ka viņš mums tāds ir. VIENĪGAIS!
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997