Rīga 9°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 07:13
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
26 bojāgājušie, turklāt šoreiz gan demonstrantu, gan prezidenta administrācijas pusē, un ne mazākā piekāpšanās no abām pusēm liek domāt, ka demokrātisku protestu apspiešana Ukrainā drīz jau būs pelnījusi apzīmējumu pilsoņu karš.
Vismaz 26 cilvēku nāve līdz šim brīdim, ko apstiprinājusi Veselības ministrija, pēc vardarbīgo sadursmju sākuma otrdienas priekšpusdienā bija negaidīta konflikta eskalācija, kura sākās pēc nosacīta atkušņa nedēļas nogalē. Svētdiena Kijevā bija silta un saulaina abās nozīmēs: demonstranti atbrīvoja iepriekš okupēto Kijevas mērijas ēku, un ierēdņi pirmdien sāka plānot atgriešanos darbā. Par atbildi valdība izsludināja amnestijas aktu, kas amnestēja visus barikāžu dalībniekus par iespējamiem pārkāpumiem. Nosacījumos ietilpa arī prasība labējiem radikāļiem atkāpties no M. Hruševska ielas. Tagad izrādās, ka tā ir bijusi stratēģiska viltība, – valdības spēkiem izdevies revolucionārus apmuļķot.
Atbrīvo laukumu taktiskajai darbībai
Kijevas galvenā iela Hreščatiks, ko demonstranti apdzīvo un ir nobloķējuši autotransportam jau kopš decembra vidus, stiepjas ar zināmu izliekumu ziemeļu – dienvidu virzienā. Lejasgalā pirmās barikādes slejas netālu no Besarābijas tirgus – tur 8. decembrī nacionālisti nogāza un sadrupināja sīkos gabaliņos Ļeņina pieminekli, dziedādami «Janukovič, tu būsi nākamais!», bet vietā uz tukšā podesta uzlika tualetes podu. Ziemeļu galā platā iela izbeidzas vēl platākajā Eiropas laukumā, no kura nosaukuma sākotnēji visa kustība ieguva Eiromaidana nosaukumu. Neatkarības laukums atrodas nosacīti vidū. Tā kā apkārt atrodas lielas sabiedriskās, biroju un administratīvās ēkas, bet ieliņas ir salīdzinoši šauras, pilsētas centru ir viegli nobloķēt ar barikādēm vai dzīvā spēka ķēdēm. Turpretī ziemeļu galā, kur iela pārvēršas Eiropas laukumā, uz kura vēl atrodas apļveida krustojums, tas ir grūti izdarāms. Demonstranti līdz šim izmantoja attiecīgās vietas, lai no šīs puses Automaidans varētu pievest kurināmo, zemnieku sagādāto pārtiku, celtniecības materiālus, degvielu un citu.
Eiropas laukumu un visas ieņemtās teritorijas no ziemeļpuses lielā mērā aizstāvēja M. Hruševska ielas barikāde – visagresīvākā no visām, kura līdz šim bija pierādījusi savu spēju ne tikai atsist berkutiešu uzbrukumus, bet arī doties pretuzbrukumos un diversantu izlūkgājienos, sagrābjot pretinieka ekipējumu un aprīkojumu. To aizstāvēja bijušie Afganistānas kara veterāni, nacionālistu radikāļi no Spiļna Sprava un citiem grupējumiem.
Saskaņā ar svētdien iestājušos atkusni abu pušu attiecībās revolucionāriem bija pienākums atbrīvot M. Hruševska ielas barikādi, ko viņi godprātīgi izpildīja. Tagad izrādījies, ka tā bijusi tikai prezidenta administrācijas stratēģiskā viltība, – labi zinot, ka nākamā barikāde starp Eiropas laukumu un Neatkarības laukumu nav tik labi nocietināta un kaujasspējīga, revolucionāri tika aicināti paši atbrīvot visplatāko pieeju savai nometnei no ziemeļpuses, ko viņi arī izdarīja, pildot vienošanos.
Strīds pāraug sadursmēs
Otrdienas rītā miermīlīga demonstrācija devās uz Augstāko radu, kur pēc pārtraukuma bija jāatsākas parlamenta darba sesijai. Apvienotā opozīcija (Batkivščina, UDAR, Svoboda) bija iesniegusi likumprojektu par atgriešanos pie oranžās revolūcijas laiku konstitūcijas, kurā likumdošanas un pilnvaru svars atradās parlamenta pusē, nevis (kā tagad) prezidenta rokās. Viņam šobrīd ir tiesības iecelt un atlaist premjeru, ministrus, visu valdības struktūru vadītājus, kā arī reģionālos gubernatorus. Tomēr šis ierosinājums netika reģistrēts balsošanai, un tā ap pusdienlaiku jau notika sadursmes starp miliciju un demonstrantiem, kas pārauga atklātās ielu kaujās pēcpusdienā.
Kaujas turpinājās visu nakti, uz rīta pusi pieklusa, bet pa dienu atsākās ar jaunu sparu un norisinājās vēlāk ar dažādu intensitāti. Berkut kaujiniekiem, milicijas personālam, iekšlietu karaspēkam un tituškām izdevās no Eiropas laukuma puses iespiest demonstrantus iekšā Neatkarības laukumā, no kura kopplatības aptuveni puse pārgāja valdības kontrolē. Taču virzība uz priekšu apstājās, kad Maidans sāka dedzināt riepas (valdošie vēji pūš dūmus uz Berkut pusi), kā arī mest liesmās iekšā visu, kas gadījās pa rokai – lupatas, Maidana telšu apkurināšanai pievesto malku, vecus zābakus, plastmasu un citu.
Valdības spēki mēģināja sturmēt liesmu upi barikāžu priekšā ar bruņutransportieriem (BTR), taču atteicās no šā nodoma, kad divi BTR, braucot pilnā gaitā tieši virsū cilvēkiem, tika sagaidīti ar Molotova kokteiļiem, – vienu BTR trāpīja vismaz 20, ja ne 30 kokteiļi. Bruņumašīna aizdegās un apstājās divu sekunžu laikā. Kaujās izmantotā bruņutehnika pieder nevis regulārajai armijai, bet gan Berkut vienībām.
Kauju haosā otrdien un naktī uz trešdienu gājuši bojā 25 cilvēki, arī deviņi valdības spēku pusē, viens Gruzijas pilsonis, kurš miris ar sirdstrieku notikumu epicentrā, kā arī viens žurnālists. Vakar tika ziņots, ka milicijas rindās no ievainojumiem miris desmitais milicis. 19 no visiem miruši no šautām brūcēm. Daudzi ir smagi ievainoti, piemēram, kādam berkutietim, kurš krita revolucionāru gūstā, pašu mestas granātas sprādziens bija norāvis roku. Pavisam cietuši vismaz 400 cilvēki valdības pusē, bet par Maidanā cietušo skaitu ziņas ir pretrunīgas – viņu skaits var būt vismaz divreiz lielāks.
Arodbiedrību nams liesmās
Abas puses apgalvo, ka tiek šauts nu jau vairs ne ar gumijas lodēm un traumatisko munīciju; uz ielas atrastās izšautās medību patronas apstiprina šo faktu. Abstrahējoties no abu pušu apvainojumiem, var secināt – visticamāk, īstu munīciju sākuši lietot valdības pusē karojošie izsitēji, huligāni un reketieri jeb tituškas.
Berkutiešiem uzbrūkot Maidanam, pāris apakšvienības centās tuvoties Maidanam pa namu jumtiem, lai tiktu uz demonstrantu okupēto Arodbiedrību namu, – šo ēku demonstranti bija ieņēmuši likumīgi, jo tajā bāzējās arodbiedrību biedri līdz ar viņu uzaicinātiem cilvēkiem. Tas līdz šim bija viens no revolūcijas štābiem. Berkutieši, līzdami lejā no jumta, pamanījās Arodbiedrību namu aizdedzināt (nav skaidrs – tīšuprāt vai nejauši), taču nams lēnām dega visu nakti: pūļa dēļ ugunsdzēsējiem bija grūti piebraukt un pievilkt šļūtenes. Tikmēr nama aizstāvji glābās, cits pēc cita lienot pa virvi lejā no vismaz 10 metru augstuma.
Tumsa un liesmas
Sākoties valdības spēku ofensīvai, pilsētas centru atstāja bez gaismām, tika slāpēti telefonsakari, apturēts metro, nobloķētas ielas un veikti citi pasākumi, lai panāktu, ka revolucionāriem nesarodas papildspēki. Tomēr arī ar to vakarā Maidanā pulcējās vismaz 20 000 aizstāvju, un vakar no rīta Kijevā ieradās pirmie autobusi Ļvovas ar ziņu, ka vēl rinda ar cilvēkiem pilniem transportlīdzekļiem atrodas ceļā.
Maidana aizstāvība naktī norisinās pilnīgā tumsā, kuru apgaismo vienīgi liesmas un Berkut pa reizei uzspīdinātās gaismas. Elektrība ir vienīgi uz skatuves, no kuras skan lūgšanas, baznīcas dziesmas, valsts himna (kuru fonā pavada granātu sprādzieni un šāvieni), kā arī līderu un oratoru runas, uzmundrinot aizstāvjus un dodot rīkojumus par ievainoto glābšanu. Skaņas aparatūra ir pietiekami jaudīga, lai pārkliegtu berkutiešu rīcībā esošos maķugaļņikus. Maidanam ir svarīgi saglabāt strāvas kabeļus neskartus – ja skatuve apklusīs, tad viņiem vairs nebūs nekādas iespējas informēt uz laukuma esošos par to, kas jādara. Tikmēr skan saucieni, ka nepieciešamas asinis pārliešanai, barikāžu būvmateriāli, kā arī benzīns Molotova kokteiļiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997