Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 15:05
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Reaģējot uz pagājušās nedēļas nogalē notikušo uzbrukumu Ukrainas pilsētai Mariupolei, Eiropas Savienība (ES) un ASV vēlas pieņemt jaunas sankcijas pret Krieviju. Briseles iespējas vienoties šinī jautājumā apdraud Grieķija, kas šonedēļ pret sankcijām iebilda.
ASV sola atbildi
Ukrainas separātistu pagājušajā sestdienā rīkotajā uzbrukumā Mariupolei bojā gāja vismaz 30 cilvēku, bet vēl 80 guva ievainojumus. Melnās jūras piekrastē esošā Mariupole ir stratēģiski svarīga, un tās krišana pavērtu iespēju izveidot sauszemes ceļu no Krievijas uz okupēto Krimu. Notikušais ir rietumvalstīm kārtējo reizi licis meklēt iespēju, kā pastiprināt pret Krieviju noteiktos ierobežojumus, tādējādi sodot to par separātistu atbalstīšanu. ES un ASV jau ir vairākkārt noteikušas sankcijas pret Krieviju un arī separātistiem – tās ietver gan privātpersonu un uzņēmumu kontu iesaldēšanu, gan iebraukšanas aizliegumus. Maskava gan turpina noliegt, ka tā aktīvi iesaistītos karadarbībā, un skaidro, ka separātistu rindās karo no Krievijas Ukrainā iebraukušie brīvprātīgie.
«Mēs esam ļoti norūpējušies par kārtējo Ukrainas pamiera pārkāpumu un agresiju, kurā notikusi ar Krievijas atbalstu un finansējumu un kurā piedalījušies Krievijas apmācīti kaujinieki, to skaitā Krievijas karavīri,» dienu pēc uzbrukuma Mariupolei paziņoja ASV prezidents Baraks Obama. «Mēs turpināsim pieeju, kādu esam izmantojuši arī līdz šim, proti, pastiprināsim spiedienu pret Krieviju.» Līdzīgu nostāju šonedēļ notikušajā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko izteica ASV viceprezidents Džo Baidens: «Kamēr Krievija turpinās rupjā veidā nepildīt savas saistības, maksa, kas Krievijai par to būs jāmaksā, turpinās pieaugt.»
Grieķijas draudzīgums
Noskaņojums Eiropā turpretim ir pretrunīgāks. Dažu Eiropas valstu līderi iepriekš pat izteikušies, ka līdz šim pieņemtās ekonomiskās sankcijas ir jāmīkstina. Savukārt Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks ir sacījis, ka šādā veidā Eiropa nevajadzīgi izrādītu samiernieciskumu, un tas «iedrošinās agresoru uz vēl lielāku vardarbību».
ES spēju vienoties par kopēju nostāju pret Krieviju var sarežģīt arī Grieķijas jaunās valdības nākšana pie varas. Otrdien premjerministrs un valdošās partijas SYRIZA vadītājs Aleksis Ciprass neatbalstīja Briseles iniciatīvu virzīt jaunas sankcijas. Savu nostāju viņš skaidroja ar to, ka priekšlikums iepriekš ar Grieķiju nav saskaņots. Lai sankcijas pieņemtu, ir nepieciešams visu 28 ES dalībvalstu atbalsts, tādējādi ikvienas valsts rokās ir veto tiesības. Taču SYRIZA līderiem ir ciešas saites ar Krievijas filozofu Aleksandru Duginu, kurš ir galvenais Kremļa ideologs. Premjers A. Ciprass jau nākamajā dienā pēc apstiprināšanas amatā tikās ar Krievijas vēstnieku. Grieķijai ar Krieviju vēsturiski attiecības ir bijušas labas, un arī iepriekš tā nekad nav atklāti atbalstījusi ES sankcijas pret Krieviju. Tomēr, kā Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība uzsvēra Eiropas radikālo politisko spēku pētnieks Antons Šehovcovs, SYRIZA un tās koalīcijas partneres labēji radikālās partijas Neatkarīgie grieķi ārpolitiskās nostādnes ir atklāti prokrieviskas.
Tāda pretestība sankciju jautājumā, kādu nupat izrādījusi Grieķija, Eiropā ir netipiska. Pat tās ES valstis, kurām kopumā ir labas attiecības ar Krieviju un kuras ir kritizējušas šādu Krievijas sodīšanas veidu, līdz šim parasti ir pakļāvušās kopējam viedoklim un par sankcijām beigās ir nobalsojušas, norāda Bloomberg komentētājs Leonīds Beršidskis. Daži analītiķi uzskata, ka šādā veidā Grieķija demonstrē savas iespējas radīt haosu Eiropā, lai tādējādi piespiestu Eiropu izrādīt vairāk pretimnākšanas jautājumos, kuri svarīgi ir pašai Grieķijai. Runa ir par ES un Starptautiskā valūtas fonda aizdevumu. SYRIZA par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem ir izvirzījusi Grieķijas lielā parāda pārskatīšanu un taupības politikas izbeigšanu. Eiropas līderi līdz šim nav gribējuši neko dzirdēt par norunāto noteikumu mainīšanu.
Sankcijas un parāds
Pašlaik gan ir grūti prognozēt, cik tālu Grieķija šajos politiskajos jautājumos ir gatava iet. Pastāv risks, ka, pārlieku mēģinot ietekmēt starptautiskos kreditorus – it īpaši Vāciju –, Grieķija sarunās par aizdevumu savas pozīcijas var vēl vairāk pasliktināt. Kā norāda Bloomberg, Vācijas kanclere Angela Merkele necieš bravūrīgu sarunu taktiku, un tas ir iemesls, kāpēc arī viņas sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir sarežģītas.
Par to, ka Grieķija atstāj vietu diskusijām par savu iespējamo atbalstu sankcijām pret Krieviju, liecina kaut vai finanšu ministra Jaņa Varufaķa jaunākie izteikumi, kuros viņš uzsver, ka Grieķijas pozīcija ir pārprasta. Šonedēļ viņš skaidroja, ka Grieķijas iebildes ir bijušas nevis par sankciju saturu, bet procedūru – Brisele esot uzskatījusi, ka dalībvalstu atbalsts sankciju iniciatīvai ir pats par sevi saprotams. Taču ap to pašu laiku enerģētikas ministrs Panagiotis Lafazanis pavēstīja, ka pret sankcijām jaunā valdība nudien iebilstot, jo «mūsu un Krievijas nostāja sakrīt».
Šonedēļ ES valstu līderi diskusijas par iespējamām jaunām sankcijām pret Krieviju turpināja. Tās plānots apstiprināt 12. februārī.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997