Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 5m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 11:08
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Eiropas Komisija publiskojusi precīzus aprēķinus, cik Āfrikas bēgļu katrai no dalībvalstīm būs jāapsaimnieko turpmākajos divos gados, ja dalībvalstu vairākums apstiprinās tās izstrādāto priekšlikumu. Latvijai jāuzņem 737 bēgļi, un gluži simboliski mūsu robežsargi šajās dienās Vidusjūrā izglābuši kārtējo bariņu nabagu. Tas noticis kopīgās ES valstu īstenotās operācijas laikā.
FRONTEX mērķis ir «stiprināt kopējo Eiropas drošību, kā arī veicināt cilvēku (migrantu) dzīvības glābšanu ārkārtas situācijās Eiropas Savienības ārējo robežu tuvumā». Operācija turpinās, tāpēc informācija par mūsu robežsargu veikumu nav detalizēta – ne datums, ne arī vieta, kur noticis incidents, netiek norādīta. Robežsardzes preses pārstāve Jevgēnija Pozņaka notikumu apraksta šādi: «Šā gada maijā, sniedzot atbalstu Eiropas Savienības robežsargiem un veicot kārtējo patruļu Vidusjūras reģionā, tika pamanīta grimstoša gumijas laiva ar vairākiem desmitiem cilvēku (imigrantu), starp kuriem bija arī bērni. Nekavējoties tika uzsākta glābšanas operācija, kuras laikā Latvijas robežsargi, pašaizliedzīgi pildot savus dienesta pienākumus, izglāba 38 cilvēku dzīvības, tajā skaitā trīs mazgadīgus bērnus.» Nav pirmā reize, kad latvieši Vidusjūrā veiksmīgi tvarsta cilvēku kontrabandistus, taču šoreiz liels ir tieši izglābto migrantu skaits.
Bēgļu paisums
Cilvēku pārvietošanas bizness ir nežēlīgs. Bēgļi atdod visus iekrājumus noziedzniekiem, lai nokļūtu sapņu kontinentā Eiropā. Daudzi līdz laivai nemaz netiek, viņus noslaktē turpat sauszemē. Ja tomēr tiek laivā, ir lielas izredzes noslīkt.
Pārpildītās tupeles tiek ievilktas Eiropas valstu piekrastes ūdeņos un tur pamestas. Paši kontrabandisti ar ūdens motocikliem dodas projām. Ja bēgļus atrod, kā noticis arī šajā gadījumā, viņi tiek krastā un kļūst par Maltas, Itālijas un Grieķijas galvassāpju avotu. Salīdzinājumā ar bojā gājušo skaitu izdzīvojušo ir briesmīgi daudz, un Eiropas humānisms liedz viņus grūst atpakaļ ūdenī. Taču robežvalstis netiek galā ar bēgļu paisumu, un tāpēc Eiropas Komisijas ieskatos jāiedarbina kvotu mehānisms, kurā piedalās visas valstis. Jāsadala 24 000 bēgļu, kas pašlaik atrodas Itālijā, 16 000 no Grieķijas, bet trešajā sarakstā ir vēl 20 000 afrikāņu, neatkarīgi no valsts, caur kuru viņi Eiropā būs iekļuvuši. Situācijai Maltā EK turpina sekot, un, iespējams, pārējai Eiropai nāksies dalīt arī tās uzņemtos bēgļus. Bēgļu izcelsmes valstis ir Sīrija un Eritreja.
Pietiks ar mazu vairākumu
Nosacījumi bēgļu dalīšanā ir atšķirīgi. Neatkarīgā jau rakstīja, ka ES dibinātājvalstīm Īrijai, Lielbritānijai un Dānijai ir izņēmuma statuss un tās piedalītos tikai trešā saraksta bēgļu apsaimniekošanā. Eiropas Komisija izplatījusi plašu skaidrojumu kvotu idejai un sadales principiem. Kritērijos ņemta vērā gan dalībvalstu uzņemšanas, gan integrēšanas spēja. Galvenie faktori ir iedzīvotāju skaits un iekšzemes kopprodukts. Tiek uzskatīts, jo vairāk iedzīvotāju, jo vieglāk dalībvalstīm ir integrēt bēgļus, un tikai lielas ekonomikas ir spējīgas tikt galā ar lielu migrācijas spiedienu. Tāpēc nav brīnums, ka lielāko bēgļu skaitu nāksies uzņemt Vācijai (11 849), Francijai (9127) un Spānijai (5837). Papildu apsvērumi, kas tiek piemēroti apgrieztā kārtībā, – jo lielāks skaits ir esošo patvēruma pieprasījumu un jo lielāks bezdarba līmenis, jo mazāk personu uz šo dalībvalsti pārceļ. Attiecīgi mazākas kvotas ir bagātām, bet izredzētām, trūcīgām un mazām valstīm, kā arī tām, kas ar bēgļiem jau līdz šim dabūjušas mocīties. Uz kopējā fona Latvijas uzņemamo migrantu skaits nav briesmīgi liels, taču mūsu politiķu pretarguments ir lielais padomju laikā uzņemto migrantu skaits. Un Latvija nav vienīgā, kuru neapmierina EK nodoms. Kopumā noraidošas ir deviņas valstis: Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Slovākija, Polija, Spānija un Francija. Tomēr šis ir gadījums, kad lēmums ES Padomē tiks pieņemts nevis konsensa kārtībā, kad itin visām valstīm jāpiekrīt, bet gan ar kvalificētu balsu vairākumu. Tātad kvotu sistēma tiks ieviesta, ja piekritīs 55% valstu jeb 15 dalībvalstis no 28, ar nosacījumu, ka tās pārstāv vismaz 65% no kopējā ES iedzīvotāju skaita. Vismaz pagaidām pārsvars ir kvotu sistēmas atbalstītāju pusē. Debates Eiroparlamentā neko daudz ietekmēt nevar, jo padomes pienākums ir vienīgi «apspriesties» ar parlamentu.
Ir arī citi skaitļi
Jāuzsver – EK kvotu aprēķins balstīts uz cerībām, ka jaunā ES migrācijas politika un cilvēku kontrabandas apkarošanas pasākumi būs tik veiksmīgi, ka pēc diviem gadiem bēgļu plūdi aprims. Taču arī pašiem rēķinātājiem trūkst ticības optimistiskam iznākumam. Eiroparlamentāriete Iveta Grigule, kura strādā Ārlietu komitejā, aģentūrai LETA atklājusi, ka nepubliskojamajos darba dokumentos figurējot pavisam citi skaitļi, proti, tuvāko piecu gada laikā ES varētu ieplūst aptuveni miljons bēgļu. «Tad Latvijai tie vairs nebūs 737 bēgļi, bet gan 5000 piecu gadu laikā.»
Lai ietekmētu galīgo lēmumu, dalībvalstīm laika vairs nav daudz. ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni paziņojusi, ka bēgļu jautājums tiks skatīts steidzamības kārtā, un nākamā ES Padomes sanāksme ir uzreiz pēc Jāņiem.
***
Eiropas Komisijas ierosinātās bēgļu kvotas
Pārvietošana – sadale attiecībā
uz Itāliju Pārvietošana – sadale attiecībā
uz Grieķiju Mītnesvietas
maiņa – sadale Kopā
Sadales koeficients Skaits dalībvalstij (pārvietoti
24 000 pieprasījumu iesniedzēju) Sadales koeficients Skaits dalībvalstij (pārvietoti
16 000 pieprasījumu iesniedzēju) Sadales koeficients Skaits dalībvalstij (mītnesvietas maiņa 20 000 pieprasījumu iesniedzēju)
Austrija 3,03 % 728 3,03 % 485 2,22 % 444 1657
Beļģija 3,41 % 818 3,41 % 546 2,45 % 490 1854
Bulgārija 1,43 % 343 1,43 % 229 1,08 % 216 788
Horvātija 1,87 % 448 1,87 % 299 1,58 % 315 1062
Kipra 0,43 % 104 0,43 % 69 0,34 % 69 242
Čehija 3,32 % 797 3,32 % 531 2,63 % 525 1853
Dānija 1,73 % 345 345
Igaunija 1,85 % 443 1,85 % 295 1,63 % 326 1064
Somija 1,98 % 475 1,98 % 317 1,46 % 293 1085
Francija 16,88 % 4051 16,88 % 2701 11,87 % 2375 9127
Vācija 21,91 % 5258 21,91 % 3505 15,43 % 3086 11849
Grieķija 1,61 % 323 323
Ungārija 2,07 % 496 2,07 % 331 1,53 % 307 1134
Īrija 1,36 % 272 272
Itālija 9,94 % 1989 1989
Latvija 1,29 % 310 1,29 % 207 1,10 % 220 737
Lietuva 1,26 % 302 1,26 % 201 1,03 % 207 710
Luksemburga 0,92 % 221 0,92 % 147 0,74 % 147 517
Malta 0,73 % 175 0,73 % 117 0,60 % 121 413
Nīderlande 5,12 % 1228 5,12 % 819 3,66 % 732 2779
Polija 6,65 % 1595 6,65 % 1064 4,81 % 962 3621
Portugāle 4,25 % 1021 4,25 % 680 3,52 % 704 2405
Rumānija 4,26 % 1023 4,26 % 682 3,29 % 657 2362
Slovākija 1,96 % 471 1,96 % 314 1,60 % 319 1104
Slovēnija 1,24 % 297 1,24 % 198 1,03 % 207 702
Spānija 10,72 % 2573 10,72 % 1715 7,75 % 1549 5837
Zviedrija 3,42 % 821 3,42 % 548 2,46 % 491 1860
Lielbritānija
* 11,54 % 2309 2309
Avots: EK, Neatkarīgā
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997