Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis 05:21
Vārda dienas: Jadviga, Laura
Apvienoto Nāciju Organizācija jau vairākus gadus aicinājusi pārtikā patērēt visādus kukaiņus un kāpurus. Iespējams, arī tiem vieglāku ceļu uz mūsu šķīvjiem pavērs Eiropas Savienības regula par «jauno pārtiku», tomēr tās galvenais mērķis ir plašākas iespējas visādiem feinšmekeriem un pārtikas biznesam ar trešajām valstīm.
Likumdevēja izpratnē Eiropai jauna pārtika ir gan bišu kāpuri un spirulīnas pulveris, gan petri trauciņā izaudzēta govs šūnu gaļa un inženierijas ceļā iegūtas produktu nanodaļiņas, kas limonādei pēc sakratīšanas liek mainīt krāsu. Agri vai vēlu to visu patērēsim arī Latvijā. Taču, kā ar ikvienu jaunu lietu, bažas ir par šīs pārtikas drošību. Tāpēc Eiropas Parlaments apņēmies uzlabot Jaunās pārtikas regulu ar normām, kas, no vienas puses, veicinās pārtikas biznesu, bet, no otras, – Eiropas patērētājiem garantēs, ka viņi no jaunās pārtikas nenomirs.
Pašlaik jaunas pārtikas reģistrācija ilgst trīs gadus, maksā ap 400 000 eiro. Ilgi un dārgi. Kopš 1997. gada saņemti 179 pieteikumi reģistrācijai, taču akceptēti vien 80. Pie jaunās kārtības atļaujai produkta ienākšanai tirgū būs nepieciešami vien septiņi mēneši. Pieteikumu izskatīs Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde. Izmaksas būs mazākas, bet vienlaikus eiropiešus nedrīkstēs padarīt par eksperimenta trusīšiem un aiz robežām konkrētajam produktam vajadzēs būt lietotam uzturā vismaz 25 gadus.
Eiroparlamentāriete Inese Vaidere stāsta, ka balsojums par regulu notiks jau 28. oktobrī. Viņasprāt, Eiropai gan vairāk par kukaiņiem un visādiem dīvainiem eksotiskiem augļiem vajadzētu pārskatīt attieksmi pret pašu audzēto un saražoto ēdienu. Sevišķi turīgajās valstīs pārāk liels pārtikas daudzums nonāk atkritumos.
Pret jauno pārtiku, sevišķi nanotehnologiju izmantošanu, aktīvi iestājas Francija un Vācija – nepietiek informācijas, lai pateiktu, ka tā ir veselībai nekaitīga, un tā pati problēma ir ar klonēto gaļu. Kā atzīst kulinārijas eksperte un žurnāliste Signe Meirāne, pastāv lielas aizdomas, ka jau šobrīd Eiropā iegādājamie produkti satur nanopārtikas sastāvdaļas.
Cits stāsts ir par eksotiskajiem augļiem, dārzeņiem un tiem pašiem kukaiņiem, kas mazās porcijās ar individuālām atļaujām katram komersantam tomēr nonāk uz eiropiešu pusdienu galdiem. Piemēram, godži un čia ogas vai aļģes spirulīnas pulveris jau tagad ir pieejami Latvijas tirgū. Šie un citi jaunās pārtikas paraugi bija nogaršojami arī Eiropas Parlamenta Latvijas pārstāvniecības rīkotajā Reģionālo mediju dienā.
Bišu kāpuru gan nebija. Tos uz Eiropu labprāt gādātu meksikāņi, kuriem tā ir tradicionāla uzkoda pie alus. Savukārt taizemieši eiropiešus labprāt cienātu ar sienāžu buljonu. Tos audzē 2000 fermās, un, ja mēs Eiropā ņemtu tādu ēdienu pretī, gan jau vēl jaunas sabūvētu. Proteīna kukaiņos ir vairāk nekā liesākajā gaļas gabalā, tomēr eiropiešu aizspriedumi acīmredzot ir vēl lielāki. ANO Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācija atgādinot, ka 2050. gadā planētas iedzīvotāju skaits sasniegs deviņus miljardus, kukaiņus savā mājaslapā reklamē kā brīnišķīgu olbaltumvielu, aminoskābju un vitamīnu avotu. Tomēr spēkā joprojām ir arī organizācijas secinājums, ka rietumvalstu iedzīvotājiem kukaiņi riebj.
Pārtikas lietpratēja S. Meirāne profesionālās intereses dēļ ir pagaršojusi dažus kukaiņu pasaules eksemplārus. Ēst jau varot, nu, bet tās kājas... un sienāži pirms vārīšanas vēl jāmizo. Diez kas nav.
***
Jaunā pārtika
Jaunā pārtika ir tāda pārtika un pārtikas sastāvdaļas, kuras līdz 1997. gadam Eiropas Savienībā (ES) netika patērētas ievērojami nozīmīgā apmērā
*
Inovatīvā pārtika
Piemēram, sintētiskais zeaksantīns, kuru lieto acu slimību gadījumos
Ar jaunu tehnoloģiju palīdzību ražota pārtika
Piemēram, rapšu eļļas proteīns
Tradicionālā pārtika no trešajām valstīm
Piemēram, noni sula satur daudz bioloģiski aktīvas vielas
*
Pazīstamākie jaunās pārtikas produkti:
čia sēklas
krila eļļa
fitosteroli
*
Jaunās pārtikas produkti, kas nav aizliegti, taču tiem atteikta tirgošanas atļauja:
betaīns
nangai rieksti
stēvija (stevia rebaudiana bertoni)
*
2015. gadā ES reģistrētā jaunā pārtika
Vitamīns K2 – koronāro sirds slimību, osteoporozes un asinsvadu apkaļķošanās novēršanai
Termiski apstrādāti piena produkti, kas fermentēti ar mikroogranismiem Bacteroides xylanisolvens
Rafinēta eļla, kas iegūta no auga Buglossoides arvensis sēklām
*
Lai varētu reģistrēt jaunās pārtikas produktu, jāpierāda, ka:
Tas neapdraud cilvēku veselību
Tā lietošana nemaldina patērētāju
Ja tas aizvieto eksistējošu produktu, jāgarantē, ka nebūs negatīvu blakņu
*
3 gadi
Patlaban jaunās pārtikas pieteikuma apstiprināšana ilgst vidēji 3 gadus
≈ 400 000 €
Pieteikumam nepieciešamo dokumentu sagatavošana var izmaksāt ap 400 000 eiro
Avoti: LETA, Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija, Pārtikas un veterinārais dienests © Eiropas Parlamenta informācijas birojs Latvijā
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997