Ārsti un vecmātes: nevaram vairs klusēt

Ārstu ginekologu–dzemdību speciālistu algas pielikums Rīgas Dzemdību namā šogad ir 15 eirocenti – tas ir absurds situācijā, ka vienā no lielākajām dzemdību slimnīcām katastrofāli trūkst mediķu, kuri gatavi diennakti strādāt un palīdzēt nākt pasaulē mazuļiem. «Tie neesam tikai mēs, ārsti Dzemdību namā, tie ir daudzi ārsti slimnīcās visā Latvijā, kuri vēlas pateikt: nē, atalgojuma jautājums mediķiem nav «nākamais», tas ir jārisina šeit un tagad,» sarunā ar Neatkarīgo saka Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe–dzemdību speciāliste Vija Veisa.

Rīgas Dzemdību nama ārstu vēstule tapa brīdī, kad ārsti saprata, kāds būs sen gaidītais, apsolītais un palielinātais tarifs, kas līdztekus nestu arī atalgojuma palielinājumu, proti, tarifs medicīnā ir summa, ko maksā ārstniecības iestādei par konkrētu aprūpes gadījumu, kurā medicīniska palīdzība sniegta konkrētam pacientam. Atalgojums ir šī tarifa viena no sastāvdaļām, un, palielinoties tarifam, vajadzētu arī pieaugt ārsta, vecmātes, māsas atalgojumam. Saskaņā ar Nacionālā Veselības dienesta datiem no 2017. gada par vienu dzemdību gadījumu valsts slimnīcai maksā 346,61 eiro (fizioloģisku dzemdību gadījumā), kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir par 52 eiro vairāk. Augstāki tarifi noteikti par ķeizargriezienu un dzemdībām patoloģijas gadījumā.

«Mūsu darbs novērtēts ar 15 eirocentiem,» nopūšas ārste Vija Veisa. Pašlaik ārsti par stundas darbu pirms nodokļu nomaksas saņem 5,05 eiro stundā, savukārt vecmātes – 3,05 eiro. «Reālā situācija ir skarba, jo ārstiem un citiem mediķiem nākas strādāt vairākās darbavietās, lai nopelnītu sev iztiku, strādāt virsstundas, kas netiek apmaksātas papildus, un strādāt pārslodzes režīmā,» stāsta ārste, «tas ir novedis dzemdību palīdzību situācijā, kad trūkst kvalificētu mediķu un tie, kuri strādā, to dara uz izsīkuma robežas. Vecmātes pieņem 30 dzemdības diennaktī un pēc tam iet tīrīt dzīvokļus – tas viss, lai nopelnītu iztiku.» Līdzīga situācija ir veselības nozarē visās slimnīcās, kas sniedz tieši neatliekamo palīdzību akūtos gadījumos, jo daudzi mediķi izvēlas labāk strādāt ambulatorajā aprūpē un nenoslogot sevi ar nakts dežūrām. Joprojām ārstiem ir spēkā normālais pagarinātais darba laiks, kas ļauj strādāt ilgāk, bet par virsstundām netiek maksāts papildus tā, kā tas ir jebkurā citā darbavietā. Veselības ministrija to solījusi risināt – pakāpeniski, vēlāk…

«Kad mediķu atalgojuma jautājums būs prioritāte?» jautā V. Veisa, «mēs redzam, ka ir citas prioritātes – e-veselība, rindu mazināšana, bet kā gan var būtiski mazināt rindas veselības jomā, ja tūlīt nebūs, kas strādā medicīnā? Jau šodien cilvēku jautājumam, kuri strādā veselības aprūpē, ir jābūt prioritātei. Esam skaļi, jo vēlamies šo darbu turpināt darīt, mēs nevēlamies iet prom no darba slimnīcā, taču neapmierinātība ir sasniegusi tādu līmeni, ka klusēt mēs nevaram. Mēs protestējam pasīvi – nevaram streikot, jo, kamēr strādājam šajā slimnīcā, mēs jebkādos apstākļos palīdzēsim ģimenēm, sievietēm un mazuļiem. Nevaram nepalīdzēt dzimstošam mazulim, taču varam, un daudzi ārsti, vecmātes ne reizi to ir apsvēruši, mainīt darbavietu, nestrādāt nakts stundas, nedežurēt...Mēs aicinām arī pārējos mediķus neklusēt!» Dzemdību nama ārstu vēstulei sekojusi arī vecmāšu vēstule, kurā mediķes pieprasa palielināt arī viņu darba samaksu.

Īsi pēc ikdienas piecminūtes ceturtdien Dzemdību namā viesojās veselības ministre Anda Čakša. Uzrunājot Dzemdību nama kolektīvu, viņa teica, ka nevēloties, lai šis tarifu jautājums kļūtu politisks (kā zināms, Rīgas Dzemdību nams ir pašvaldības iestāde, kuru finansē gan dome, gan valsts, un Rīgas mērs jau pasteidzies paziņot: ja valsts nespēj samaksāt mediķiem, to darīšot dome…). A. Čakša atzina, ka ārstniecības personu atalgojums ir sasāpējis jautājums visā nozarē un viena no akūtākajām situācijām veidojas tieši dzemdību palīdzības nodrošinājumā, tāpēc no šā gada dzemdību palīdzības tarifs palielināts par 50 eiro par vienu dzemdību gadījumu, taču resursu sadalījums ārstniecības iestādē ir Dzemdību nama vadības atbildība. Papildu naudu no budžeta viņa neapsolīja. «Mums būs jādomā vēl citi risinājumi, ņemot vērā, ka šobrīd dzemdības tiek apmaksātas pēc fakta, kas nozīmē, cik dzemdību, tāds finansējums nāk līdzi, bet dzemdību skaits var samazināties, un tad attiecīgi iestādē mazinās finansējums. Mums jādomā, kā atalgojuma daļu iespējams ņemt ārā no tarifa, domāt vispār jaunu formulējumu samaksas veidam,» pēc tikšanās teica ministre.

Dzemdību nama mediķi piekāpties negrasās. Dzemdību centra virsārste Linda Grīnberga sacīja: ja ārstu prasības neuzklausīs, tādā gadījumā ārsti tik un tā sniegšot atlūgumus. «Tā kā ministre mūs bija iepriekš TV nodēvējusi par nelielu ārstu grupu, kura grib tagad sev lielas algas, tad es uz šo varu atbildēt. Ja ministrei ir šāda neliela ārstu grupa, kura ir gatava strādāt, dežurēt Dzemdību namā par pieciem eiro stundā, tad lai veicas. Lai viņi nāk un strādā!».