Baušķeniekiem izšķīst ceļi un pacietība

Bauskas novada dome vakar ārkārtas sēdē aicināja Ministru kabinetu izsludināt novadā ārkārtējo situāciju valsts grants ceļu kritiskā stāvokļa dēļ.

Uz sēdi sanākušie 11 no 17 Bauskas novada domes deputātiem vienbalsīgi akceptēja Bauskas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes 1. marta rezolūciju Valsts vietējo autoceļu stāvoklis astoņos Bauskas novada pagastos un pieprasīja MK izsludināt ārkārtas situāciju Bauskas novada administratīvajā teritorijā.

Tas vairs nav pārāk tālas nākotnes jautājums, kad pieņemt lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu kļūs par katras pašvaldības goda lietu, jo situācija ar ceļiem ir visās pašvaldībās vienāda. «Bauska ar savu ceļu stāvokli neatšķiras no visas valsts ne ar ko,» Neatkarīgajai apliecināja valsts uzņēmuma Latvijas valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Tā gan nav pamācība, ka ārkārtējā stāvokļa izsludināšana nozīmētu ceļu labošanu, bet tik un tā «labi, ka iedzīvotāji aktualizē šo jautājumu», turpināja A. Kononova.

Runas par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu līdzinās iepriekšējām runām par Saeimas atlaišanu. Proti, politiķus ar to biedēt varēja tikai tik ilgi, kamēr atlaišana nebija reāli notikusi. Pēc tam izrādījās, ka tie paši cilvēki, ar kuru balsīm viena Saeima tika atlaista, iebalsoja pašu izbalsotos nākamajā Saeimā (tas attiecas uz balsotāju un izbalsoto un iebalsoto vairākumu, nevis uz katru atsevišķu cilvēku). Līdzīgi arī ārkārtēja situācija, ko nevar norakstīt ne uz ārzemju iebrucējiem, ne uz dabas katastrofu, šķiet kā kauna lieta, no kādas jāizvairās. Par pirmtiesībām uz šīs patiesības atklāšanu un izmantošanu jau 2012. vai 2013. gadā tagad var strīdēties Rucavas pašvaldība ar Vecpiebalgas pašvaldību. Tām tiešām izdevās piesaistīt saviem ceļiem papildu uzmanību, kurai sekoja arī nauda ceļu labošanai. Baušķenieki no šīm pašvaldībām atšķiras ne vien ar to, ka nokavējuši. Naudas piesaistīšanas sekmes Rucavā un Vecpiebalgā nodrošināja tas, ka nauda tika prasīta reģionālas nozīmes valsts ceļiem, kuru labošanai naudu dod Eiropas Savienība. Latvijas valdībai tādā gadījumā atlika būt labai uz cita rēķina, bet Bauskas novada gadījumā tas nav iespējams. Tur naudu prasa vietējas nozīme valsts ceļiem, kuru uzturēšanu ES nefinansē. Tādā gadījumā visa nauda jāatrod Valsts kasē, bet vai tas ir iespējams?

Bauskas novadā visvairāk cietušo ceļu posmu un to glābšanai nepieciešamās naudas meklēšana nav nekāds jaunums. 24. februārī Bauskā tikušies valsts uzņēmumu LVC un Latvijas autoceļu uzturētājs pārstāvji ar Bauskas pašvaldības un uzņēmēju pārstāvjiem. Valsts uzņēmumu darbinieki stāstījuši, ka piedāvāšot atdošanai pašvaldībai

120 km no 220 km valsts ceļu Bauskas novadā, kas spēj uzturēt šobrīd 440 km pašvaldību ceļu. Viens no šīs spējas izskaidrojumiem ir pašvaldību tiesības iemantot savu ceļu labošanai ES naudu, kas Latvijā ienāk ne caur palīdzības fondiem, kurus ES draud slēgt pēc 2020. gada, bet caur Lauku atbalsta dienestu, kas izskatās tikpat mūžīgs kā ES. Tomēr cerības uz mūžīgu palīdzību nedod iespēju pārvietoties pa šobrīd praktiski izšķīdušiem ceļiem, kādi ir daži valsts ceļu posmi Bauskas novadā.

Bauskas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone Neatkarīgajai pastāstīja, ka šobrīd par vissliktākajiem uzskatāmi ceļa posmi:

Ÿ Grenctāles pienotava – Kukuči (Brunavas pagastā, bet vieta ar tādu pašu nosaukumu ir arī Rēzeknes novadā) – Budberga 14 km,

Ÿ Dāliņi – Strēlnieki 6,5 km,

Ÿ Jaunsaule – Ozolaine – Bērznieki 14 km garumā.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis pēc sēdes dalījās ar Neatkarīgo cerībās izvizināt ap Brunavu ne tikai LVC valdes priekšsēdētāju Jāni Langi, bet arī satiksmes ministru Uldi Auguli. Amatpersonu svaru šie ceļi varbūt izturēs, bet tie nav izbraucami ar kravas automobiļiem, lai vestu pienu no fermām vai minerālmēslus no Iecavas dzelzceļa stacijas uz zemnieku saimniecībām. Jautājums, vai iespējams atrast naudu vismaz dažu ceļu posmiņu labošanai, kas izmaksā aptuveni 50 tūkstošus eiro uz kilometru, lai to padarītu reāli izbraucamu.

***

Valsts pārraudzībā esošie GRANTS CEĻI Latvijā 2016. g.

Kopējais garums 11 075 km

10 219 km valsts vietējie ceļi

t.sk. 856 km reģionālie valsts ceļi

Grants ceļu tehniskais stāvoklis (2015. g.)

42%

Slikts

8%

Labs

50%

Apmierinošs

Avots: VAS Latvijas valsts ceļi