Brexit process ir sācies

Vakar pulksten 14.20 pēc Latvijas laika iestājusies jauna ēra Eiropas Savienības vēsturē. Brīdī, kad Eiropadomes prezidents Donalds Tusks no Apvienotās Karalistes vēstnieka ES Tima Berova saņēma premjeres Terēzas Mejas vēstuli, sākusies divu gadu laika atskaite līdz brīdim, kad briti oficiāli pametīs savienību.

Šī ir pirmā reize, kad kāda valsts izmanto tiesības izstāties no ES, un viens no Briseles mērķiem Brexit sarunu laikā noteikti būs darīt visu, lai britu piemērs nekļūtu pievilcīgs kādai no atlikušajām 27 ES dalībvalstīm.

Sešu lappušu vēstījumā T. Meja informējusi, ka Apvienotā Karaliste uzsāk izstāšanās procesu saskaņā ar Lisabonas līguma 50. pantu, kā arī atgādinājusi par tiem 12 mērķiem, kurus viņas valdība cer sasniegt sarunās par izstāšanos. Lisabonas līgums nosaka, ka šādas sarunas var ilgt, maksimums, divus gadus, taču tajā nav precizēts, kas notiek, ja abām pusēm apmierinošu vienošanos šajā laikā neizdodas panākt. Tomēr gan Londonas, gan Briseles juristi izteikušies, ka šādā situācijā Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES sastāvā, bet atsevišķus strīdus, kas saistīti ar statusu, nāksies risināt tiesās.

Abas puses, vismaz oficiāli, izteikušas cerību, ka vienošanos par 44 gadus ilgās laulības šķiršanu izdosies panākt civilizētā ceļā, taču šī termina traktējums Londonā un Briselē ir atšķirīgs. T. Mejas valdība uzsvaru liek uz to, ka ES valstīm joprojām būs izdevīga ekonomiskā un politiskā sadarbība ar Apvienoto Karalisti un tās aiziešanu no kopējā tirgus (to nosaka britu nelokāmā vēlme pašiem kontrolēt darbaspēka pārvietošanos un migrāciju) var kompensēt laikus noslēgtas tirdznieciskās vienošanās. Savukārt Brisele (un lielākā daļa ES palikušo dalībvalstu) uzstāj uz to, ka «izstāšanās nozīmē izstāšanos», tāpēc Londonai nav pamata cerēt uz kādām privileģētākām attiecībām ar ES. Lai gan oficiāli kontinentālās Eiropas līderi noliedz vēlmi sodīt Apvienoto Karalisti, bloka nacionālistisko un eiroskeptisko partiju popularitātes palielināšanās neļaus piedāvāt Londonai īpaši labvēlīgus izstāšanās nosacījumus – bailēs no tā, ka britiem var sekot arī citas ES valstis, uzsver Reuters.

Lai gan Eiropas Parlamentā pašlaik tiek gatavota rezolūcija, kurā uzsvērts, ka britiem vēl nav par vēlu atteikties no izstāšanās idejas, T. Mejas daudzināto mantru Brexit nozīmē Brexit, šķiet pieņēmuši arī ES valstu līderi. D. Tusks solījis, ka jau līdz piektdienas pusdienlaikam 27 ES dalībvalstu vadītāji saņems dokumentu, kurā būs izklāstītas ES pamata nostādnes gaidāmajās Brexit sarunās. Tiesa, tas būs tikai projekts, kas tiks vētīts 29. aprīli ieplānotajā ES samitā, bet, iespējams, pārskatīts maijā, kad kļūs skaidrs Francijas prezidenta vēlēšanu uzvarētājs. Tāpēc reāli sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES sāksies ne agrāk kā maija vidū vai jūnija sākumā, prognozē AFP.

Pagaidām nav skaidrs nedz tas, kā sarunas tiks organizētas tehniski, nedz tas, cik liels slepenības režīms tām būs noteikts. Taču domājams, ka sākumā puses centīsies atrisināt finansiālo strīdu par to, vai Londonai jāiemaksā 50 līdz 60 miljardus eiro ES kopējā budžetā, kā arī mēģinās nomierināt vairāk nekā trīs miljonus Apvienotajā Karalistē dzīvojošo citu ES valstu pilsoņu un vairāk nekā 1,2 miljonus kontinentālajā Eiropā mītošo Elizabetes II pavalstnieku, ka viņu ikdienā nekas nemainīsies.