Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 0m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 18:05
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
ASV prezidents Donalds Tramps informējis Kongresu, ka piektdienas rītā veiktajam triecienam pa Sīrijas gaisa kara spēku bāzi varētu sekot arī turpinājums, savukārt ASV vēstniece ANO Niki Heilija paziņojusi, ka panākt politisko noregulējumu Sīrijas konfliktā būs neiespējami, ja varu saglabās šīs valsts prezidents Bašars Asads.
Daļā pasaules sabiedrības Sīrijas autoritārā prezidenta sodīšana izraisījusi sajūsmu, citi uzskata, ka šis uzbrukums ir nepamatots, bet vēl citi bažījas, ka D. Trampa rīcība var izraisīt Trešo pasaules karu starp ASV un Krieviju.
Kopš D. Trampa stāšanās amatā apritējuši vien nepilni trīs mēneši, taču šajā laikā jaunais ASV prezidents jau paspējis sagraut vairākus politisko pretinieku sacerētos mītus. Pirmkārt, viņš patiešām enerģiski cenšas realizēt priekšvēlēšanu kampaņas laikā dotos solījumus, bet, otrkārt, ja saprot, ka tas īsti nav iespējams, tad nevis ilgi un gari taisnojas, bet nekavējoties mēģina rast citu risinājumu attiecīgajai problēmai. Cik pārdomāti tas notiek, tas jau ir cits jautājums. Attiecību uzlabošana ar Krieviju bija viens no D. Trampa kampaņas vadmotīviem (liberālie mediji viņu pat centās iztēlot par Kremļa marioneti), taču nu ASV prezidents nodemonstrējis, ka šāda attiecību uzlabošanās var notikt vien uz ASV nosacījumiem.
D. Trampa priekšteča Baraka Obamas administrācija sešus gadus filozofēja par «Asada necilvēcisko režīmu», nāca klajā ar dažādiem paziņojumiem, morāli (un pastarpināti arī finansiāli) atbalstīja Sīrijas tā saukto mēreno opozīciju, taču tā arī neriskēja atklāti nostāties pret Krievijas atbalstīto B. Asada valdību. Pašreizējam ASV līderim bija nepieciešamas vien pāris dienas, lai dotu pavēli izmantot spārnotās raķetes Tomahawk, kuru mērķis bija Šairatas gaisa kara spēku bāze – tā pati, no kuras Sīrijas bruņoto spēku lidmašīnas izlidoja, lai pagājušonedēļ bombardētu Hān Šeihūnas pilsētas pievārtē esošās opozīcijas bāzes un, kā apgalvo rietumvalstis, šajā uzbrukumā izmantotu ķīmiskos ieročus.
Sestdien nosūtītajā vēstulē abām Kongresa palātām D. Tramps uzsvēris, ka attiecīgu pavēli viņš devis, «ASV vitāli svarīgu nacionālās drošības un ārpolitisku interešu vadīts». Izlūkdienestu sniegtā informācija ir pārliecinājusi prezidentu, ka ķīmisko ieroču izmantošanā vainojami tieši B. Asadam uzticamie spēki, un šādu Sīrijas valdības rīcību nav bijis iespējams atstāt nesodītu, turklāt tas bijis jāpaveic pēc iespējas ātrāk. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka šis uzbrukums vēl nenozīmē, ka ASV ir gatava uzsākt militāru operāciju B. Asada režīma gāšanai, tomēr solis tai tuvāk ir sperts – par to liecina arī amerikāņu vēstnieces ANO N. Heilijas izteikumi intervijā CNN.
ASV rīcība izraisījusi prognozējamu neapmierinātību un kritiku ne tikai Damaskā, bet arī Maskavā un Teherānā. Ja ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons šonedēļ patiešām ieradīsies vizītē Krievijā (britu ārlietu ministra Borisa Džonsona paredzētā viesošanās Maskavā jau atsaukta), viņam būs ļoti grūti atrast kopīgu valodu ar Krievijas amatpersonām. Tiesa, R. Tilersons uzsvēris, ka ASV prioritāte joprojām ir cīņa pret teroristu grupējumu Islāma valsts, un vismaz šajā ziņā ASV un Krievijas nodomi sakrīt. Taču tajā pašā laikā bažas izraisa Krievijas Aizsardzības ministrijas demaršs – lai gan uzbrukumā Šairatas bāzei krievu padomnieki nav cietuši, Maskava piektdien vienpusēji slēdza komunikācijas līniju, kas līdz šim ļāvusi izvairīties no Sīrijas gaisa telpā esošo Krievijas un ASV kara lidaparātu konfrontācijas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997